Bez Akordiem

Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Tu jautā vai palikšu pie tevis šonakt Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Jaungada nakts, 2018, esmu krastmalā, man ir jauzstājas. Salūts beidzās, visi tālāk steidzās Un es braucu atpakaļ uz savu hātu. Es ieraudzīju tavu storiju un ne pa tēmu sāku tev drukāt.. Tu ierodies pēc pusnakts un es sēžu viens savā gultā. Tu gribēji iet savu ceļu, Bet tavs acu skatiens mani aicina dejot Tu pieņem visus manus mīnusus....

Aiz azara, da, augsti kolni, da, Tī sorkonys, da, ūgas auga, da, Ūgas auga, da, ūgas auga. Tī bej vīna, da, skaista meita, da, Ilgus godus, da, dzeivojuse, da, Dzeivojuse, da, dzeivojuse. Ilgus godus, da, dzeivojuse, da, Jaunu puisi, da, pīmuoniejse, da, Pīmuoniejse, da, pīmuoniejse. Meita lūgu, da, atvāruse, da, Jaunu puisi, da, īlaiduse, da, Īlaiduse, da, īlaiduse. Īdzardama, da, gūļoidama, da, Jaunū puisi, da, aizkavjāja, da, Aizkavjāja, da, aizkavjāja. Ai, mīlaisi, tu da sātai, Jau sauļeite, da, izlākuse, da, Izlākuse, da, izlākuse....

Es atnācu. Tu manos vārdos lūdzu neklausies Bet manās acīs dziļi ieskaties Tev nenoguris rokas skūpstīšu Un siržu ritmu kopā salikšu piedziedājums: Es atnācu lai tevi redzētu Lai sārtas rozes tevim dāvātu Es atnācu lai tevi aizvestu Un sirdij mīlestību prasītu Jau sveces deg tās tev ir sadegtas Un rozes galda vāzē saliktas Bet sarkanvīns kas divās glāzēs liets Tas deg kā mūsu mīla saulesriets piedziedājums: Es atnācu.... Tu esi manim pati skaistākā Un manai sirdij esi mīļākā Mūs gaida mūsu laimes vasaras No manis neslēp prieka asaras piedziedājums: Es atnācu....

Putniņu vajag noķert, Citādi lidos augstu, Citādi nevarēs aizlikt Priekšā tā mutei plaukstu. Citādi pavasaros Atkal kaut ko tur cerēs, Dēs kaut kādas tur olas Un sev līdzīgus perēs. Piedz. Vajag noķert, vajag noķert, Putniņu vajag noķert Vajag noķert, vajag noķert, Putniņu vajag noķert Putniņu vajag noķert — Un noķert tieši aiz astes, Citādi — kas tad dziedās Stiepļotu režģu kastēs? Viņam ir jādzied, ko pavēl, Vai ari jāaiziet bojā, Viņam ir jāzin — no dziesmām Ēstgriba uzlabojas....

Tu stāvi uz laipas no ledāja kaltas Un lādi to dzīvi, kam negausīgs smīns, Kam svētīta sula pa aortām palo, Bet dvēseles vietā plūst sarūdzis vīns. Tev gribētos bēgt, bet nezini kāpēc Ir solis tik smags kā bezkaislīgs svins, Tas varbūt tādēļ, ka vienīgi sāpēs No jauna kāds mirklis ir nolēmis dzimt. Un pieprasīt var, lai iezīmē dzīve To stundu, kad brūces reiz aplaizīs miers, Bet uzmanies lūdzot - nekas nav par brīvu, Vien virtuves pelei tiek bezmaksas siers....

Aleksandrs Hrizantēmas novītušas, lapas tā kā picas šķēles mētājas, un istabene saslauka tās. Ir jau mēness pagājis, kopš numuriņā ieslēdzos, bet iet kā smērēts. Gandža atnāca un aiztinās. Sajukušas dienas man ir. Izskats tā kā pazudušam. Ciet ir logi, saules gaismu neredzu. Zem siltas dušas palienu, tad tinu kāsi. Vēroju, kā lido mušas. Gandža atnāca un aiztinās. Mostos ar peni čikas mutē – ballīte bij’ super. Turpināšu šodien šajā vietā tupēt, nedomāt, kā uztvers manu uzvedību....

Reiz laimi iezīmēšu es atspulgā aiz zvaigznes, Kur negaiss neliesmos un nesnigs sāpīgs sniegs, Lai vienmēr satiktos tās sirdis, kurām kādreiz Ir laika krustcelēs lemts vienām sildīties. Vēl prieku ierakstīšu es liedagā pie jūras, Kur naktis iesnaužas un nemiers smiltīs stieg, Ar rokām sadotām kā vienmēr solot mīlēt Ar smaidu saulrietā būs sirdīm jāiemieg. Un uzplauks varavīksnes rīts kā iekrāsojies lietus, Un sniegbalts mākonis pār sirdīm laimi lies, Kāds maigi pieklauvēs pie nepateiktiem vārdiem, Tiem gaismas smaidos lūdzot pamosties....

Baltās karavelas slīd, Pār debess jūru mirdzēdamas iet Vai nakts, vai diena skanēdama mūžībā krīt, Caur dzīvi sapņu karavelas iet. Laiks būrās tām dzied Zvaigznes kaut riet, Tālāk karavelas iet Laiks būrās tām dzied, Saule kaut riet Tālāk karavelas iet Laiks būrās tām dzied Dzīve kaut riet Tālāk karavelas vēl iet un iet. Baltās sapņu karavelas Baltās sapņu karavelas Iet tālāk, tālāk vēl iet.

Pāvilostā dejo to, Pāvilostā - uzdanco, Polonēzi, polonēzi, polonēzi brīnišķo ! Pāvilostā nešaubās, Pāvilostā uzbango - Polonēzi, polonēzi, polonēzi brīnišķo ! Piedziedājums. Pāvilostas polonēzi, Dejo tad, kad līksmo prāts ! Cilvēk, nebūsi noskumis, Tikai tā - uz mājām nāc ! Mantra. Pāvilostas polonēze - mājās atgriešanās laiks ! Pāvilostas polonēze - pirtīs izpēršanās tvaiks ! Pāvilostas polonēze - sirdīs atgriešanās laiks ! Pāvilostas polonēze - prātā izpēršanās tvaiks ! Pāvilostas polonēze - mājup vien, uz māju ved !...

Kad daudz par daudz ikdienas steigas No rīta celies, tūlīt vakars klāt Tad ielu burzmai šai māj ardievas Un dodies laukos pļavā galdu klāt Piedz; Un tur būs saule, smiltis, zilā jūra Un viļņu galos baltas putas zels Tur debess gaišus mākonīšus vels Būs citas domas ,citi sapņi Tur kokos putni citu dziesmu dzied Tur vari iekrist dziļā zālē Un neko nedomādams smiet Piedz: Un daži odi maigi dupsī dzels