Kinofilmas

2x Fm Ab Bb Fm G# Aiz skaudības melnas, A#m C# Kad uzmācās raudas, Fm D# Fm Es tāpēc vēl neesmu skarbs. Fm G# Ja pasaulē šajā, A#m C# Tev vairāk ir naudas, Fm D# Fm Tad man toties smalkāks ir darbs. 2x G# Fm D# G# Kāpēc Tu tik īdzīgi visu gribi sev? A#m Fm D# Fm Sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev! Fm G# Un nerausti pierē A#m C# Tik neglītas rievas, Fm D# Fm Jo zināt mums pienāktos gan! Fm G# Ja pasaulē šajā A#m C# Tev smukāka sieva, Fm D# Fm Tad labums no smukuma man! 2x G# Fm D# G# Kāpēc Tu tik īdzīgi visu gribi sev? A#m Fm D# Fm Sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev! Fm G# Un iztiekot tikai, A#m C# Ar likteņa ļauto, Fm D# Fm Tūlīt taču nevajag kaukt! Fm G# Ja pasaulē šajā, A#m C# Tev pieder savs auto, Fm D# Fm Bet cits ar to nolēmis braukt! G# Fm D# G# Kāpēc Tu tik īdzīgi visu gribi sev? A#m Fm D# Fm Sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev! Pēcis

C G/B Dm/A C Am G Paldies par to, ka es šai laikā dzimis Em F G Paldies par sēklu, kas man dota sēt C G Dm C Am G Paldies par to, ka man ir divas rokas Em F Un pasaule, ko tajās paturēt Dm C/E F G C Un pasaule, ko tajās paturēt Paldies par to, ka man ir rūgta mēle No kuras vārds un nevis sīrups līst Paldies par to, ka saprot tas kam vajag Un tas kas negrib mani neatzīst Un tas kas negrib mani neatzīst Piedz. Am Em F G Sēkla sniegā, sniegā Dm Cm C G Sēkla sniegā, sniegā Am Em F G Sēkla sniegā, sniegā F Am G C Es esmu vārds un vārds ir nemirstīgs Paldies par to, ka man ir brīva griba Ka nešķielēt un svešu nenoģist Paldies par to, ka apkārt tik daudz dubļu Ko visu mūžu brienot neizbrist Ko visu mūžu brienot neizbrist Paldies par to paldies par to un vēlreiz Par dzīvotbrīdi kas nav pamests dīks Paldies par to ka elpojošs vai miris Es esmu vārds un vārds ir nemirstīgs Es esmu vārds un vārds ir nemirstīgs Piedz. Sēkla sniegā, sniegā Sēkla sniegā, sniegā Sēkla sniegā, sniegā Es esmu vārds un vārds ir nemirstīgs

Logi ir vaļā viesi klāt un kronēšanu tūlīt varam sākt. Jā trauks diemžēl nāksies ilgi nest. Daudz gadu biju viena es, no zālēm dziesmas atskanēs. Beidzot ir tas brīdis vārtus vērt. Šeit mūs apciemos daudzi viesi tūlīt būs viss savādāk. Un pārmaiņas pie manis beidzot nāk. Jo šodien pirmo reizi mūžā notiks dejas, prieks būs īsts. Šodien pirmo reizi mūžā dejošu līdz pienāks rīts. Es nezinu vai mani māc bailes vai ir neliels satraukums. Jo šodien pirmo reizi mūžā pārstāšu es skumt. Šonakt zvaigznes spīdēs debesīs un tās man laimi atnesīs. Es izskatīšos skaisti šovakar. Un te pekšnņi viņš man pienāks klāt mēs varēsim pirmo deju sākt. Es sākšu pēkšņi šokolādi ēst. Un tad mēs dejosim un smiesimies, stundas ātri, ātri skries. Manā dzīvē viss būs mainījies. Šonakt pirmo reizi mūžā gaisma pilī nedzisīs. Šonakt pirmo reizi mūžā kāds varbūt mani pamanīs. Un es zinu tas ir pilnīgs neprāts bet šie vārdi labi skan. Jo šodien pirmo reizi mūžā šī iespēja ir man. Elza: Tik nebaidies un savaldies smaidi vienmēr tu vari priecāties. Slēpies centies drīz ļaudis nāks ja kļūdīsies tad visi uzzinās. Elza: Bet šī diena nu ir klāt. Anna: Šī diena nu ir klāt. Elza: Nu varam beidzot sākt. Anna: Mēs varam beidzot sākt. Elza: Atveriet lai ļaudis šurp var nākt. Lai nāk... Anna: Šodien pirmo reizi mūžā Elza: Savaldies tik savaldies Anna: Mani sapņi piepildās Elza: Smaidi vienmēr tu vari izlikties Anna: Man vairs nav jābūt vientuļai Elza: Savaldies Anna: Es spēšu iemīlēt Elza: centies, centies un noslēp to Anna: Es zinu kā rīt viss beigsies tāpēc šodien vēlos teikt. Ka šodien pirmo reizi mūžā tiešām pirmo reizi mūžā. Nekas netraucē.

Varen plaša mana zeme dzimtā, Lauki, meži, saules staru plīvs. Un es nezinu starp zemēm simtām, Kur vēl citur cilvēks ir tik brīvs. 1. No pat Maskavas līdz tālām taigām, Pāri klajumiem, kas zilgmē gaist, Visur cilvēks brīvs kā valdnieks staigā, Veras dzimtas zemes plašums skaists. Dzīve varena un pilna līksmes Tā kā Volga straujus viļņus veļ, Veciem mūsu zemē dzīvot tīksme, Jauniem visām spējām atvērts ceļš. Piedziedājums. 2.Daudz mums pilsētu un zemju pieder, Druvas plašās skatiem neaptvert. Mums no vārdiem lepnākais ir — biedrs, Mīļš un dārgs, kas visas durvis ver. Ar šo vārdu visur rodam mājas, Lieki jautāt, krāsains tu vai balts. Ar šo vārdu draugi ap mums stājas, Visās zemēs tas kā dziesma šalc. Piedziedājums. 3. Pāri mūsu zemei saule zvīļo, Mūsu dienas līksmas nāk un iet, Neprot pasaulē nekur tā mīļot, Neprot pasaulē nekur tā smiet. Pieri dusmās sarauksim mēs bargi, Ja kāds dzimteni mums apdraudēs, — Tā kā līgavu to turam dārgu Un kā māmuļu to mīlam mēs. Piedziedājums. Varen plaša mana zeme dzimtā, Lauki, meži, saules staru plīvs. Un es nezinu starp zemēm simtām, Kur vēl citur cilvēks ir tik brīvs.

Kinofilma Mans draugs, nenopietns cilvēks, 1975 (Var ar kapo uz 4.ladas un tad spelēt kā C - G - F) E B Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos Tevī E Vējā kā žubīte liepzariņā A E Daudz Tu man solīji, maz tomēr devi B E Vai nav vienalga, ar! Rai-dai-dai-dā! Dzintara gredzenu solīji saldi Dziļjūras vārava visskaistākā. Gredzens un devēja – putas un maldi, Krastā tik viļņi dej: Rai-dai-dai-dā! Skumjas un laime kā vītenis vijas, As’ras krīt biķerī zaļzeltītā. Dienā vēl krūtīs raud naktsmelodijas, Dienā, kad jādzied man: Rai-dai-dai-dā! Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar’ miris: Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā. Vainagā pēdējais zieds kad būs iris, Izirs ir vainags pats: Rai-dai-dai-dā! Pārtrūks un izirs… Un velti sirds taujā, Brīdi kā rūgto vērst saldākajā. Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā, Pārtrūksi tomēr reiz! Rai-dai-dai-dā!

To meitiņ šodien glabā, To meitiņ šodien glabā, Ko vakar laulāja, Ko vakar laulāja. Klau, klau cik žēli zvana, Klau, klau cik žēli zvana, Diez, kas ir nomiris, Diez, kas ir nomiris. To meitiņ šodien glabā, To meitiņ šodien glabā, Ko vakar laulāja, Ko vakar laulāja. Balts zārks ar melnām pumpām, Balts zārks ar melnām pumpām, Zeltītām ķepiņām, Zeltītām ķepiņām. Četri vīri zārku stiepa, Četri vīri zārku stiepa. Pat brūdgāns žēli čiepa, Pat brūdgāns žēli čiepa. Balts zārks ar melnām pumpām, Balts zārks ar melnām pumpām, Zeltītām ķepiņām, Zeltītām ķepiņām.

Am Es sirdi izrauju Dm Un aizmetu to suņiem, E Jo sirdī nemiers mīt, Am Kas mīlai allaž vēlīgs. A Es sirdi izrauju Dm Un aizmetu to suņiem, Am Lai krūtīs mājotu E Am Vien ienaids asi dzēlīgs. A Es sirdi izrauju Dm Un aizmetu to suņiem, Am Lai krūtīs mājotu E Am Vien ienaids asi dzēlīgs. Ko vēl lai mīlē sirds, Kas nievātā un smieta? Tā savās ciešanās Jau top kâ akmens cieta. Ja pienāks kādreiz laiks, Kad sirds vairs nebūs lieka, Es strauji vairīšos Tad projām tāda prieka. Ja pienāks kādreiz laiks, Kad sirds vairs nebūs lieka, Es strauji vairīšos Tad projām tāda prieka. Es sirdi izrāvu Un aizmetu to suņiem Lai suņi plosa to, Kas plosījis reiz mani. Es brīdi noskatos, Kas prieku dara suņiem, Lai šausmas gavilē Kâ baigi posta zvani. Es brīdi noskatos, Kas prieku dara suņiem, Lai šausmas gavilē Kâ baigi posta zvani.

Laša kundze acis bola, Menca pilnā rīklē sauc: "Nu tik gan būs dzelmē tracis, Zutis buti precēt brauc." Zutis buti- hi-hi-hī, Bute zuti- ha-ha-hā. Jūra krāc un vēji pūš, Priekos, bēdās paiet mūžs. Zvejniekdēls uz jūru pošas, Meiča krastā žēli raud: "Nebrauc jūrā, vētra plosās, Bangas veļas, briesmas draud." Jūras nāra- hi-hi-hī, Puiša kāra- ha-ha-hā. Jūra šņāc un vēji pūš, Priekos, bēdās paiet mūžs. Nāra puisi velk pie sevis, Bet šis paliek ciets kā krams: Viņš tai meičai vārdu devis, Brauc uz krastu svilpodams. Nu būs ziemā- hi-hi-hī, Kāzas ciemā- ha-ha-hā. Jūra krāc un vēji pūš, Priekos, bēdās paiet mūžs. Akordi: G C D G 2x D D7 Piedz.G D G Em Am G D D7 G

Rūdolfs Bērziņš - Laša kundze bola acis. No kinofilmas "Zvejnieka dēlS", 1940. C F Laša kundze acis bola, G C Menca pilnā rīklē sauc: C F "Nu tik gan būs dzelmē tracis, G C Zutis buti precēt brauc." G Zutis buti- hi-hi-hī, G7 Bute zuti- ha-ha-hā. C G Jūra krāc un vēji pūš, C Priekos, bēdās paiet mūžs. Am Dm Jūra krāc un vēji pūš, C G C Priekos, bēdās paiet mūžs. Zvejniekdēls uz jūru pošas, Meiča krastā žēli raud: "Nebrauc jūrā, vētra plosās, Bangas veļas, briesmas draud." Jūras nāra- hi-hi-hī, Puiša kāra- ha-ha-hā. Jūra šņāc un vēji pūš, Priekos, bēdās paiet mūžs. Nāra puisi velk pie sevis, Bet šis paliek ciets kā krams: Viņš tai meičai vārdu devis, Brauc uz krastu svilpodams. Nu būs ziemā- hi-hi-hī, Kāzas ciemā- ha-ha-hā. Jūra krāc un vēji pūš, Priekos, bēdās paiet mūžs.

Ievads: E---------------5-----10-10--8-10-8--8-----5-| B-6-5-6-8-6-5-6-----6------------------6-8---| E---------------5-----6-5---------| B-6-5-6-8-6-5-6-----6-----6-8-6-6-| F Dm Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš, Bb Am Dm C F Un mūžīgs ceļs zem kājām. F Dm Tas ved uz zemi laimīgo, Bb Am Dm C7 F Un iz-rā-dās uz mājām. Kur zaļa zāle, tumša nakts, Kur migla rokām maigām. Kur laimes bērnus meklējot, Ik dienas laime staigā. Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš, Un mūžīgs ceļs zem kājām. Tas ved uz zemi laimīgo, Un izrādās uz mājām.