Bez Akordiem

Ap pazīstamiem un radiem, Ap katru vai liels tas, vai mazs Tek mani meli jau gadiem Kā apaļas paipalas Lai mani samin kā vārgos? Lai manīm ikviens var kost? Nē, dzeltenos melu svārkos, Tad labāk es ietērpos Visapkārt melus es kaisu, Un viegli, un daiļi tie ir, Ar tiem es aizberu plaisu, Kas mani no ļaudīm šķir Ar tiem es aizberu plaisu, Kas mani no ļaudīm šķir Bet brīžam kā bērnam pēc mātes, Pēc patiesā sauc manī viss, Tad meli sūrst it kā vātīs Un deg it kā ugunīs Kur patiesība, tad prasu, Teic, sirds, vai to zini tu? Labprāt, kā zobenu asu, Pār meliem to paceltu Kas patiesību man sacīs? Kur redzēšu to un kad? Rūgts smaids un atbilde acīs – Neviens, nekur un nekad! Rūgts smaids un atbilde acīs – Neviens, nekur un nekad!

(Katrīna Bindere) Tikai nesaki nevienam, Ko tu dzirdēji no rīta Liekā vēja modinošā valodā. Tikai nesaki nevienam, Ko tev pačukstēja zvaigznes Šajā naktī, kad tu biji nomodā. (Jānis Narkevics) Tikai nerādi nevienam, Kas tavu sirdi pilda, Nav nevienam jāzina, kas tajā mīt. Tikai neatklāj nevienam, Ko tev novēlējis likten’s, Tev būs grūtāk viņu kādreiz piepildīt. Piedz. (Jānis Narkevics) Un esi tā kā rīta gaisma debesīs, Kas spoži mirdz, bet paliek nezināma. (Katrīna Bindere) Un atceries, ka dzīve ir tāds mirklis īss, Skrien laika upe projām nevaldāma. (Jānis Narkevics) Tikai nepazaudē ceļu, Kas tevi aizved mājās, Kur tu vienmēr būsi mīļi sagaidīts. (Katrīna Bindere) Tikai nepazaudē to, kas Tevi reiz ir iemīlējis, Tikai nepazaudē to, kas padarīts. (Katrīna Bindere un Jānis Narkevics) Jo tikai tā tu vari atkal No dzīves labu gaidīt, Tikai tā tu vari būt vēl noderīgs. Tikai nesaki nevienam, Kas ar tevi tagad notiek, Tas vienalga citiem liekas nesvarīgs. Piedz. (Katrīna Bindere un Jānis Narkevics) (2x) Un esi tā kā rīta gaisma debesīs, Kas spoži mirdz, bet paliek nezināma. Un atceries, ka dzīve ir tāds mirklis īss, Skrien laika upe projām nevaldāma.

Es tev vienkārši esmu. Neprasot, cik par to. Tīrāku, baltāku sevi dvēsele piemelo. Es tev vienkārši esmu. Dienas no manis bēg. Un no klātbūtnes baltas Tevī saplūst mans spēks. P: 2x Es tev vienkārši esmu Savādāk nevar būt. Tikai caur tevi un mani Pasaule nepazūd. Es tev vienkārši esmu. Gluži kā maize vai jumts. Nezinu, kas tik greizu laimi ir nolēmis mums. Es tev vienkārši esmu. Liktenis pieri rauc, Ka tik maz vajag laimes, Lai tās būtu tik daudz. P: 4x

Es tevi gaidu. Domājot par tevi smaidu, Atceroties skūpstus, lūpas kaist. Es tevi gaidu, Naktī tavu zvanu gaidu. Domājot par tevi, skumjas gaist. P: Mana roka tavā. Tava roka manā. Kaut vienmēr būtu tā! Es tevi gaidu, Naktī tavu zvanu gaidu. Domājot par tevi skumjas gaist. Es tevi mīlu, Sagaidīt es tevi gribu. Negribu es tevi projām laist. P: Es tevi gaidu. Domājot par tevi,smaidu, Atceroties skūpstus, lūpas kaist. Es tevi gaidu. Naktī tavu zvanu gaidu, Domājot par tevi, skumjas gaist. Es tevi mīlu. Sagaidīt es tevi gribu. Negribu es tevi projām laist. P: 5x

Dzirdēju tūkstošiem stāstu par to, kāds esi Tu, Tomēr esmu dzirdējis mīlas čukstu Nakts klusumā, Un Tu saki, ka esmu Tev tīkams un to, Ka neesmu viens Jo Tu labs, labs Tētis Tieši tā, tieši tā, tieši tā Un Tu mani mīli Tieši tā, tieši tā, tieši tā Mēs meklējam tik daudzas atbildes Krustām šķērsām un visur, bet zinu – pie Tevis vien tās visas rodamas ir, Jo Tu zini, kas mums vajadzīgs, Pirms zinām to mēs Jo Tu labs, labs Tētis Tieši tā, tieši tā, tieši tā Un Tu mani mīli Tieši tā, tieši tā, tieši tā Tu, Kungs, pilnīgs un nevainojams… nevainojams Jo Tu labs, labs Tētis Tieši tā, tieši tā, tieši tā Un Tu mani mīli Tieši tā, tieši tā, tieši tā Mīlestība nenoliedzama, vārdos neizsakāma, Miers tik neizskaidrojams, kas to aptvert lai spēj? Un Tu sauc mani dziļāk vēl Un Tu sauc mani dziļāk vēl Un Tu sauc mani dziļāk vēl Savā mīlestībā Un Tu labs, labs Tētis Tieši tā, tieši tā, tieši tā Un Tu mani mīli Tieši tā, tieši tā, tieši tā Jo Tu labs, labs Tētis Tieši tā, tieši tā, tieši tā Un Tu mani mīli Tieši tā, tieši tā, tieši tā Un Tu labs, labs Tētis Tieši tā, tieši tā, tieši tā Un Tu mani mīli Tieši tā, tieši tā, tieši tā

Liktens bargs trauc mūsu mūža dienas, Mūsu dienas mums ir skumīgas. Laime, kas mums smaidīja tik reti, Zudusi man prieka dieniņās. Tiklīdz jaunībai es sekot sāku, Zuda gadi kara klausībā. Prieku, brīvību tā manim liedza, Pirmo soli dzīves vasarā. Bet visvairāk liktens mani šķīra Svešās zemēs, prom no dzimtenes, Tur, kur simtiem latvju dēli krita Rītprūsijas smilšu kalnājos. Ak, cik apnikuši ir šie ceļi, Dziļas ūdens jūras dibenā, Kur vairs nedzird latvju dziesmu skaņas, Visur drūms, kur raugās tālumā. Ak, cik apnīkstošas dobjas skaņas Paceļas no dažiem kalnājiem, Kur no slaidiem lielgabalu stobriem Zili dūmi gaisā paceļas. Tā, lūk, aiziet mani jaunīb's gadi, Staigājot pa plašo pasauli. Nobāl mani sārtie rožu vaigi, Domājot par laikiem pēdējiem.

Čiekurkalna gaiļi dzied Man māmiņa piesacīj' Puišus iekšā nelaižot. No rītiņa agrumā Augšā ceļas jaunas meit's. Čiekurkalna gaiļi dzied. Grīziņkalna pusēniņ' Čiekurkalna meitenīt's, Labi kopā saderās. No rītiņa agrumā Čiekurkalna gaiļi dzied. Tie vis nebij' puisēniņ', Tie bij' jaunie strēlnieciņ'. Man māmiņa piesacīj' - Strēlnieciņus nelaižot. Čiekurkalna gaiļi dzied. No rītiņa šķiŗoties Abi divi gauži smej' - Piemānījām māmuliņ' Grīziņkalna puisēniņš, Čiekurkalna meitenīt'. Tas vis nebij' puisēniņš Tas bij' jaunais strēlnieciņš. Nu ar dievu, meitenīt'! Jāšķiŗas mums šodieniņ. Čiekurkalna gaiļi dzied.

Nu tā, kā tā... Nē, nu jā. Mēs sākām tā, Bet tad tagad kā? Es gribu izkliedēt Tevi kā siltu gaismu - Leņķi taisnu. Simts uzvaras gūtas, Nevienas tik grūtas. Mīlestības jūtas. Es gribu tevi izklaidēt Pa visu perimetru. Nobrucināt getru. Simts uzvaras gūtas, Nevienas tik grūtas. Mīlestības jūtas. Nu tā, kā tā... Nē, nu jā. Mēs sākām tā, Bet tad tagad kā? Kā siļķi kažokā. Kā kaķi maisā. Svaigā gaisā. Netiku to lūdzis, Durvju rokturis lūzis, Spīd logos rūtis. Vēders ievilkts, Uz priekšu krūtis. Pamani Tu mani tā - čau un tā kā nečau. Nu, ja Tu redzi šitās acis, tad Tu zini, kas ir kas. Stipra pievilkšanās tuvu, te briest kaut kas. Pamani Tu mani tā - čau un tā kā nečau. Sapras, neko nesaprast, skaut vai neskaut. Gājiens ar zirgasti - Kauts.

Verse: We dance, we dance, we dance We move ourselves, we move ourselves Down the blues, down the blues, down the blues And then they fall, they fall, they fall Our naked bodies, our naked bodies These final moves, dancing moves, dancing moves Chorus: Cause we were chasing all the guiding lights, We were chasing all the guiding lights See it in my eyes, my eyes, my eyes That we were chasing all the guiding lights So when we're falling you could feel the sky When we're falling you could feel the sky Tonight, all night, all night When we're falling you-you could feel the sky Verse: We dance, we dance, we dance We move ourselves, we move ourselves Down the blues, down the blues, down the blues Chorus: Cause we were chasing all the guiding lights, We were chasing all the guiding lights You can see it in my eyes, my eyes, my eyes Cause we were chasing all guiding lights Bridge 2x: You got me now (I'm with you) These shining stars (they take us) Far away now (like knights we) Follow the lights the lights we follow Chorus: Cause we were chasing all the guiding lights, We were chasing all the guiding lights See it in my eyes, my eyes, my eyes That we were chasing all the guiding lights So when we're falling you could feel the sky When we're falling you could feel the sky Tonight, all night, all night When we're falling you could feel the sky

Dažreiz man ir grūti pateikt acīs to, ko jūtu Tāpēc (tāpēc, tāpēc, tāpēc) Es rakstu tev šo dziesmu, pat ja apzinos, ka tas tev Sāpēs (sāpēs, sāpēs, sāpēs) Pārsisti deguni, salauzti kauli, Mēs stāvējām rindā, kopā gaidījām sauli. Atceros to rītu, mūsu skatieni aizmigloti, Katrs no mums toreiz sapņoja aizlidot. Daļai pat sanāca, tie nav priecīgi stāsti, Kāds ir sajucis prātā, cits guļ sapuvis zārkā. Toreiz mēs ar tevi bijām labākie draugi, Kas centās izaicināt dzīvi, tā kā bagātie ļaudis. Bet tagad, kad ap tevi krājas parādu kaudzes, Un kaut kas tavā balsī mani savādi žņaudz, Es neļaušu sev saprast, ka es nemēģināju, Darīt kaut ko tad, kad tevi redzēju vāju. Es pārāk labi zinu katru stūri tajā bedrē, Un varbūt tieši tāpēc man ir grūti tevi redzēt Tur, kur reiz mēs bijām kopā, tā ir vainas apziņa, Jo manas brūces, nez kapēc, ar laiku sadzija. Tā tumsa tagad man ir tikai laipna paziņa, Es zinu, ka ceļš laukā-tā nav raita taciņa. Beigu beigās tikai tu pa īstam vari kaut ko mainīt. Bet kā lai liek tev saprast to, ka tas vispār ir vajadzīgs? "Zelmiņ, viss būs labi," vienmēr atbildi man smaidīgs, Un tā jau kuro gadu šī te saruna tiek aizdzīta. Man ir jārepo komā vismaz reizes divas, Lai tas palīdzētu panākt, ka tu beidz dirst. (Kas tu tāda esi, lai man stāstītu kā dzīvot? Vēl pirms pāris gadiem es tev mācīju kā dīlot. Kas tu tāda esi, lai man stāstītu kā dzīvot? Vēl pirms pāris gadiem es tev mācīju kā dīlot.) Jā, es zinu un man žēl, bet kamēr viss vēl nav par vēlu Tikai tev un dažiem vēl šis bija jādzird. Tur, kur nekā nav, ko darīt Iedzer rīt un tripo parīt. Tur, kur visi visus pazīst, Mācās reizināt un dalīt. Tur ir uzmetēji, dirsēji, Tie ir draugi tev vai pircēji. Tu pat barā esi viens, Jo nevienam neuzticies. Tur, kur meitenes grib iepūst, nevis turēt tavu roku. Dirsā līdēji kad briest, kas rēc par katru tavu joku, Cerot, ka tu sauksi līdz, kad iesi paplucināt koku. Tur, kur acu krāsas nav, bet ir lūpu krāsas traipi, Tu no kabatām velc naudu, un visi lūr, kā tu to skaiti. Tu pār šito baru valdi, pat ja nevaldi pār sevi. Tikai pāris saldi mirkļi, un seja atduras pret zemi. (Jēēēj) Viss ir okej, tu esi tur, es esmu šeit. Es esmu te pat, ja tu gribi. lai tev palīdzu, Es esmu šeit, un tu vari man zvanīt. Ja vēlies palikt tur, tad šie ir atvadu vārdi, Man tevis vairs nav, sauc to par abstraktu nāvi.