Teātra Izrādes

Ardievu, [D] meitenes, man jādodas, Kur kaujas lauki baltos kaulos lās, Tur arī [G] man būs galva [D] jānoliek, Šīs zemes vareniem lai prieciņš [A] tiek. Ardievu, [D] meitenes, mans ķeizars mani sauc, Šai karā tiešām varoņu būs daudz. Un pašiem [G] pirmajiem, ko lodes [D] sadragās, Būs rezervēta vieta skolu program[A]mās. Ardievu, [A] meitenes, jūs tagad [D] redzat, Jūs tagad [A] redzat, varoņi kā [D] rodas. O, [A] meitenes, jel [Bm] piedodiet, [G] Man tagad [D] ķeizaram ir [A] jāatdo[Bm]das. [G] Man tagad [D] ķeizaram ir [A] jāatdo[D]das. Ja mani [D] kaujā smagi ievainos, Tad zinu - ķeizars ordeni man dos, Un var jau [G] būt pat piemi[D]nekli cels Un kalna galā klintsakmeni [A] vels. Bet ja man [D] iešām veiksme uzsmaidīs, Un oberleitnants mīnu laukā dzīs, Tad foto [G] mans un arī [D] dzan mans vārds Tiks melnā rāmī presē nodru[A]kāts. Ardievu, [A] meitenes, jūs tagad [D] redzat, Jūs tagad [A] redzat, varoņi kā [D] rodas. O, [A] meitenes, jel [Bm] piedodiet, [G] Man tagad [D] ķeizaram ir [A] jāatdo[Bm]das. [G] Man tagad [D] ķeizaram ir [A] jāatdo[D]das.

C G7 C Gan cūkganam, gan ķēniņam, ar dieva tēva ziņu G7 C Pa dzīslām un pa vēniņām sirds pumpē asintiņu F C G7 C Ai hollarī, ai hollarā, sirds pumpē asintiņu 2x Kad kungiem sakāpj bēniņos, tie zemē krīt ar joni Un ķēniņš vairs nav ķēniņš, jo krisdams zaudē kroni Ai hollarī, ai hollarā, jo krisdams zaudē kroni 2x Un ripo kronis džinkstēdams, ai, prom no kungu mājām Un kāpēc neaizripot tam pie cūku gana kājām Ai hollarī, ai hollarā, pie cūku gana kājām 2x No kronis cūku zēniņam ir tieši galvas virsū Un plika galva ķēniņam kā maza bērna ... Ai hollarī, ai hollarā, kā maza bērna ... 2x Es sūcu alu lēniņām ar dieva tēva ziņu Un saku katram zēniņam, draugs nelej asintiņu Ai hollarī, ai hollarā, draugs nelej asintiņu 2x

A D A Ja tu karā kritīsi kā masts E A Sievai ziņos kara lauka pasts D A Hm Ja tev dažkārt galvu noraus nost A E A D Neraudi, to mātei paziņos A E A E A Neraudi, to mātei paziņos Kad tev zarnas ārā izlaidīs Neraudi, to bērni zinās drīz Jo par visu, kas ir neparasts Ātri ziņo kara lauka pasts 2x Ja man karā nenokritīs mats Tad es galvu nēsāšu rīt pats Ja mans līķis paliks neatrasts Tur nav vainīgs kara lauka pasts 2x Mājās manu foto atrodiet Un tam blakus sveci aizdedziet Tomēr ceriet, vēl nav lūzis masts Varbūt žēlos kara lauka pasts 2x Varbūt dēlu sagaidīsi māt Kaut uz kruķiem, viņš rīt būs klāt Kaut ar aklu, bērni sagaidīs Savu tēvu, šodien, rīt vai drīz 2x

C G7 Ar mani tikai tad ir cauri, ja mirstu tevis nepieņemts C Bet šorīt pūšu kāzu tauri, jo vēlāk dzīvot nebūs lemts G7 Paldies, ka vaigu nenoslēpi, ka naktī daudz man tika dots C Jo daiļā, vien caur tavu klēpi es tieku augstu apbalvots F C Paldies, ka vaigu nenoslēpi, ka naktī daudz man tika dots G7 C Jo daiļā, vien caur tavu klēpi es tieku augstu apbalvots Es apbalvots par visiem augstāk, par ģenerāli augstāk pat Jo zied man tava roze plaukstā un tevī ziedu es tāpat Tik tevī mana asins ritēs, jo nemiršu kā rūnīts buks Reiz puika dzims pēc Šveika šnites, un tieši tāpēc ļoti smuks Tik tevī mana asins ritēs, jo nemiršu kā rūnīts buks Reiz puika dzims pēc Šveika šnites, un tieši tāpēc ļoti smuks Fināla dziesma - tāpati melodija. Ar mani tomēr nebūs cauri, Un kari mani nepiebeigs. Ja, dēls, tu dzirdi kara tauri, Tad atceries: tavs tēvs ir Šveiks! Tavs tēvs ir Šveiks ar divām kājām Un galvu tikai vienu vien. Vissvētākās no visām mājām Ir mājas, kurās smaržo piens. Šai dzīvē iet kā zaļā pļavā, Kur govs līdz ausīm puķēs brien. Es, dzīve, krītu klēpī tavā, Un pāri visam smaržo siens. Visjautrākais no visiem kariem Ir karš, kad galva paliek klāt, Jo, cilvēk, ja tev nav ko darīt, Ar to var reizēm padomāt.

C D Em Nē, manis nav, es esmu izdomāts, C D G No paša sākuma, līdz galam. C D Em Un, ticiet man, būs mierīgāks jums prāts, Am D F#m G Uz veselību iedzerot pa alam. Nē manis [C] nav, es [D] esmu izsvie[Em]drēts No zemes [C] dvēse[D]les kā [G] rasa. Es lūdzu [C] jūs, viņš [D] tiešām izdo[Em]māts, Tā [Am] atbildiet par [D] mani ja kāds [F#M][G]prasa Piedziedājums: C D Em Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad mēs tiksimies, C D Em Mēs tiksimies kaut kur pie piramīdām. Am D Bm Em Un ļausim smagumam no sirds tad smiltīs izslīdēt kā zīdam, Am D C D Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam. Nē, manis nav, ir tikai dīvains stāsts, Par citu zilā debess klusē. Jā, tas nu gan, jau atkal zvaigznes šķīst Kā asaras uz visām debess pusēm. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam. Nē, manis nav, es esmu izrunāts. No mutes mutē, taka mana Ir tiesa gan, bij' iesākumā vārds, Bet beigās tikai dziļa klusēšana. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam.

Nē, manis [C] nav, es [D] esmu izdo[Em]māts, No [G/D] paša [C] sāku[D]ma, līdz [G] galam. Un, [G7] ticiet [C] man, būs [D] mierīgāks jums [Em] prāts, [G/D] [C] [Em/B] Uz [Am] veselību [D] iedzerot pa [D/F#][G] alam. Nē manis [C] nav, es [D] esmu izsvie[Em]drēts No zemes [C] dvēse[D]les kā [G] rasa. Es lūdzu [C] jūs, viņš [D] tiešām izdo[Em]māts, Tā [Am] atbildiet par [D] mani ja kāds [D/F#][G]prasa Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[D]dam. Nē, manis [C] nav, ir [D] tikai dīvains [Em] stāsts, Par citu [C] zilā [D] debess [G] klusē. Jā, tas nu [C] gan, jau [D] atkal zvaigznes [Em] šķīst Kā [Am] asaras uz [D] visām debess [D/F#][G] pusēm. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[D]dam. Nē, manis [C] nav, es [D] esmu izru[Em]nāts. No mutes [C] mutē, [D] taka [G] mana Ir tiesa [C] gan, bij' [D] iesākumā [Em] vārds, Bet [Am] beigās tikai [D] dziļa klusē[D/F#][G]šana. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam.