Bez Akordiem

Jautā, kas ir dzīvs? Dzīvs ir vēja sveiciens rītam. Dziedi pāri laukiem, Kamēr atver plakstus rasa. Saulē izkūst pavediens, Miglā paver lūpas mežs, Gaida savu dienu tas, Saules glāstu sveicināts. Aiziet vēji tālumā, Lietus pēdas aiznesot. Laukiem pāri aizlido Rīta sveiciens tīrs. Jautā, kas ir dzīvs? Dzīvs ir vārds, kas lido teikts. Noglabājis savu rītu, Zemi elpojam, lai dzird. Saule zemei skūpstu sniedz, Naktī acis aizverot. Glāstot kokus, atnāk rīts, Kalniem pāri slīd. Saule zemei skūpstu sniedz, Naktī acis aizverot. Glāstot kokus, atnāk rīts, Kalniem pāri slīd.

Es zvēru, es zvēru, es zvēru, varu varu Turēties trasē, nemainot virzienu. Darīt savu "Motherfucker" Tēmeju, tēmēju, tēmeju Tikai es mērķī un trāpi, trāpi Mērķi nešauj garām, eju uz visu nejūtu sāpes. Es bieži dzirdu "sveiks, lai tev veicas!" Aiz muguras zemsegu pasaule feiks, jo mans feiks beidz Tavi argumenti manā virzienā nesūda nesver, to ka sadzirdēšu tavas runas labāk necer. Es taisu mūziku, zini, tā kā man patīk Un ja gribi mani satik, labāk dari to naktī. Ar vārdiem, mēs varam būt draugi Ieguvis sev ienaidnieku, naids ir viens un parādā es nepalieku. Divas kodu durvis, kameras nav drošība Aiz tām sākas bada spēles, kurās tevi grib nosist. Piecas manas rindas pārsit piecus tavus albūmus Es uztaisīšu hītu, ja tu labi palūgs! Es zvēru, es zvēru, es zvēru, varu varu Turēties trasē, nemainot virzienu. Darīt savu "Motherfucker" Tēmeju, tēmēju, tēmeju Tikai es mērķī un trāpi, trāpi Mērķi nešauj garām, eju uz visu nejūtu sāpes. Manā pilsētā aug piramīd pēc piramīdas Tām blakām spožas acis un tās klusē tā kā Rīg. Ja Maskava netic asarām, tad Rīga netic sāpēm, Tu meklē laimi, tā neslēpjas aiz Gucci maskām. Kompass rādīs pareizi, ja tu ticēsi savai sirdij, Mans mīlestības drudzis, vēl pāris mililitri. Līdz pēdējam elpas vilcienam, kā "Titānikā" zini? Arī dzīvē ir aizbergi, tikai citās filmās. Ticēt citam ir kā spēlēt paslēpes pašam ar sevi, Cauri ērkšķiem uz zvaigznēm, mēnes rādīs man ceļu. Tumsa vai gaisma, kas tu būsi, tava izvēle, Ja dzīve ir kuce, tad kuce dos man vēl un vēl Es zvēru, es zvēru, es zvēru, varu varu Turēties trasē, nemainot virzienu. Darīt savu "Motherfucker" Tēmeju, tēmēju, tēmeju Tikai es mērķī un trāpi, trāpi Mērķi nešauj garām, eju uz visu nejūtu sāpes. Tu zini? Es varu vairāk nekā vaig' One Life, One Love, One Mic Priekš manis mūzika kā gaiss un es pārtraukšu šito tikai tad kad man nebūs laiks. Un tāpēc ieslēdziet gaismu, kad apkārt viss tumšs man pilsēta šķiet baisa Kad atklās to sum, manā priekšā tik skaita Laime neslēpjas naudā, bet tu paskaties ko tu skaiti. Izdomā kam vicini tam kas stāv aiz tevis, dzīve nav spēle, pastāv klusu kas neticēja Es teicu es savākšu visu un pat ja sanāks man krist, tas nebūs slikti Es labāk zaudēju nekā neriskēju. Mani darbi runā paši par sevi Viss kas piemīt man es tikai pats esmu devis Nāc mani barī, mana pilsēta guļ Agros rītos vari manīt manas pilsētas murgus Daudz pieļautas kļūdas nekas Tev jāzin tās nebūs vairs nebūs nekad. Es varu daudz, tu seko līdz Te tādu nav Fakts-Jelgava-Rīga Es zvēru, es zvēru, es zvēru, varu varu Turēties trasē, nemainot virzienu. Darīt savu "Motherfucker" Tēmeju, tēmēju, tēmeju Tikai es mērķī un trāpi, trāpi Mērķi nešauj garām, eju uz visu nejūtu sāpes.

kliedz mana tauta locies tavās rētās vēl bēršu sāli lai tu neaizmirstu neko audz sāpju naidā svelotā kas svētāks par piedošanas maigumu es mirstu ar tevi lai tu atdzimtu tev uzkrāt nāvi postu negodu un kaunu un raudi asaras par dzelzi kļūs kad pienāks laiks un pieminēts tiks ļaunums no dzelžu lietus mana roka vāja un nespēj tavas pārestības piedzīt bet vārdi tas ir zobens abpusgriezīgs pār viņu pilīm un pār tavām mājām bet vārdi tas ir zobens abpusgriezīgs pār viņu pilīm un pār tavām mājām

Kad vēlu mājās nāci no savas nakts dzīves, Man blakus skaļi krāci, vēl nedusmojos es, Bet nu jau iet par traku, tu dzer kā nelabais, Tik atnes tukšu maku, bet pats tu pilns kā maiss. No brīža šā, es saku, te valdīs citāds gaiss. Uz teātri mēs iesim un ložā sedēsim, Pa svaigu gaisu skriesim un glauni ēdīsim, Tu baznīcā tad grēkus ik svētdien’ sūdzēsi Un turpmāk savus spēkus priekš manis taupīsi. No brīža šā, es saku, tu mani klausīsi. Tu stumsi bērnu ratus un traukus mazgāsi, Vairs neraidīsi skatus, kad meičas redzēsi, Tik uzvalku vien košu tu mūžam valkāsi, Es tevi pārveidošu, līdz tu man patiksi, Un padomus tev došu, bet tu man klausīsi. Tad visus dzērājbrāļus un kāršu spēlmaņus Es aizdzīšu kā cāļus, tad miers mums mājās būs, Ja vīriņš kārtīgs būsi, tīrs un pieklājīgs, Tad iemīļots tu kļūsi no visas ģimenes, Tu būsi mēsu galva, bet noteicēja es.

Kurš no mums spēlēs paslēpes? Uz lielas pasaules ir viegli pazaudēt, Ko mēs reiz sapņojām, kā bērni gaidījām Ir jālej asaras, kad mūsu pasakas vairāk nav Vairs nav, to nav, vairs nav… Saules klēpī noguldīts Reiz es devos viņai līdz Cik pasakains bij katrs rīts Bet nu jau mirklis piepildīts Kaut es spētu Gūt vēl spēku, Skūpstot laiku, Notvert gaitu, Kas pārāk straujā ritmā Atvadījās un tā Spiež man negribīgi mainīties Kurš no mums spēlēs paslēpes? Uz lielas pasaules ir viegli pazaudēt, Ko mēs reiz sapņojām, kā bērni gaidījām Ir jālej asaras, kad mūsu pasakas vairāk nav Vairs nav, to nav, vairs nav… Piezemējies mierpilnā Stāvoklī, bet novārtā Pazaudēta mana sirds Katru dienu pietrūkst flirts, Kuram blakus Vijām skatus, Solījām reiz neslīkt Garlaicībā, nepīt Svešas domas Savas skolas somas Vienmēr plecā mūsu paturēt Kurš no mums spēlēs paslēpes? Uz lielas pasaules ir viegli pazaudēt, Ko mēs reiz sapņojām, kā bērni gaidījām Ir jālej asaras, kad mūsu pasakas vairāk nav Vairs nav, to nav, vairs nav… Dzīvi strauji nogalina pārāk stalta nopietnība, Mirdzot acīm, saulēm patīk brīva skata neprātība

Debess tumša, mākoņaina, Jūra vētrās dauzīta Tā caur viļņiem, bangām cīnās Mana dzīves laiviņa Visur tumsa, visur briesmas, Tikai tālu rietumos Atspīd manā bēdu naktī Zvaigzne viena vienīgā Vai šī zvaigzne mani briesmās, Mani nāvē vilina? Jeb vai tumsā ceļu rāda Kurp man laiva griežama? Jeb vai viņa manīm stāsta, Kā aiz mākoņiem vēl spīd Laimes saule spožā, baltā, Tu to zini, spulgacīt!

Mainās manas matu krāsas, vasaras un ziemas Mainās manas dzīvesvietas Mainās mani ieradumi, nedēļas un dienas Mainās manas darbavietas Mainās sejas ekrānā, blakus un uz ielas Mainās manas četras sienas Mainās manas piektdienas un dungojamās dziesmas Mainās manas svētku dienas Es varu neturēt to, kas jau tāpat no rokām slīd Bet labprāt mānīšos šonakt un sapnī iešu tev līdz Mainās viss Pāriet viss Bet tu neesi viss Mainās tavas kaklasaites, draudzenes un sievas Mainās viņas katru dienu Mainās bildes profilā, makā un pie sienas Nav vairs tur manām vietas Es varu neturēt to, kas jau tāpat no rokām slīd Bet labprāt mānīšos šonakt un sapnī iešu tev līdz Mainās viss Pāriet viss Bet tu neesi viss Pienāk rīts, un tev ir jāaiziet Pienāk rīts, bet naktis neizdziest

Zvaigžņu debesis Tavās acīs mirdz Mēs dejosim Kamēr atausis būs rīts Zvaigžņu priekškars krīt Varam sauli ieraudzīt Mēs dejosim Kamēr diena iesils drīz Un tā mēs dzīvi dejosim Un tā mēs dzīvi mīlēsim Pat, ja solis kāds klups Deja mums nesajuks Deja mums nesajuks Saules staros mirdz Tavās matu cirtās zīds Mēs dejosim Mijkrēslis, kad sagaidīts Debesīs, kad sarkans vīns Saules stari nodzisīs Mēs dejosim Mūžs mums dejā pavadīts

Pār ilgu jūru peldu Caur vakaru un rītu Uz skaidriem nodomiem Skan vijole un flauta Ar padomiem kā dziedāt Uz lieliem svētkiem Nevaru Tālu saklausīt slēptu viltu atpazīt Kā man laiku apvaldīt, lai spētu tev ko pastāstīt Pa karstām ielām lielām Gar reklāmām uz sienām Uz skaidriem nodomiem Veras pasakaini vārti Skan violeti stāsti Kā nokļūt aizvējā Nevaru tālu ieraudzīt Nevaru sirdij pierādīt Kā man laiku apvaldīt Lai spētu tai ko pastāstīt Krīt un krīt un līst un līst un līst, manā pilsētā līst Liekas dzirdu, dzirdu, dzirdu, dzirdu kā Zeme elpoja Bet es eju skrienu brienu visiem līdz kā apdauzīts Caur tuneļiem caur parkiem atvērtiem, pretīm lielceļiem Pa karstām ielām lielām Gar reklāmām uz sienām Uz skaidriem nodomiem Veras pasakaini vārti Skan violeti stāsti Kā nokļūt aizvējā Nevaru tālu ieraudzīt, nevaru sirdij pierādīt Kā man laiku apvaldīt, lai spētu tai ko pastāstīt Krīt un krīt un līst un līst un līst, manā pilsētā līst Liekas dzirdu, dzirdu, dzirdu, dzirdu kā Zeme elpoja Bet es eju skrienu brienu visiem līdz kā apdauzīts Caur tuneļiem caur parkiem atvērtiem, pretīm lielceļiem Kā man laiku apvaldīt? Kā man laiku apvaldīt? Kā man laiku…

1. Atceros es pagājušo vasaru Ballīti, un viņas acu skatienu To skatienu, to skatienu Daudz ko viņai sacīt toreiz gribēju Bet nekādi vārdus atrast nespēju Es nespēju, es nespēju Laiks kaut ātri skrien Skumstu vēl arvien. Piedz: Kur gan esi Tu, meitene ar zilām acīm? Vārdus īstākos, beidzot, es Tev spēšu sacīt Lai Tu sajustu, vienīgai Tev sirdi dodu Kā lai tagad es, kā lai sev reiz mieru rodu? 2. Rīts vai vakars, es par to vien domāju Un pat nomodā par viņu sapņoju Es sapņoju, es sapņoju Atceros to visu vēl, kā brīnumu Izdzēst savās atmiņās vairs nevaru Vairs nevaru, vairs nevaru Laiks kaut ātri skrien Gaidu es arvien.