G C D G Vai tu jūti no sirds uz sirdi, šonakt ejam mēs. G C D G Vai tu jūti no balss uz balsi, šonakt dziedam mēs. G C D G Vai tu jūti no nakts uz nakti, kur mums tālāk iet. G C D G Vai nav labāk apsēsties, ja kāds dziesmu dzied Piedz. G C G Dziedāt var par laimi, par visu ko tu gaidi, G D G 2X Bet ja zvaigzne krīt, ļauj tai sasildīt....
[Intro] DADADAG A D A Zarus nelauz, kokam sāp, tas D aizies bojā, D G lietus pāri līs, un snigs, un D saknēs sals, D A putni nenāks dziedāt vairs un koks G D ar neuzziedēs, D A stāvēs kails līdz vējš to drupās D mals. D. A Spārnus nelauz, putniem sāp, tie D aizies bojā, G kuģi apledos un juks, un jūra D raus, A pavasarī saule degs, smiltīs G D gaisma šķilsies, D A D paliks rīts bez sirds, neapjausts....
Sens tik [G] sens ir tas stāsts, Sens, tik [C] sens ir tas laiks. Pirmais [G] skats, pirmais smaids Un [C] glāsts... [C] Kad gadiem es pāri skatos, [C] Tas liekas sen, liekas tik [G] sen... [G] Bij toreiz man jūnijs matos, [G] Nu salnu vējš salnu [C] dzen. [C] Kad gadiem es pāri skatos, [C] Kas tur aiz vasarām vēl [F] skan. [F] Tur mīla, sapņi, rudzi [C] statos....
A Atceries, manu mīļo, meitenīt, E7 Kad tu man pirmo skūpstu solījies reiz dot? Gaidīju tevi naktī klusajā, A Debesī mēnesnīcai gaiši starojot, Gaidīju tevi, nesagaidīju. E7 Vilšanos, smagu nakti rīts man austot nes. Ak, kamdēļ, mani moci mīļotā? A E7 Nevaru vairs bez tevīm ilgāk dzīvot es A Meitene, zeltene, klausies kā pukst mana sirds - tiki tiki tak, E7 Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak, A Meitene, zeltene, klausies, kā pukst mana sirds - tiki tiki tiki tak, E7 Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak....
A E Pie Dzintara jūras, kas Kurzemi vij, D A Reiz vientuļā krastā tie tikušies bij. A A7 D Viņš Daugavas laivinieks, kam strauji pukst sirds, A E Tā zvejniece jauna, prieks acīs tai mirdz. A E Nāc līdz manā dzimtenē meitene teica E A A7 Draugs mans, klusi iemīlot sirds tevi sveica. D A Mēs saderam kopā, tā man vidzemnieks teic, E A A7 Kā Kurzemes vēji, tā dzied Vidzemes vējš....
[A]Teic, kur zeme skaistākā, Tur, kur smilgas [E] zied, Teic, kur skarbā zeme tā, Te, kur akmens [A] dzied. [A] Te ir tava dzimtene, Smilšainais [E] krasts, Te pa baltu miglas stigu Ceļu mājup [A] rast. [A] Te, kur egles vējā dzied, Te, kur smaržo [E] siens, Te, kur tēvu taka iet, Miglā dzērves [A] brien.
G D No dzimtenes sveiciens, cik mīļš sirdī tas, G Ka tālu no dzimtenes esi tu pats. G C Ik rindiņu lasot sirds prieku man rod, G D G Jo cīniņā drosmi un sparu tas dod. Piedz. D DDDD Tādēļ, vakars, vai rīts mūsu dziesma lai trīīīīīc! G D Mazais pasta balodīti, D G Lido šurpu no dzimtenes tu, G C G D G Līdz ar mazu vēstulīti un ar meitenes sveicienu!...
Em Kas vērtīgās ir par visu, E Am Par visu laikos šajos? F#m B7 Nu, protams, ka vīrietis gados, Em Gados vislabākajos. Em Es ieklausos viņa vārdos E Am Un viņa darbos skatos. D7 Em Es arī reiz gribētu gados, B7 E Vislabākajos gados. E Sieviete satika vīrieti, B7 Vīrieti labākos gados, Satika, patika vīrietim, E Vīrietim labākos gados. Sieviete mīlēja vīrieti, Mīlēja labākos gados, Vīrietis mīlēja sievieti, Sievieti sievietes gados....
G D Uz galda glāzē stāv krizantēmas, G Un rozes sen jau vītušas. Em Am Nenāc pie manis, nemeklē laimi, D G Kas bija sen, jau aizgājis. Tas bija toreiz, kad Tevas acis Vēl spēja mani valdzināt, Bet tagad tumšās rudeņa naktīs Man atliek tikai pasmaidīt. Kas pirmā atnāks, tai piederēšu, Ar krizantēmām rotāšu. Un smaidīdami mēs grēkā grimsim Kā ievas ziediņš atvarā. No rīta svešos ļaudīs ejot, Mums skats būs tīrs un nevainīgs....
Uz galda [G] glāzē stāv krizan[D]tēmas, Un rozes sen jau vītu[G]šas. Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi, Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis. Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi, Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis. Tas bija [G] toreiz, kad Tavas [D] acis Vēl spēja mani valdzi[G]nāt, Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt. Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt....