Bez Akordiem

Pāvilostas marša kāpas - smilšu saujas kaudzīte ! Pāvilostas marša sāpes - cīņai bruņu vestīte ! Pāvilostas marša ziņa - latvjiem kari beigušies ! Pāvilostas marša vara - Dzintarjūras piemiņā ! Piedziedājums. Kāpas, kāpas, dzimtās kāpas, tās ir kapu kopiņas ! Saulei, vējam, garam mūžam, siltai ļaužu piemiņai ! Pāvilostas marša spēja - iztikt cauri Tukšumam ! Pāvilostas marša vējam - sāpju pamats atmiņām ! Pāvilostas marša laimei - uzvara pār Tumsu nāk ! Pāvilostas marša saimei - uzvarētie nomirt sāk ! Piedziedājums. Pāvilostas marša ritmam - sāpju sauja atmiņai ! Pāvilostas marša vigvams - rokenrola apziņai ! Pāvilostas marša roze - dārzā uzzied savvaļā ! Pāvilostas marša dozai - prāta asums izkaļas ! Piedziedājums. Pāvilostas marša rota - rotājumā Saule mirdz! Pāvilostas marša dota - tautas kalta, mīļa sirds ! Pāvilostas marša puķe - laikā plūkta, nevīst tā! Pāvilostas marša skuķe - skūpsta zēnu jaunībā! Piedziedājums. Pāvilostas marša zeltam - laikmetīgas cerības ! Pāvilostas marša celtam - izturīgas spītības ! Pāvilostas marša kauja - Dzimteni spēj nosargāt! Pāvilostas marša ļauja - Tēvzemi ļauj aizstāvēt ! Piedziedājums.

Kad pilsētas pilsoņi dodas uz dusu Es braucu ar 7. autobusu Bez biļetes braucu un kam man tā? Ja daži tik rubļi man kabatā Kā lācis autobuss rāpo uz alu, Es izdzeršu deviņos nopirktu alu Ir pēdējā pieturā aizlipis logs, Līdz acīm skaidās guļ Ventspils Koks Es nopērku bērzu un sasienu slotu, Lai slaucītu pilsētu piesārņotu. Lai slaucītu pilsētu piesārņotu, Es nopērku bērzu un sasienu slotu Pa Ventu peld spociņš zaļgani bāls Tas sarijies pārāk daudz kālijsāls Bet pilsētas pilsoņi miedziņā dus Lien atpakaļ 7. autobuss Sen pilsētas pilsoņi miedziņā dus, Pilsoņi miedziņā dus, Miedziņā dus.

Ejot cauri pilsētai Vēros acīs būtībai. Man sažņaudzas sirds, tā sāpēs mirst. Kur palicis viss? Ir spēks, ir griba, ir grēks Kas pārklājis šo visu labo Tāpēc ej un dari! Savā ceļā labo radi! Mazā valstī dzīvojam Un mazā tautā piedzimām. Kad gribam, tad varam, bet kādēļ viss Ir varas ēnā pazudis. Ir spēks, ir griba, ir grēks Kas pārklājis ir visu labo Tāpēc ej un dari! Savā ceļā labo radi!

Pāvilostā bangu daudz, opsā - rillā, Ko vētrās, bargā jūra, žņaudz, - viļņiem pillā ! Piedziedājums. Am E G C D Ak, mīļā - Zeltenīt, tā, nu, tas ir ! Ak, mīļā - Zeltenīt, tā, nu, tas ir ! Pāvilostā namu daudz, opsā - rillā, Kam jūra kūrort-puņķus šņauc, viļņiem pillā ! Piedziedājums. Pāvilostā mežu daudz, opsā - rillā, Kam Sakas upe cauri šmauc, viļņiem pillā ! Piedziedājums. Pāvilostā meiču daudz, opsā - rillā, Kurām jūra prātus jauc, viļļņiem pillā ! Piedziedājums. Pāvilostā beku daudz, opsā - rillā, Kuras jūras malā aug, viļņiem pillā ! Piedziedājums. Pāvilostā čaļu daudz, opsā - rillā, Kuri plašā jūrā brauc, viļņiem pillā ! Piedziedājums. Pāvilostā skolu daudz, opsā - rillā, Kam Dzintarjūra līksmi šalc, viļņiem pillā !

1. Viegli mani žagi rāva, Tālu mani pieminēj, Skauģīts manim nevēlēja Ne dziedāt, gavilēt. 2. Ko ļautiņi dabūjati Ap manīmi runādami, Mani prieki, manas bēdas, manas kaites, nopūtiņas, 3. Maigu miegu es gulēju Uz tautieša rociņāmi, Tur aizmirsu visas bēdas, visu ļaužu valodiņas -Dievam tika, ļaudīm žēl -Ka mēs mīļi dzīvojam -Dievam tika, ļaudīm žēl Piedziedājums: Es bij dzelžu cilvēciņš Man tērauda dvēselīte Es iztriekšu velna māti Pa mazāmi durtiņāmi -Visi ceļi ugunīm -Visi meži atslēgām -Ja Dieviņis palīdzēs -Es grib tiem cauri tikt Piedziedājums: Es bij dzelžu cilvēciņš Man tērauda dvēselīte Es iztriekšu velna māti Pa mazāmi durtiņāmi Runātāj, cilvēciņ! Tu jau manu gājumiņu Sen gadiņus aprunāji Es jau Tevi sen zināju

Pāvilostas tilti, Bāli nav kā milti, Uzņem tautu silti, Cilvēki nav vilti ! Piedziedājums -2x Uzvar Sakas upi, Arī Tebru - strupi, Pārvar arī Rīvu, Durbi dara - stīvu! Pāvilostas tilti, Mūsu sirdis sildī, Pāļus upēs guldī, Tautas plānus pildī ! Piedziedājums -2x Pāvilostas tilti, Stiprin’ latvju cilti, Ug’nē nespēj svilti, Nepagrimst ar’ smiltīs ! Piedziedājums -2x

Atveras priekškars, skatienam atklāj Visumu kas cilvēka radīts Iedomāts, uzzīmēts, uzrakstīts, spēlēts Nav tam citas jēgas kā izklaidēt Kādēļ gan lai citādi būtu Izrādē ko ikdienā spēlē Tēvs mācīja stipram būt Par savu vietu pastāvēt. Bet tagad visi sēž Un biļešu skaits ierobežots Aiz katra vārda jābūt ir jēgai Jāspēj pamatot vājprāta sekas Liec lai tevi dziļi saprot; Vēl tik viens cēliens līdz tiec aizmirsts Atveras priekškars, skatienam atklāj Visumu kas cilvēka radīts Iedomāts, uzzīmēts, uzrakstīts, spēlēts Nav tam citas jēgas kā vien mūs izklaidēt Soļo tamburīna ritmā Stāju staltu un kā esi mācīts Saki ka mīli tu Domā - Ej dirst! Tu esi instruments Meistara rokā Soļo! Ritmā! Soļo!

Stallī bē , stallī mū , stallī kikerikukerigū Katrs lopiņš rauj meldiņu Pīles pē , zosis gā, gailīts vistiņu bariņā Katrs savā maliņā Un tā šie bauda dienu jauku Un elpo smaku nepārtrauktu Gan gotiņas kazas un pīles Par laidara dzīvīti dzied Tām nevajag šņabi ne dzīres Jo garšo puķīte pļavā , kas zied Stallī bē , stallī mū , stallī kikerikukerigū Katrs lopiņš rauj meldiņu Pīles pē , zosis gā, gailīts vistiņu bariņā Katrs savā maliņā Un tā šie skrien pa ganīb lauku Lai saimnieks saukdams nesasauktu rečetatīvs Saimniek ļauj man baudīt kāpostus Tev došu lielas kakas Pa virsu uzdzert gribētos To šķidrumu no akas

Jau saule riet sāk vakars tumst Un jāpaklusē mums Vien paldies tam ir jāpateic Kas ir virs debess jums Par dienu šo visskaistāko , Par upi plūstošo Par to, ka varam kopā mēs Pie vakariņām sēst Piedz: Steidzies, steidzies , vakars klāt Drīz Tev būs jāpārnāk 2x Šis vakars ir kā mirklis svēts Daudz mīlestības vērts Kā sapnis , kas reiz izauklēts Daudz labu vārdu Jau lēnām, lēnām kamīns tumst Aiz loga lietus skumst Vien nepaguris pulkstens sit un stundas rit un rit

Kad es dziedu, var dzirdēt kā priedes jūrmalā šalc, Kā liepas izsmaržo rītā, Kā apses savas prom dotās lapas atpakaļ sauc, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien. Manā dziesmā, tāpat kā mūžā, ir viss, Par ko koki man stāsta? Gan par manas dzīvības kļavas sarkano liesmu, Gan par miesu, kurai bērnībā pietrūcis bērza glāsts, Gan par miesu, kurai bērnībā pietrūcis bērza glāsts. Un kamēr es dziedu, man secen iet visas briesmas, Lai dvēselē vienmēr man skan manas dzimtenes mežu balss. (2x) Kad es dziedu, var dzirdēt kā priedes jūrmalā šalc, Kā liepas izsmaržo rītā, Kā apses savas prom dotās lapas atpakaļ sauc, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien. Un kamēr es dziedu, man secen iet visas briesmas, Lai dvēselē vienmēr man skan manas dzimtenes mežu balss. (2x)