Bez Akordiem

Kāda starpība ir tam Kas bijis, laiku neatgriezt Sadegušo tiltu ogle dziest Būtu zinājis Es beigtu savu godu kaisīt Manu laimi pret savu iemainīt Tu spēj Mani novest savā peklē Tāpēc ņem savu ēnu un aizej Es ceru neatgriezties Vairs neatskatīties Kāda starpība ir kam Man pietiek savu laiku šķiest Vienu un to pašu dziesmu griezt Tāpēc, lūdzu, necenties Tavās acīs šarms zūd Zinu nav tik viegli vienam būt Bet, lūdzu, aizej Es vairs neatgriezīšos Vairs neatskatīšos Tu spēj Mani novest savā peklē Lai arī man tu vairs nav ko meklēt No pagātnes tev neizbēgt Tāpēc ņem manu ēnu un aizej Ņem manu ēnu un aizej Ņem manu ēnu un aizej Es vairs neatskatīšos Vairs neatgriezīšos

Kāpēc man tik ļoti tīk Pazaudēts, neatgriežams laiks Kāpēc man tas neapnīk Pamests, netīrs rīts Prieks un laime bērnam būt No tevis neko neprasa Sienas pulkstens pazūd No tevis neprasa it neko Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Laiks uz vietas nestāv Pamosties un aizveries Dzīve bez kļūdu nav Balle nu ir beigusies Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Grūti celties, bet jūtos viegls Bezpersonisks, pavisam viegls miers Ne pirmā reize, bet gan pēdējā Nu labi, solījums kā spļāviens vējā Un ja nu tomēr es vienreiz mācītos no savām kļūdām Varbūt dzīve būtu ar vairāk atmiņām labām Bet nav jau viss tikai balts un melns vai ne Jākrāsos vien visās krāsās šī dzīve Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu

Ja es teikto to, ka Spētu sāpināt Vai mēs turpinātu Runāt tik un tā? Ja es teiktu to, ka Spētu melot tev Vai maniem vārdiem Tu spētu ticēt vēl Ja es teiktu to, ka Spētu sevi mainīt Vai šaubu ēnu tu Varētu aizdzīt Ja es teiktu to, ka Man ir daudz, ko dot Vai mani centieni Tev spētu mieru dot Es zinu Ar mani reize?m Grūti būt Bet zinu Tu turēsies Klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Ņem manu roku Turi klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Lai mēs viens otram Būtu klāt Ja es teiktu to, ka Gadi paietu Šķirti jau mēs būtu Reizi vienu, otru Ja es teiktu to, ka Tas nav no svara Mīla, liktens gan jau Zin, ko dara Un zinu Šo ceļu grūti Iet mums būs Bet zinu Mēs atradīsim Ka? Es saucu tevi Lai kur tu būtu Ņem manu roku Turi Klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Lai mēs viens otram Būtu klāt Zinu, zinu, zinu, zinu Nav jābūt tā Bet grūti sev acīs skatīties Par sāpēm mirkli aizmirsties Zinu, zinu, zinu, zinu Tu vari mainīt to Mums tikai jāmēģina Es saucu tevi Lai kur tu būtu Ņem manu roku Turi Klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Lai mēs viens otram Būtu klāt

Kaut viens skatiens spētu izturēt Ilgāk par sekundes simtdaļām Matus skaldot, karojot Sapņus pārvērt žultī Tehniskā specifikācija, grācijas nav Samocīts mēģinājums, pašmērķīgs spīts Rokas un ceļgali trīc Trauksme! Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Trauksme! Patīk sevi citēt un atražot Labo laiku atmiņās kavēties Gļēvums riskēt, baidies būt nesaprasts Vienmēr vainīgais atradīsies Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Uzlaizīt brūces, izārstēt šaubas, celties vēlreiz Kā patīk pret straumi iet, nārstot un mirt Labāk būtu izkāpis krastā, bet esmu laimīgs

Pie kapiemi paģīb mocis Un paģība arī Blox Jo mocīmi nebija dzirkstis Un blokam nebija spirts Redzu vārtāmies es Bloku Blakus izlijis tam spirts Un izlijušā spirtā Mirkst Bloka Javas dzirkst

Vientuļa balss Caur klusu tumsu Lai mums mazliet Mazāk būtu bail No nakts un sala No zvēriem Pašiem no sevis Ar vārdiem izjauc telpu un laiku Starp noslogotiem krustojumiem Šis stāsts ir kā amfetamīns Es negribu piezemēties Vientuļa balss Caur klusu tumsu Dziedi dziesmu Lai mums kļūtu siltāk Ar vārdiem izjauc telpu un laiku Virs tramvajiem un trolejbusiem Šis stāsts ir kā amfetamīns Es negribu piezemēties Starp noslogotiem krustojumiem Ar vārdiem izjauc telpu un laiku Šis stāsts ir kā amfetamīns Es negribu piezemēties

Un manas vienīgās dienas tiek aizmirstas rītos, Lai naktīs tu uz mani paskatītos. Tukšs rāmis pie sienas, bez gleznas un kluss. Es piederu nevienam, Nevienam! Vārdi sabirst glāzē pa vienam, Stāsti, kā var atzīties sienām! Pareizos teikumos savijas zilbes, Sarežģīti un pārāk, ilgi. Pietiks no atbildēm slēpties! Smiekli liek man pazaudēties. Sarunas izplešas minūtēs, stundās, Tu ar mani vēl aizvien runā (vēl aizvien runā) Ļauj salasīšu visas salauztās lauskas Pa vienai kā mirkļus savās plaukstās! Tik vienkāršas domas, un pudelē vīns. Tik vienkārši samāksloti un pats es tik vienkārši dzīvs. Vārdi sabirst glāzē pa vienam, Stāsti, kā var atzīties sienām! Pareizos teikumos savijas zilbes, Sarežģīti un pārāk, ilgi. Pietiks no atbildēm slēpties! Smiekli liek man pazaudēties. Sarunas izplešas minūtēs, stundās, Tu ar mani vēl aizvien .. Vārdi sabirst glāzē pa vienam, Stāsti, kā var atzīties sienām! Pareizos teikumos savijas zilbes, Sarežģīti un pārāk, ilgi. Pietiks no atbildēm slēpties! Smiekli liek man pazaudēties. Sarunas izplešas minūtēs, stundās, Tu ar mani vēl aizvien runā

Man mazliet bail Es jūtos kaila Es zinu ka tu arī tā īsti netiec pāri Vēl jānogaida tavs tiešums baida Tu zini ka es arī aizvien sev daru pāri Un tu,tuvojies vēl tuvāk Bet labāk pamet mani ja tu vari pārtraukt šo pavasari pamet mani,ja tu vari Bet labāk pamet mani ja tu vari pārtraukt šo pavasari pamet mani,ja tu vari Es jūtos droši pat pārāk droši Aiz greizsirdības mūriem tik sagantiem Caur kuriem tu Un tuuu,tuvojies vēl tuvāk Bet labāk pamet mani,ja tu vari pārtraukt šo pavasari pamet mani,ja tu vari pamet mani,ja tu vari pārtraukt šo pavasari pamet mani,ja tu vari pamet mani,ja tu vari pamet mani,ja tu vari Es paļaujos kad jāpretojas Es spēlēju kad jāskaņojas 7 reiz nogriežu,tad piemēru Tu atkāpies,tad uzdrīksties tad pazūdi,tad uzrodies Nemaz Tevi negaidot Sev pielaižu Bet labāk pamet mani,ja tu vari pārtraukt šo pavasari pamet mani,ja tu vari pamet mani,ja tu vari pārtraukt šo pavasari pamet mani,ja tu vari pamet mani,ja tu vari pamet mani,ja tu vari

Ja vēl kas neizpausts – Par vēlu sauciens tavs Ar glāstu jāpietiek, Lai būtu vienuviet Tik daudz var reizēm pateikt, Tik daudz, ja apņemies tu nerunāt Kas noklusēts top patiess, Top īsts un dzīvs, bez viltus rezultāts Un viņa neprot citādāk, Kā tikai pavedināt māk, Ar skatu tumsā uzrunāt Un kā bezrūpīgā dejā valdzināt Par daudz ir rūpēs sasteigts, Tik daudz, ka prasās brīdi nedomāt Un ļauties sirdij paveikt, Ko prāts, kad rīts tev lūgsies nezināt Un viņa neprot citādāk, Kā tikai pavedināt māk, Ar skatu tumsā uzrunāt Un kā bezrūpīgā dejā valdzināt Ikdienā šo brīdi saglabāt, kad pilnmēness pie manis tuvāk, Ikdienā šo brīdi saglabāt, kad pilnmēness pie manis tuvāk, Ikdienā šo brīdi saglabāt, kad pilnmēness pie manis tuvāk, Ikdienā šo brīdi saglabāt, kad pilnmēness pie manis tuvāk nāk

Uzmācīga melodija skan tik labi, Un pie stūres tu to dungo nemanot. Pat ja rādio tu klusāk nogriezt vari, Domās neaizbēgt. Uzmācīga melodija griežas galvā, Mazliet neērti, bet tomēr atkārto. It kā blāvāka tā kļuvusi ar gadiem, Tomēr vēl aizvien, bet tu dzirdi tikai: Mani, mani, mani, mani, mani, mani. Uzmācīga melodija dun, kā zvani, Pat pēc gadiem sekas dziļi nepāriet. Un joprojām tai uz viena viļņa skani, Domās neaizliegt, bet tu dzirdi tikai: Mani, mani, mani, mani, mani, mani, Bet tu dzirdi tikai: Mani, mani, mani, mani, mani, mani. Mani aizmirst tev neizdosies, nepretojies, Gadiem, bet skanēs šis kā pirmo reizi, pirmo reizi, pirmo reizi. Bet tu dzirdi tikai: Mani, mani, mani, mani, mani, mani, Bet tu dzirdi tikai: Mani, mani, mani, mani, mani, mani, Bet tu dzirdi tikai...