Bez Akordiem

Vēl vairāk svara būs jānotur Zemē minot tos, kuri nestāv līdz Tomēr akmens jāpaceļ Ja gribas elpot Vairāk nekā citiem gribas ēst Ir par ko cīnīties un krist Zemāk nolaidīsies stikla kalns Būs vēl laiks par visu padomāt Tas, pēc kā dzinos, vairāk nav - Laiks ir iztērēts Kam uzticēt izvērtēt sodu Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā Kā neapturams vilciens Bērni uz sliedēm komandās dalās Kam uzticēt izvērtēt Sodīt vai apžēlot Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā Cietušo masa velk atpakaļ zemē Laiks atgriezties pelnos

Vēlies, vai nevēlies Tam, kam lemts notikt, tam jānotiek. Tici vai netici, Brīnumi apkārt tev ir. Un tas notiek ar mani Šai baltajā pasakā, Kad tu nāc, kad tu nāc, kad tu nāc, tuvāk man. Caur baltu puteņu virpuļiem neapstājot, Pa baltām kupenām, viegli brienot vieglām kājām. Caur baltām sniegpārslām, siltumu tavu jūtu, Karstāk tad nevar būt, kad tu soli tuvāk man nāc. Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc… Vēlies vai nevēlies, Viss jau ir sācies un nebeigsies....

Ja vien tu zinātu, ko jūtu pret tevi Nepieciešams tu kā gaiss uz zeme man Un vairāk nezinu kā būtu bez tevis Es neesmu es, ja neesam abi Un tas ir grūti, es tagad apzinos to Tu atkal mūc, es atkal nolaižu rokas, Bet tu man trūksti, Kā lai tev pasaka to, es gribu mūs Un man nav kauns no tā tu zini, Esmu savādāks kā citi, Dzīvē svarīgāks kas cits, nevis meitenes un piķis Man ir svarīgi lai tici, Es to nedaru priekš sevis, Laiks ir glābties un ja ļausi man, Tad zini, ka es izglābšu tevi Tu esi man prātā, bet ko lai es daru?...

Tiesa, tiesa, ne meliņi, līgo, līgo Vecu ļaužu valodiņa, līgo, līgo, Vecu ļaužu valodiņa, līgo. Jāņu nakti meitas gāja, līgo, līgo, Raganāsi, vilkacēsi, līgo, līgo, Raganāsi, vilkacēsi, līgo. Jāņi, jāņi šovakari, līgo, līgo, Kam tie Jāņi piederēja, līgo, līgo Kam tie Jāņi piederēja, līgo. Raganāmi, vilkacēmi, līgo, līgo, Tām tie Jāņi piederēja, līgo, līgo, Tām tie Jāņi piederēja, līgo. Skrien, ragana, šķērsu gaisu, līgo, līgo, Ne manāi sētiņāi, līgo, līgo, Ne manāi sētiņāi, līgo....

Es saviju vainadziņu, līgo, Jānīti, Trejdeviņiem ziediņiemi, līgo; Kad uzliku galviņāi, līgo, Jānīti, Atspīd visa pasaulīte. Visa zāle noziedēja, līgo, Jānīti, Jāņu dienas gaidīdama, līgo; Papardīte tā ziedēja, līgo, Jānīti, Pašā Jāņu vakarāi; Pašā Jāņu vakarāi, līgo, Jānīti, Sudrabiņa ziediņiemi. Saule nesa zelta ziedu, līgo, Jānīti, Meža galus veltīdama, līgo; Eglei deva zelta cimdus, līgo, Jānīti, Priedei zelta pirkstainīšus. Noiet saule vakarāi, līgo, Jānīti, Zelta starus starodama, līgo; Dievs dod manam mūžiņami, līgo, Jānīti, Zelta staros atstaroti....

Baltais zieds, teic man ? ziņu neliedz, Vai tavās ziedlapās apslēpta laime un prieks? Baltais zieds, teic jel ? ziņu neliedz, Jo man nav miera, manas domas, mana sirds skaļi kliedz. Mīl, nemīl, mīl, vai vēl nemīl… Baltais zieds, baltāks kā pirmais sniegs, Dāvā man cerību, tajā ir būtības spēks. Baltais zieds, teic jel ? ziņu neliedz, Jo man nav miera, manas domas, mana sirds skaļi kliedz. Mīl, nemīl, mīl, vai vēl nemīl…

Es vēlos iemīlēties un skaties punktu izvelēties. Aizceļot un jūras šalkos, dziedat saulei, vējos dancot, iemīlēties! Uzvilkšu sarkanu kleitu, matos iešu puķu rotu. Apsēdīšos jūrās kapa, rakstīšu tev dzeju lapa, paliksi uz mūzu sirdi mana! Es vēlos iemīlēties līdz pašam ausim! Es vēlos iemīlēties un spārnus atvērt Debesīm! Es tevi iemīlējos līdz pašam ausim un man galva reibs no mūsu mīlestības. Neklausa tavu un manu sirdi un tikai viens vienīgs puksts!...

Dus sīknauda uz pastkastītes mēles, Un vīnstīgas tai pāri sevi klāj, Aiz ķēdes vazāts suns man prieku šķēlē Un savā būdā lielā kaudzē krāj. Es laimi pieturu pie labā pleca, Ja kādudien tā izlems projām bēgt, Jo visu to, ko tavas acis dedza, neizslēgt. Viss pāriet pats kā sniegs, kā lapas kokos, Un skaudrākais par trauslu vēsmu kļūst, Man tavas lakstīgalas krūtīs pogo, Un sāpju būdām grīdas pašas lūzt

Viens divi trīs Un Tu esi brīvs Elpa lēciens Tu esi nemirstīgs Saule vai Jupiters Jūra vai okeāns Lidot kā aeroplāns Rembrants uz skatuves Izpilda korāļus Jau desmito gadsimtu Gaidām mēs pasaules galu Vai nav neprāts ar saprātu Sātans ar eņģeļiem tur Ubags vai karalis Elle vai paradīze Degošās debesīs Metos ar galvu iekšā Nevaru apstāties Neprāts ir manī iekšā Es tev saku Tu esi elegants Tu man saki Es esmu surogāts Puskailas meitenes Dzeltenās zeķubiksēs Ārdās kā negudrās Piecdesmit mūki Ar divdesmit mūķenēm Sadala ietekmes sfēras Pie vārtiem kas aizved uz elli Vai nav neprāts ar saprātu Sātans ar eņģeļiem tur Ubags vai karalis Elle vai paradīze Degošās debesīs Metos ar galvu iekšā Nevaru apstāties Neprāts ir manī iekšā Vai nav neprāts ar saprātu Sātans ar eņģeļiem tur Ubags vai karalis Elle vai paradīze Degošās debesīs Metos ar galvu iekšā Nevaru apstāties Neprāts ir manī iekšā....

Es esmu mājās. Manas sirds saknes barojas no atmiņām. Es gāju savu ceļu, valoda ir kapitāls. Stiprināju garu, miesu darot vāju. Mana dvēsele pārved mājās karotāju. Kas vienu iedvesmo, otru nogalina. Visu, ko pasaki, pēc būtības tu nodari man. Es biju vietā, kur pārdoties nav grēks; vietā, kur liekulība mīda to, kas sēts; vietā, kur nepiedod brālim un kur aizmirst saknes; vietā, kur pasūti nāvi un tev to atnes; vietā, kur biju ar cilvēkiem un vienlaikus viens; vietā, kur cilvēki nemīl un kuru aizmirsis Dievs, – Nekad nekur....