Ievads: Am C Dm C G Am 1. Am Kaut nav laika- atskaties, nu C jau rudens aiztraucies. G Un kas atlicis no tā ir jau C ledū kalts. Am Logā ledus puķes salst, tām nav C smaržas un nav balss, G Bet tajās vēl no vasaras zied C kāds mīlas stāsts. Piedz. Am Dm Klusas sniega pārslas un vējš G C liks tām šonakt dejot. Am Klusas sniega pārslas, lai Dm G C dzēš, to kas nav vēl piedots....
1. C Ja no skumjām vaļu asarām ļauj, kaunā seju slēpis Am spilvenā. F Apdomājies, varbūt ir vēl kas skaists, un kā no jauna tevī G atausīs smaids. 2. C Uzvelc tērpu košu, ielās ej, un Am drūmās domas atstāj pagātnei. Lai sāktu smaidīt dienai, F pasaulei, un ceļš ir ziediem G kaisīts nākotnei. Piedz. C Smaidi, smaidi, smaidi no sirds. Am Smaidi, smaidi katram no mums. F Esi kā cerību zieds, kam G uzplaukt ir ļauts un kam mūžīgam būt....
Bb Sarkan` Saule selgā brien, Eb Balta kaija dusēt steidzas. Eb Bb Tikai vilnis skrien un skrien, F7 Bb Vilnis krastā neizbeidzas. - 2x Bb Vilnis nāk un vilnis zūd, Eb Vilnis vienmēr aizskrien garām, Eb Bb Ne mēs varam viļņi būt, F7 Bb Ne mēs līdzi izskriet varam. - 2x Bb Bet zem kājām liedags balts, Eb Tāls pa dzimto zemi gājums. Eb Visu mūžu ausīs šalc F7 Bb Zilā viļņa aicinājums....
Ievads: C D G Em C D G 1. G Paliec vēl šeit, neaizmiedz, Em Tava roka tik silta un viegla man klāt. C D G Sirds kā neprātā skrien, vēl tik pēdējais pieskāriens. 2. G Nakts ir gara un vīns sarkans kvēl. Em Tavās lūpās deg neizteikts jautājums, C D G Lai tas paliek starp mums, mūsu pēdējais noslēpums. Piedz. C D G Em Tikai neprasi man, kāpēc gan atkal visu nakti līst, C D G Varbút asarās tavās kaut kur paslēpies nosalis rīts....
Maza maza meitiņa, zila zila kleitiņa, Atļauj man tevi pavadīt! Tikai līdz vārtiņiem, tikai līdz vārtiņiem Atļauj man tevi pavadīt! Maza maza meitiņa, zila zila kleitiņa, Atļauj man tevi pavadīt! Tikai līdz durtiņām, tikai līdz durtiņām Atļauj man tevi pavadīt! Maza maza meitiņa, zila zila kleitiņa, Atļauj man tevi noskūpstīt! Tikai uz rociņas, tikai uz rociņas Atļauj man tevi noskūpstīt! Maza maza meitiņa, zila zila kleitiņa, Atļauj man tevi noskūpstīt! Tikai uz vaidziņa, tikai līdz vaidziņa Atļauj man tevi noskūpstīt!...
G Am E Am Ar tevi es, kopā mēs, pušķosim šīs ābeles. G Am E Am Gaujas malā mēs,saulē tavi vaibsti kā konfektes. F G C Am F G Bet ābele kailā gaida mūs, tā skatās uz zvaigzni C F G C F G C vienīgo un cer, ka nenokritīs tā, nāve nepiemeklēs to. Piedz. F G C Am Ābeles galotnē aprecēsimies mēs, uz F G c Am Dm E Am zvaigznes pēdējās apmetīsimies reiz 2x
C Kad no kuģa krastā nokāpju Puikas prasa man ar nolūku Dm F Kā tev iet? Vecais, kā tev iet? C Es tik viļņiem pāri lūkojos Un no kaijām mazliet atvados Dm F Kā man iet? Tik tiešām, kā man iet? Dm F Gan mastā buras mani atkal sagaidīs Dm F G Un tālu Selgā vēji projām aizpūtīs. (Piedz.) C Am C Am Tā man iet. Nav slikti, kā man šķiet....
A D Vienkāšas domas manā sirdī, E Vienkārši vārdi dziesmā A skan, A Ieklausies tajā un tu D dzirdi: E Par tevi nevienas nav A E labākas man. A Vai nav vienalga, ko visi D sacīs? E Vai nav vienalga kā viss A būs? A Vienkārši, ieskaties man D acīs E A Un mirklis tālāk aicinās mūs. [Piedz.] Palaid brīvus savus sapņu zirgus! Atļauj tiem kā neprātīgiem traukt. Un vai nav vienalga, ko visi sacīs, kad nākšu es tevi vārdā saukt
Vējš, ūdens un sāls, Viss saplūst tam kopā, Bailes un gurdumu, Tos aizskalo prom. Vējš, smiltis un māls, Viss sarūk un izgaist, No krasta dzīlēs, To aizskalo prom. Nav, ne jausmas, kur peld, Ne jausmas, kur brauc, Zin tikai vienu, Dzelme to sauc. Gadus simts ir jūra vilinājusi Izmēģināt savu laimi tur, Tur, kur viļņi šalc visaugstāk, kur, Tur, kur nogrimt var visdziļāk, tur. Azarts un spīts, Pārņēmis to, Un no laivas vienas, Divas jau top....
Heisā – hopsa A Pārdozējot ingredientu, Taisos rakstīt sev testamentu, E Lai tie citi sev dzīvo nost, A Lai tie citi sev dzīvo nost. Pa logu redzu kā aiziet vīri Uz krogu atkal taisīt trādirīdi. E Eh, kā man patīk šis dzīves veids, A Kā man patīk šis dzīves veids. E A Ar kreiso kāju es no gultas izlecu. E A Kas mani noturēt vairs spēs? E F#m Man dzīslās sen jau tek Tabasko, D A E Pietiek – basta – labāk iešu es uz krogu izkauties....