Patriotiskās

Pants: A E A - A E A Piedziedājums: D A E A Agrā rīta stundā mani modina Radio, kas salikts Dienvidkorejā, Plastisks bārdas dzinējs pie vaiga glaužas ass, Kas par lētu naudu nāk no Japānas. Virtuvē pie galda, kas taisīts Dānijā, Dzeru melnu tēju, kas plūkta Indijā, Uzvalku tad velku, kas šūts Honkongā, Kāju bāžu itāliešu zābakā. Uzeju tad guļamistabā es kluss, No mīļās atvadīties, kad ūdensgultā dus. Smaids uz viņas lūpām sarkanbalti sārts, Skatoties uz tām kļūst patriotisks prāts. Viss pie viņas latvisks, nav nekas tur lēts, Nav nekas no plastikas vai importēts. Piedz. Jo mana mīļā ir "made in Latvia" No matu galiņiem līdz papēžiem. (2 r.) Par sīkiem mājas darbiem tā nesūdzas neko, Pat jumts ja iesāk tecēt, to ņem un nodarvo. Kad citas kaimiņienes to bridžu spēlēt sauc, Tā atvainojās, nevar, jo pīrāgmīklu jauc. Tai jāvār` debesmanna un gurķi jāskābē, Tai jāstād` jāņogkrūmi un nātres jāravē, Jo viss pie viņas latvisks, nav nekas tur lēts, Nav nekas no plastikas vai importēts.

1.pants A D Tēvzeme Latvija Tu A D Māte, kas sargā un tic A D Zeme ar likteni grūtu A D Kad ienaidnieks nokauts E E7 Uzrodas cits Piedz. Bm D A Tā gadu no gada kāp pāri olim E Līdz kļūsi Tu svabada - soli pa solim Bm D A Vien sista un kauta, bet nesabrūc ceļos E Tā latviešu tauta, no Tevis es smeļos... 2.pants Mums valoda sava Un zeme, ko celt To ļauts zaudēt mums nav(a) Kad dota tai iespēja Plaukt un zelt..

A D A E A Uz lēģeriem mūs komunisti dzina, un varmācīgi ņēmās pārkrievot, A D A E A Nu pašu zemē brāļi iznīcina, kas amatus un naudu nozakt prot. Kas brīvība, spriest bezdarbniekam grūti, lai kartupelis, ūdens malks lai spirgts, No tribīnes, kas auro pilnu krūti, nav brālis mums, bet svešķermenis ir. D A B E Ai Latvija, tu manā sirdī rēta, ai mana tauta, jāta, čakarēta, D A Ja gribi brīvību, to točkās tirgo kannām, ja gribi B E aizmirsties, no Jāņiem dzer līdz Annām. Par bāreņiem lai paceļam šo kausu, Par pensionāriem, izmusums ko grauž, Ne varenajiem acu ir, ne ausu, no mūsu nelaimes tie savu laimi auž. Cik bezgalīgas sāpju kausam dzīles, to nodzērusies, māte pastāstīs, Es mīlu Latviju, bet vai tā mani mīlēs, vai varas nozakta, vēl bezcerībā dzīs. Lai dzīvo ubagi un pazemoto kārta, lai dzīvo pakritušie dzimtās grāvmalēs, Mums latvju zemes dubļi sejas vārta, jo sirdsapziņai dubļi esam mēs. Kā akli sikspārņi mēs tumsā zinām ceļu, kaut spirts un kartupels vien galdā celts, Mums pieder Latvija, ne saujai treknu meļu, un laimes pīšļi reiz būs mūsu zelts.

Em Bm Zemgales līdzenums, karalauks, kapu lauks, Am C B7 Em Arēna, skatuve, deju grīda. Em Bm Dejo vēsture, uzlūdz liktenis, Am C B7 Em Kājām mīda, jo grīda ir grīda. Am Em G D Zemgales līdzenums dvēselei lidlauks, Am Em D G A B7 Ieskrējiens elpai, bet elpa... ai! Am Em G D Zemgaļi, zemgaļi, dodiet man roku, Am Em D C B7 Em Bet viņi dod priekšroku brīvībai. Em Bm Aiziet no Zemgales, aiziet paši, Am C A B7 Sudraba saulēm uz krūtīm. Em Bm Aiziet pašiem vai ļauties, lai aizved? Am C A B7 Kurš var pateikt, kas grūtāk? Am Em G D Iešus aiziet un vešus aizved, Am Em D G A B7 Šķēpu šķinda un vagonu duna. Am Em G D Zemgale, zemgale, neklusē, lūdzama! Am Em D A B7 Em Runā, Zemgale, ru- nā! (Šo pantu recitē uz pavadījuma fona) Zemgales līdzenums - grāmata vienīgā, No kuras man brīvību citēt. Zemgales līdzenums - dzimtene kliedzienā, Vaigs, kur asarai ritēt. Zemgales līdzenums dvēselei lidlauks, Ieskrējiens elpai, bet elpa... ai! Zemgaļi, zemgaļi, dodiet man roku, Bet viņi dod priekšroku brīvībai. 2x

Strēlnieku dziesma C G7 Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros, Dm G7 C E7 Tauru skaņās kad viļņojas gaiss, A A7 Dm Cauri pilsētas vecajiem vārtiem C G7 C Ienāk latviešu strēlnieku pulks. Aiz aizkariem augstu pie loga Meičas actiņas skumīgi mirdz; Domā strēlnieki - meiča ir daiļa, Vai kāds brīnums, ka iesilst tiem sirds. Pie miera jau strēlnieki dodas, Ir pusnakts un visi jau dus. Tikai dārzā zem ozola zariem Mainās skūpsti, bet ozols cieš klus`... No rīta zeltsaules staros, Tauru skaņās kad viļņojas gaiss, (Oriģinālā: Mirdzot šķēpiem un lēni pēc takts,) Dodas strēlnieki sīvajā kaujā, Kas ir bijis, to nestāsta nakts. Aiz aizkariem augstu pie loga Meičas actiņas skumīgi mirdz; Domā meiča - vai redzēšu zēnu, Kura dēļ klusi pukst mana sirds. Laukos aurot sāk rudeņa vēji, Brāļu kapenēm pāri tie skrien. Bāla meiča kopj kapu ar rozēm, Rūgtu rūgtajas asaras lej.

[C] Ir tāda zeme, kur stārķi ligzdas vij, [Am] Ir tāda zeme, kur kalni lejas min, [Dm] Zeme, kur lini ziliem ziediem [G] zied, [C] Kur mans ceļš [G] mājup iet [C] Ir tāda zeme, kur dziesmās spēku smeļ, [Am] Zeme kur, rītausmā izkapts zāli dzeļ, [Dm] Bērzi kur balti un naktsvijoles [G] tvan, [C] Kokles balss – [G] klusi skan piedz. [F] Zemgales plašajos klajumos, [G] Kurzemes biezajos eglājos [C] Apstājos brīdi un ieklausos [Am] Kā pie debesīm cīruļi vītero [F] Vidzemes gleznainos pakalnos, [G] Latgales zilajos ezeros [C] Es kā brīnumā raugos un [F] vēlos, [C] Lai šai zemē laimīgs [F] ikviens [C] Ir tāda zeme, ko dzintarjūra kļauj [Am] Ir tāda zeme, ko rokām vēji skauj [Dm] Zeme kam pāri ir gājis soļu [G] daudz, [C] Kurā pats - [G] saknēm audz [C] Ir tāda zeme, kur saules griežus svin, [Am] Labo un ļauno, kur tautasdziesmās min [Dm] Zeme, kur ļaudis kā klintis stipri [G] stāv [C] Otras man - [G] tādas nav piedz. [F] Zemgales plašajos klajumos, [G] Kurzemes biezajos eglājos [C] Apstājos brīdi un ieklausos [Am] Kā pie debesīm cīruļi vītero [F] Vidzemes gleznainos pakalnos, [G] Latgales zilajos ezeros [C] Es kā brīnumā raugos un [F] vēlos, [C] Lai šai zemē laimīgs [F] ikviens piedz. [F] Zemgales plašajos klajumos, [G] Kurzemes biezajos eglājos [C] Apstājos brīdi un ieklausos [Am] Kā pie debesīm cīruļi vītero [F] Vidzemes gleznainos pakalnos, [G] Latgales zilajos ezeros [C] Es kā brīnumā raugos un [F] vēlos, [C] Lai šai zemē laimīgs [F] ikviens voldemaars

Kapo 1 Es redzu – nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos. Ir Tūkstoš astoņi simti septiņdesmit trīs gads dimd Rīga un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies ... C F C Man stāstīja Daugaviņ’, C F C Kā liktenis vīdamās, C Dm Dziesma savus svētkus svin, G7 C Ar bāliņu celdamās. C F C Tā dziedāja bāleliņš, C F C Pret likteni stāvēdams C Dm Viņa dziesmā gadu simts G7 C Kā mūžiņis krāsojās. C F C Vēl nāks Piektais gads, asins lietus līs, C G7 C Un visaugstākās priedes nolauzīs. C F C Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs. C G7 C Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs. C F C Lai balstiņis vīdamās C F C Pār novadu aizvijās. C Dm Dziesma savus svētkus svin, G7 C Ar bāliņu celdamās. C F C Tā dziedāja bāleliņš, C F C Ar Daugavu nemirstīgs C Dm Viņa dziesmā gadu simts G7 C Kā mūžiņis krāsojās. C F C Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs C G7 C Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks. C F C Tālāk mūžībā, dziedot iesim mēs. C G7 C Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs. C G7 C Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs.

Ievads: Bb F C Dm Dm Mans draugs, mēs ar tevi Bb Dzīvojam Latvijā. F Mēs bieži nesaprotam, C Bet mums Tā ir vienīgā Tu mosties ar Latvijas rītu, Ej gulēt, kad saule riet, Tu vari aizbraukt tālu, Bet no Latvijas tev neaiziet. 700 gadu vācieši nāca, Krievi, zviedri, lai nospiestu mūs ...... uz ceļiem, Bet latvieši nesalūzt. Nesalūzt, jo mīl šo zemi, Cer mājās atgriezties, Satikt savus mīļos Un Rīgas lidostā nosēsties Piedz 2x Bb F Uzliec roku man uz pleca, C Dm Uzliec roku sev uz sirds. Bb F Lai kur tu arī dotos, C Dm Latviju tev neaizmirst (tagad 4 pantiņus runā) Tagad par tiem grūtajiem laikiem, Man ir sagatavots viens stāsts par to. Lūdzu, ieklausieties, Ieklausieties nepārtraucot! Tūkstoš deviņsimt' čēs' sestajā gadā Skaistā rītā, pavasarī Atnāca ādas mēteļos vīri Pie mana vectēva, teica, jānāk līdzi. Gandrīz veselu gadu .. viņš Stūra mājā mocījās, Viņš teica, Latvija būs brīva Un ne no kā viņš nebaidījās. Iznāca āra, bij' piedzimusi meita Un nebija no kā izdzīvot. Viņš teica, es to visu nevarētu Savu Latviju nemīlot

Am Latvju zeme vaļā stāv Dm Tā kā dzīsla pušu rauta, F G Iztek asins, iztek spēks, Am Latvju zeme vaļā stāv. Am Latvju zeme vaļā stāv, Dm Vēji staigā iekšā, arā, F G Izplēs sēklu, izrauj saknes, Am Latvju zeme vaļā stāv. Dm G Krusta ceļiem pienaglota, Am Krusta vējiem caurvējota. C Mazs bērniņš krustcelēs, Gm Dm Kā laiks tam smiltis tek caur pirkstiem, F Am G Tā mūsu dzīvība, tā mūsu brīvība.(2x) Am F Uz krustcelēm mazs bērniņš rotaļājas, G Kā laiks tam smiltis tek caur pirkstiem. Am Latvju zeme vaļā stāv. Am F Uz krustcelēm mazs bērniņš rotaļājas, G Kā laiks tam smiltis tek caur pirkstiem. Am Latvju zeme vaļā stāv Dm Tā kā dzīsla pušu rauta, F G Iztek asins, iztek spēks, Am Latvju zeme vaļā stāv. Am Latvju zeme vaļā stāv! (2x)

C G Am Am/G Trīs māsas jūras malā stāv, F Em Dm G Tās nespēks un nogurums māc. C G Am Am/G Tur bradāta zeme un dvēseles, F G C Trīs tautu gods un prāts. F Em Am Am/G Bet torņos jau likteņa zvani skan, F Em Dm G Un jūra bangoties sāk. C G Am Am/G Trīs māsas no miega modušās, F G C Par sevi pastāvēt nāk. Am Em Am G Atmostas Baltija, atmostas Baltija, C G Dm E7 Lietuva, Latvija, Igaunija! Lietuviešu valodā: (dzied Žilvins Bubelis) Prie jūros miega sesės trys Jas slegia pančiai, neviltis Klajoja lyg elgeta pajūriu Dvasia tautų garbės Bet varpas likimo nuaidi vėl Ir jūra šiaušia bangas Trys sesės iš miego kyla jau Apginti savo garbės. Bunda jau Baltija, bunda jau Baltija, Lietuva, Latvija, Estija! Igauņu valodā: (dzied Tarmo Pirlaps) Kolm õde mere palged ees, neid uinutas lainete laul. Kolm rahvast siin sajandeid heideldes tõid ohvriks muistse au. Kui tornides juba lööb kella hääl, merd haarab vabaduspüüd. Et saatust ja elu kaitseda, kolm õde virguvad nüüd. Ärgake Baltimaad, ärgake Baltimaad, Leedumaa, Lätimaa, Eestimaa!