Bez Akordiem

Toreiz sēžot mašīnā viens otram pretī Un ieskatoties acīs To ko jutu tajā brīdī gribēju tev pateikt es Bet tā vietā klusi, klusi čukstēju tev ausīs Kaut ko citu Un ik pa brīdim kvēli skūpstījāmies mēs Un tā sēžot tērzējot un dziesmas klausot Pienāca jau vakars Tumsa nolaidās kā nelabs signāls Ka jāatvadās mums To ka netiksimies vairāk mēs ar tevi Sapratu jau toreiz Tāpēc šķiroties man nedaudz ietrīsējās sirds Piedz. Vēsti to ka mīlu es ne tikai vēji nes Jo atvadoties devu tev divas mazas vēstules No tevis gaisa skūpstu man lai ātrāk vēji nes Nu protams gaidu mazās vēstules Tālumā kur vēji buras šūpo Atskatoties projām brauci tu Šķiroties es nepateicu vārdiem To ko uzrakstīju vēstulēs

Balti migla krīt Sudrabā tā kaļ Visus ceļus takas Lai nav ceļa atpakaļ Tikai tālu prom bez mitas Kājas jaunas takas min Bet kad rudens sāksies Būšu atpakaļ Visi ceļi kādreiz Vedīs atpakaļ Balti migla krīt Mīkstā sudrabā Un man vairs nepazīt Tavus ceļus atmatā Un vai tur gaida rokas citas Kas pateiks to, kas zin' Bet kad rudens sāksies Būšu atpakaļ Visi ceļi kādreiz Vedīs atpakaļ Pietiek! Eju prom Miglā ceļi gaist Karš jau nebeigsies Mūžam nekad vairs Bet vai tur gaida rokas citas Kas pateiks man, kas zin' Bet kad rudens sāksies Būšu atpakaļ Visi ceļi kādreiz Vedīs atpakaļ

Satrieksim esošās Ticības pelnos Pielūgsim krītošos Meteorus melnos Lai uzliesmo āda Un pārvēršos oglēs Pat grēku plūdi vairs Slāpes neveldzēs Svešiem zobeniem Mans jumts tiek balstīts Svešā vārdā gūts Mierinājums Svešiem vārdiem Manas lūpas runā Savādi skan gūtā Piedošana Lai visas pasaules Saplosa viena otru! Ugunī svaidītas Tās dzims no jauna Bet es palikšu šķīsts Vienalga lai cik daudz tu lūgtos!

Diena nāk, un rokas Tavas rimst Man par sevi vēlreiz jāpiedzimst. Šoreiz nevar apskaut, apturēt Vieglām kustībām mani slāpēt. Ļauj man sākt un vārdos sapīties Kājām gaisām laiks ir apstājies Ja Tu spēsi pirmais projām iet, Smalkām kustībām, kas mani tur ciet Negaisa mākonī kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc Bet Tu nelaid tālāk (tālāk) Negaisa mākonī kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc Bet Tu nelaid tālāk Kā lai saprot, kā lai iztulko, Mana sirds vairs tevi nesaprot Pats tu nāci, pats nu projām ej Kā aiziet ledus upē Lietus manu laimi lej. ...Negaisa mākonī Kā gaisa balonā... Negaisa mākonī Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk (tālāk) Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk Puse no manis ir ceļā iestiguša Otra puse miglājus vēl brien, Lai nonāktu pie Tevis Tavā pusē Cauri jāizlien Negaisa mākonī. Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk (tālāk) Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk.

Mainījies, nav nekas Vakars tas, te sākās Tālumā lūkojies un es apskāvu Tevi Žēl, bet tas bija visss Vērāmies mēness sejā Laidāmies straujā dejā Tu man piekļāvies klāt un es apskāvu Tevi Žēl , bet tas bija viss Piedz. Lūpas vērās , lai teiktu kaut ko As(a)ru lāses , man izjauca to Tavas acis , vai vēl kāds tā prot Sacīt vairāk Mainījies , nav nekas Vakars tas , te sākās Bet vai šurpu Tu nāc Un vai atceries mani Žēl, bet tas bija viss

1. Aiz manām durvīm soļi Un balsis domas skar Tie paši nenāks iekšā Ne rīt, ne šovakar. Bet kad tie pieklauvēs Vai durvis vaļā slēgsi? Aiz maniem logiem naktis Sāk krist un dienas aust. Es cieši skatos saulē Līdz tā sāk acis grauzt. Bet esmu gatavs tam, Jo beidzot ziedlapiņas plēšos Man nav jājautā. Bet tagad... Ch. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi var tik Ja tu mīli Ja tu mīli Zem maniem logiem sapņi Un sapņu pilis top Kas būs ja priekā lēkšu? Ja tās kāds neatrod? Jā, tas viss pieder man! Tas pieder man! Ch. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi var tik Ja tu mīli Ja tu mīli Oooo... Ch. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi var tik Ja tu mīli Ja tu mīli

Kā uz dzīrēm atskrien ķīves Noreibst jūras, ķērc un brēc Kamēr viss, kas bijis galdā Iztukšots un patērēts Atskurbušas plīvo vētrā Peļķēs bučojas un ļimst Neiet gultās, dūņu ligzdās Perē olas, cāļi dzimst Kas man daļas, ka es esmu Gulbis cēls un peldu tā It kā daiļi gulbji dzimtu Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā Turpat traki melnām galvām Asos spārnus vicina Kamēr visiem gāju putniem Ķīvēm dzīru laiks būs klāt Atskurbušas plīvo vētrā Peļķēs bučojas un ļimst Neiet gultās, dūņu ligzdās Perē olas, cāļi dzimst Kas man daļas, ka es esmu Gulbis cēls un peldu tā It kā daiļi gulbji dzimtu Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā Kas man daļas, ka es esmu Gulbis cēls un peldu tā It kā daiļi gulbji dzimtu Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā

Mums citas saules nav un nekad nebūs Kas zelta staros visu ieskaus rīt ` Man sirdī citas gaismas nav un nebūs Vien tā, kas tagad svešā zemē mīt Vai domā tu par vakariem, kad gājām Gar jūras krastu abi tu un es Nu tagad kad tik tālu tu no mājām Mūs savienot var tikai vēstules Tik klusas skumjas krīt no ielu spuldzēm Un kaut kur tālumā vēl meži snauž Lien manā sirdī neciešamas šaubas Un lēni tā kā ķirmis koku grauž Mums citas saules nav un nekad nebūs

Vakars kluss un maigs Saule jūrā grimt jau sākusi Iedegts lukturis kā kaut ko gaida Durvīs smaidot māte nākusi Piestājam pie veciem koka vārtiem Iznāk tēvs ar māti pretī mums Sveicinoties mazliet skumji paliek Rit pār vaigiem mātei asaras Piedz. Nedaudz tuvāk māt Pieglaudies man klāt Lai it viss i atkal tā kā senāk Negribu lai tu Skumja paliktu Bet asaras un skumjas aizmirstu Tagad kopā sanākam vēl retāk Varbūt tāpēc šodien lielāks prieks Bērni ne vairs, mazbērni jau lēkā Tēvam, mātei matos pavīd sniegs

Zeme griežas arvien, putni debesīs skrien Un pa saulrieta taku nakts ezerā brien. Kalna galā deg uguns un naktsputni dzied Kamēr bāliņš uz mājām no tīruma iet. Un tas būs tā vienmēr kamēr cerēsim mēs, Neviens ienaidnieks mūs nekad neuzvarēs. Asi šķēpi kā salmi pret vairogiem lūzt Tur kur Aiviekste putojot Daugavā plūst. Piedziedājums: Būsim mēs tā kā mūžzaļas priedes stipras vētras mūs nenobiedēs. Mūsu cerība ziedonī ziedēs kamēr vien sapnim ticēsim mēs. Būsim mēs zīmes akmenī cietā, nevar izdzēst un izmainīt mūs. Būsim mēs ilgi vēl šajā vietā kamēr vien sirdī LATVIJA būs. Kalni ceļas un grūst upes mierīgi plūst, Un pa mūžību baltu ik cerība kļūst. Pļavās pieneņu galvas un vīgriezes zied Kamēr saulīte baltā aiz pakalna riet. Un tas būs tā vienmēr kamēr mīlēsim mēs, Neviens svešinieks mūs nekad nenobiedēs. Slikti vārdi pret labiem kā salmiņi lūzt Tur kur Iecava līgani Lielupē plūst. PIEDZIEDĀJUMS Starpspēle Piedziedājuma 3-4 rindiņa: Būsim mēs zīmes akmenī cietā, nevar izdzēst un izmainīt mūs. Būsim mēs ilgi vēl šajā vietā, kamēr vien sirdī LATVIJA būs.