Krizantēmas 2
Uz galda [G] glāzē stāv krizan[D]tēmas, Un rozes sen jau vītu[G]šas. Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi, Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis. Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi, Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis. Tas bija [G] toreiz, kad Tavas [D] acis Vēl spēja mani valdzi[G]nāt, Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt. Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt. Kas pirmā [G] atnāks, tai piede[D]rēšu, Ar krizantēmām rotā[G]šu. Un smaidī[Em]dami mēs grēkā [Am] grimsim Kā ievas [D] ziediņš atva[G]rā. Un smaidī[Em]dami mēs grēkā [Am] grimsim Kā ievas [D] ziediņš atva[G]rā. No rīta [G] svešos ļaudīs [D] ejot, Mums skats būs tīrs un nevai[G]nīgs. Tik krizan[Em]tēmas uz galda [Am] glāzē. Bet tās jau [D] muļķes nesa[G]prot... Tik krizan[Em]tēmas uz galda [Am] glāzē. Bet tās jau [D] muļķes nesa[G]prot...