Ziņģes

G C D G Vai tu jūti no sirds uz sirdi, šonakt ejam mēs. G C D G Vai tu jūti no balss uz balsi, šonakt dziedam mēs. G C D G Vai tu jūti no nakts uz nakti, kur mums tālāk iet. G C D G Vai nav labāk apsēsties, ja kāds dziesmu dzied Piedz. G C G Dziedāt var par laimi, par visu ko tu gaidi, G D G 2X Bet ja zvaigzne krīt, ļauj tai sasildīt. 2. Jā, es jūtu no sirds uz sirdi, šonakt ejam mēs. Jā, es jūtu no balss uz balsi, šonakt dziedam mēs. Dziesmai klāt es sūtu smaidu, lai tas tev skauj, Un ar zvaigžņu princesīti dziesma aizmigt ļauj. Dziedāt var par laimi, par visu ko tu gaidi, Bet ja zvaigzne krīt, ļauj tai sasildīt. Un ar klusu pieskārienu dziesma tālāk iet, Un lai tavā dvēselītē mīlestība zied... Dziedāt var par laimi, par visu ko tu gaidi, Bet ja zvaigzne krīt, ļauj tai sasildīt. Dziesmu pievienoja Viktors Neilands

[Intro] DADADAG A D A Zarus nelauz, kokam sāp, tas D aizies bojā, D G lietus pāri līs, un snigs, un D saknēs sals, D A putni nenāks dziedāt vairs un koks G D ar neuzziedēs, D A stāvēs kails līdz vējš to drupās D mals. D. A Spārnus nelauz, putniem sāp, tie D aizies bojā, G kuģi apledos un juks, un jūra D raus, A pavasarī saule degs, smiltīs G D gaisma šķilsies, D A D paliks rīts bez sirds, neapjausts. D A G D Uz pusēm dalīt mīlestību, D A G D uz pusēm dalīt to, kas sāp, Em D un tad kāpt ta'is puķēs iekšā, A D kas pēc leduspuķēm nāk. D A Sirdi nelauz, sirdij sāp, tā D aizies bojā, G tavās acīs rīts un nakts, un D zibens spožs, A vēlreiz piekļaut klāt un tad G D nemūžam nelaist vaļā D A D tos, kas tevī tuvs un sargājošs. [piedz.] [starpspēle]

Sens tik [G] sens ir tas stāsts, Sens, tik [C] sens ir tas laiks. Pirmais [G] skats, pirmais smaids Un [C] glāsts... [C] Kad gadiem es pāri skatos, [C] Tas liekas sen, liekas tik [G] sen... [G] Bij toreiz man jūnijs matos, [G] Nu salnu vējš salnu [C] dzen. [C] Kad gadiem es pāri skatos, [C] Kas tur aiz vasarām vēl [F] skan. [F] Tur mīla, sapņi, rudzi [C] statos. [G] Par tiem teic vēlreiz, vēlreiz [C] man! Sens tik [G] sens ir tas stāsts, Sens, tik [C] sens ir tas laiks. Pirmais [G] skats, pirmais smaids Un [C] glāsts Sens, tik [G] sens ir tas stāsts, Sens, tik [C] sens ir tas laiks. Zuda [G] skats, zuda smaids Un [C] glāsts

A Atceries, manu mīļo, meitenīt, E7 Kad tu man pirmo skūpstu solījies reiz dot? Gaidīju tevi naktī klusajā, A Debesī mēnesnīcai gaiši starojot, Gaidīju tevi, nesagaidīju. E7 Vilšanos, smagu nakti rīts man austot nes. Ak, kamdēļ, mani moci mīļotā? A E7 Nevaru vairs bez tevīm ilgāk dzīvot es A Meitene, zeltene, klausies kā pukst mana sirds - tiki tiki tak, E7 Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak, A Meitene, zeltene, klausies, kā pukst mana sirds - tiki tiki tiki tak, E7 Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak. Atceries, manu mīļo, meitenīt, Kad tu man pirmo skūpstu solījusies reiz dot? Gaidīju tevi naktī klusajā, Debesī mēnesnīcai gaiši starojot, Gaidīju tevi, nesagaidīju. Vilšanos, smagu nakti rīts man austot nes. Ak, kamdēļ, mani moci mīļotā ? Nevaru vairs bez tevīm ilgāk dzīvot es Meitene, zeltene, klausies kā pukst mana sirds - tiki tiki tak, Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak, Meitene, zeltene, klausies, kā pukst mana sirds - tiki tiki tiki tak, Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak. Meitene, zeltene, klausies kā pukst mana sirds - tiki tiki tak, Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak, Meitene, zeltene, klausies, kā pukst mana sirds - tiki tiki tiki tak, Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak. Meitene, zeltene, klausies kā pukst mana sirds - tiki tiki tak, Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak, Meitene, zeltene, klausies, kā pukst mana sirds - tiki tiki tiki tak, Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki tiki tak.

A E Pie Dzintara jūras, kas Kurzemi vij, D A Reiz vientuļā krastā tie tikušies bij. A A7 D Viņš Daugavas laivinieks, kam strauji pukst sirds, A E Tā zvejniece jauna, prieks acīs tai mirdz. A E Nāc līdz manā dzimtenē meitene teica E A A7 Draugs mans, klusi iemīlot sirds tevi sveica. D A Mēs saderam kopā, tā man vidzemnieks teic, E A A7 Kā Kurzemes vēji, tā dzied Vidzemes vējš. D A Mēs saderam kopā, jo tu laivinieks stalts E A Un dzintara jūrā, mūsu laimei tie šalc No Daugavas krastiem stalts laivinieks brauc, To Dzintara jūra un meitene sauc. Kur Kurzemes krastā tie tikušies bij`, Tur nākotnes laimei tie gredzenus mij. Nāc līdz manā dzimtenē meitene teica Draugs mans, klusi iemīlot sirds tevi sveica. Mēs saderam kopā, tā man vidzemnieks teic, Kā Kurzemes vēji, tā dzied Vidzemes vējš. Mēs saderam kopā, jo tu laivinieks stalts, Un Dzintara jūrā, mūsu laimei tie šalc.

[A]Teic, kur zeme skaistākā, Tur, kur smilgas [E] zied, Teic, kur skarbā zeme tā, Te, kur akmens [A] dzied. [A] Te ir tava dzimtene, Smilšainais [E] krasts, Te pa baltu miglas stigu Ceļu mājup [A] rast. [A] Te, kur egles vējā dzied, Te, kur smaržo [E] siens, Te, kur tēvu taka iet, Miglā dzērves [A] brien.

G D No dzimtenes sveiciens, cik mīļš sirdī tas, G Ka tālu no dzimtenes esi tu pats. G C Ik rindiņu lasot sirds prieku man rod, G D G Jo cīniņā drosmi un sparu tas dod. Piedz. D DDDD Tādēļ, vakars, vai rīts mūsu dziesma lai trīīīīīc! G D Mazais pasta balodīti, D G Lido šurpu no dzimtenes tu, G C G D G Līdz ar mazu vēstulīti un ar meitenes sveicienu! No sētas, kur dzimām un uzaugām mēs, Lai sveicienus mīļus mans balodis nes; Tad atmiņā uzaust mans bērnības laiks Un tēva un māmiņas mīļotais vaigs. No Gaujmalas sveiciens kad ilgu pilns, maigs, Tad prātā nāk burvīgais ziedoņa laiks, Kad meitenes līgojot vainagus vij Un, raugoties Jāņgunī, gredzenus mij. Madars V.

Em Kas vērtīgās ir par visu, E Am Par visu laikos šajos? F#m B7 Nu, protams, ka vīrietis gados, Em Gados vislabākajos. Em Es ieklausos viņa vārdos E Am Un viņa darbos skatos. D7 Em Es arī reiz gribētu gados, B7 E Vislabākajos gados. E Sieviete satika vīrieti, B7 Vīrieti labākos gados, Satika, patika vīrietim, E Vīrietim labākos gados. Sieviete mīlēja vīrieti, Mīlēja labākos gados, Vīrietis mīlēja sievieti, Sievieti sievietes gados. Piedz. Florian

G D Uz galda glāzē stāv krizantēmas, G Un rozes sen jau vītušas. Em Am Nenāc pie manis, nemeklē laimi, D G Kas bija sen, jau aizgājis. Tas bija toreiz, kad Tevas acis Vēl spēja mani valdzināt, Bet tagad tumšās rudeņa naktīs Man atliek tikai pasmaidīt. Kas pirmā atnāks, tai piederēšu, Ar krizantēmām rotāšu. Un smaidīdami mēs grēkā grimsim Kā ievas ziediņš atvarā. No rīta svešos ļaudīs ejot, Mums skats būs tīrs un nevainīgs. Tik krizantēmas uz galda glāzē. Bet tās jau muļķes nesaprot... sabba

Uz galda [G] glāzē stāv krizan[D]tēmas, Un rozes sen jau vītu[G]šas. Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi, Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis. Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi, Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis. Tas bija [G] toreiz, kad Tavas [D] acis Vēl spēja mani valdzi[G]nāt, Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt. Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt. Kas pirmā [G] atnāks, tai piede[D]rēšu, Ar krizantēmām rotā[G]šu. Un smaidī[Em]dami mēs grēkā [Am] grimsim Kā ievas [D] ziediņš atva[G]rā. Un smaidī[Em]dami mēs grēkā [Am] grimsim Kā ievas [D] ziediņš atva[G]rā. No rīta [G] svešos ļaudīs [D] ejot, Mums skats būs tīrs un nevai[G]nīgs. Tik krizan[Em]tēmas uz galda [Am] glāzē. Bet tās jau [D] muļķes nesa[G]prot... Tik krizan[Em]tēmas uz galda [Am] glāzē. Bet tās jau [D] muļķes nesa[G]prot...