Ziņģes

G D Īsa bija Jāņu nakts D G Em Par visāmi naksniņāmi, Em Am D Kad es tevi spēju zagt, D G Klēpī tevis saņemdamis. G D Kam lai tagad, skumju mākts, D G Em Taisnojos es, zinādamis Em Am D To, cik īsa Jāņu nakts D G Par visāmi naksniņām. Piedz. G Am D Nepiemini dzīvē ļaunu, D G Em Nepiemini, lai vai kā! Em Am D Satiksimies mēs no jauna D G Pēc simt gadiem Piebalgā. G Am D Kas to zin, cik dienu, nakšu D G Em Paies vēl, bet lai vai kā, Em Am D Reiz es atkal tevi zagšu D G Pēc simt gadiem Piebalgā. Īss bij laimes brīdis, īss Par visiemi brīsniņiemi, Bet tai brīdī itin viss Mūsu bij līdz debešiemi. Kam lai tagad noskumis Taisnojos es, zinādamis To, cik laimes brīdis īss Par visiemi brīsniņiemi?

C C C Dm Kad es Tevi ieraudzīju, dzērvenīt, G C Dziļu purvu bridu - ogas palasīt. C Dm Gulēji tu savā sūnu gultiņā, G C Lielām dziļām meža meičas actiņām. F/C C - G Actiņām. Piedz. C Dm Dzērvenīt, kam tu mīti purviņā? G C (G) Lūdzu tev - iznāc meža maliņā. C Dm Dzērvenīt, mana rūgtā sirsniņa, G C G Lūdzu tev - nāc man līdzi tautiņās. C Dm Teicu tev, nāc līdz man, purva princesīt, G C Draugu pulkā diviem sirdis līksmāk sit. C Dm Ko tu darīsi te viena purviņā? G C Vaivari tik reibinoši valdzina. Piedz. C Dm Dzērvenīt, kam tu mīti purviņā? G C (G) Lūdzu tev - iznāc meža maliņā. C Dm Dzērvenīt, mana rūgtā sirsniņa, G C G Lūdzu tev - nāc man līdzi tautiņās. Solo C Dm G C - G 2x

F Ak vai, cik žēl, ak vai, cik žēl, C Ka tevi mīlēju par vēl. Gm C Ak vai, cik žēl, ak vai, cik žēl, F Ka tevi mīlēju par vēl. Tās puķītes ar ziliem ziediem, Tās sauc par neaizmirstulēm. Tās puķītes ar ziliem ziediem, Tās sauc par neaizmirstulēm. Tās meitenes ar zilām acīm, Tās sauc par neaizmirstamām. Tās meitenes ar zilām acīm, Tās sauc par neaizmirstamām. Ja gribi sasniegt kalna galu, Tad neplūc puķes ielejā. Ja gribi sasniegt kalna galu, Tad neplūc puķes ielejā. Ja gribi īstu mīlestību, Tad mīlē vienu vienīgi. Ja gribi īstu mīlestību, Tad mīlē vienu vienīgi. Tās rozes ir gan brīnumjaukas, Bet tikai gaužam dzēlīgas. Tās rozes ir gan brīnumjaukas, Bet tikai gaužam dzēlīgas. Tā mīlestība ir gan skaista, Bet tikai nepastāvīga. Tā mīlestība ir gan skaista, Bet tikai nepastāvīga. dzeina13

D Redzat, atkal ir debesis pušu, A Mums ir ielāpi jāuzliek tām. Sanāk, sanāk, kas samaksājuši, D Zem šīm baltajām akācijām. D Tas ir nieks dzīvu uguni norīt, A Ja tik aliņš ir virsū, ko dzert. Tikpat labi bez alus var noreibt, D No vistukšākās pudeles dzert. Piedz. D G Jo tu esi dzīvs, o tu esi dzīva, F#m Viens zirgs vēl ir brīvs, Em A Bm Viena vieta uz brieža vēl brīva, A Uz brieža vēl brīva. (2.reizē D uz pēdējās zilbes) Dm Ej, jūs pogotie, noslēpiet dunčus, A Kamēr kāds vēl nav palicis stīvs. Mūsu karogs ir meiteņu brunči, D Tas ir karogs, kas mūžīgi plīv. Dm Vai jums vēderā dienišķā desa, A Vai tur vienkārši vardes kurkst. Te mēs visi it vienādi esam, D Vai tad būs tā vēl citur kaut kur? Piedz. D Zvaigžņu acīm noraugās runči, A Un to skatiens ir stiklaini stīvs. Mūsu karogs ir meiteņu brunči, D Tas ir karogs, kas mūžīgi plīv! D Atkal, atkal ir debesis pušu A Atkal ielāpi jāuzliek tām. Sanāk, sanāk, kas samaksājuši, D Zem šīm baltajām akācijām. Piedz.

A D A Toreiz ceļmalā ziedēja jasmīns, D E Gāju vientuļš bez mērķa kaut kur, A D A Kad kā sapnī pēkšņi pretī nāci smaidoša D E A Tā kā taurenītis laukmalā. A D A Piedz. Taurenīt, mans taurenīt, D E Tavi glāsti bij' kā zīds. A Taurenīt, mans taurenīt, D E A Atlido uz īsu brīd'. Tavu acu kvēlošās dzīles Mīlas atvarā lika man grimt. Tavu skūpstu simfonijā laiks apstājās, Bet tad projām man bij'jāsteidzās. Viss ir kluss, tik vējiņš dzied dziesmu, Debess jūrā mākonis slīd. Kas to zin, kur gan būs tas nonācis rīt, Gribētos man viņu pavadīt.

Ritms- D D U U D U Ievads G C G C D G Nometās uz manām balkona margām Em Kaija no jūras un projām skrien Am C Tā tu atnāci mani sargāt G D Projām aizgāji kā arvien Ja tu atkal atpakaļ nāksi Redzēsi jūrmalu kailu un sēru Un tu dvēseli meklēt sāksi Kuru tev vakar vēl vaļā vēru Piedz. G Bet tā kaija virs jūras lido Em Dvēsele nosala kad biju viens Am C Tumšo tumšo ūdeņu vidū G D Vientuļa zelta uguņi skrien

G Man bail, ka viss bruģis Em ka viss bruģis ziedošais C D Ar asfalta sūnu apaugs Man bail, ka iz sirdīm ka iz sirdīm sārti košajām Nātres it visas izraus. Piedz. G Em Ai dieva dotajiem,Ai dieva dotajiem, C D Ai dieva dotajiem,viss ir velna dots. Man bail, ka iz sirdīm ka iz sirdīm sārti košajām Nātres it visas izraus. Un kur tad tu muksi Kur tu muksi ,ziņģīt manu Pilsētas meiča ašā Piedz. ( 2 reizes ) Roberts & Andris <roberts@zednet.lv>

F Nometās uz manām balkona margām Dm Kaija no jūras un projām skrien Gm A# ( Em ) Tā tu atnāci mani sargāt F C Projām aizgāji kā arvien F Ja tu atkal atpakaļ nāksi Dm Redzēsi jūrmalu kailu un sēru Gm A# Un tu dvēseli meklēt sāksi F C Kuru tev vakar vēl vaļā vēru Piedz: F Bet tā kaija virs jūras lido Dm Dvēsele nosala, kad biju viens Gm A# ( Em ) Tumšo, tumšo ūdeņu vidū F C F Vientuļa zelta uguņi skrien, uguņi skrien