Cik ilgam laikam viņai manis pietiks? Vai tiešām visas šaubas ir niecīgas? Kā tik vaļā no tā, kas ir iedzīts man? Kur paliek gadi? Vai vērtīgi vadīt tos mēģinot radīt? Vai līdz galam kāds šo sajūt arī? Pasaule ārpusē, pasaule manī. Kur ir tā vietas, kas nav Ghetto? Ja zini, lūdzu, parādi mums ceļu. Kādēļ paliekam uz vietas skrienot caurām dienām? Mūs beigās ietērps melnā Mīļā, sadedzini mani pelnos un izkaisi bezrūpīgā vējā....
Mana kafejnīca ir salauzta Un durvis tai ir izgāztas Mana kafejnīca ir salauzta Un logi tai ir izsisti Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca ir salauzta Un tasītes ir saplīsušas Mana kafejnīca ir salauzta Un karotes ir pazudušas Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca ir salauzta Un galdiņi ir apgāzti Mana kafejnīca ir salauzta Un krēsliņi ir apgāzti Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca ir salauzta Un cukuriņš ir izbiris Mana kafejnīca ir salauzta Un kafija ir izbirusi Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta
Meitene Bārbija. Kad vecajā tornī ap pusnakti pulkstenis zvan' Abi sēžam mēs bārā pie galdiņa mūzika skan Daži šūpojas popsīgos ritmos un alkohols tvan Bet tavs kaislīgais skatiens ir pienaglots vienīgi man piedziedājums: Meitene Bārbija pretī tev ies Meitene Bārbija jautri tā smies Meitene Bārbija skūpstu tev sniegs Meitene Bārbija sevi neliegs Meitene Bārbija glāzīti tver Meitene Bārbija šampiņu dzer Meitenei Bārbijai naudiņu sniedz Meitene Bārbija sevi neliedz Meitene Bārbija glāzīti tver Meitene Bārbija šampiņu dzer Meitene Bārbija saldi tā dveš Meitene Bārbija kājiņas pleš Šai vakarā vēlā tu mīlēsi mani tik vien Un ar glāzīti rokās tu klēpī man sēdi arvien Es apskauju tevi mīlas ezerā lūpas jau brien Mēs aizmirstam laiku un vietu lai pulksteņi skrien piedziedājums: Meitene Bārbija....
Woke up this morning with a hole in my head Some memories might be dead, From the hole in my head Could it just fade away? (Lalalala, lalalala) Just like that in one day? Woke up this morning with a hole in my head Maybe my morning is dead From the hole in my head Strange days, strange ways (Strange days, strange ways) Strange days, strange ways Aaa-aaah... I think I lost some memory of you Somewhere along the way You never come out, eh?...
Brīves elpu sajust putekļos Nav jau sen, bij pavards klāts uz galda Tagad tikai tad, ja pažēlo Nelūdzies nevienam kļūt par draugu Vējš tavs draugs un ceļa putekļi Visu to, ko citi pērk par naudu Atstāji sen tālu pagātnē Piedz. Daudz ir iets un nogurst kājas Novakars pie zemes liec Tā kā nav nekur tev mājas Sen nav kurpju šņores siets Siena zārds vai sūnas sega Pāri aizlauzts priedes zars Kalpos tev kā mājas dzega Tevi pārgurums kad skars Brīvs tavs ceļš, nav darba dienas plāna Atpūties kaut rīta agrumā Pagriezies un snaud uz otra sāna Kaut vai darba dienas karstumā
Kā sniegi kalnu galotnēs, Lai mūžam balti būtu mēs. Pirms saules jau tie iedegas Un sārtā zeltā blāzmojas. Kad lejas smaga krēsla klāj Vēl viņi kvēlot nenostāj. Kaut biezi viņi dienvidos Gaist zili baltos debešos. Drīz tomēr migla atstās tos Un viņi sauli atstaros. Kā sniegi kalnu galotnēs, Lai mūžam balti būtu mēs.
Atvelc, pelīte, miedziņu, Caur klēti, caur namu, caur istabiņu. Pele čīkst, pele raud, Pelei rati salūzuš’. Pelei rati salūzuš’, Bērnam miegu vadājot. Šūpoju, auklēju baložu bērniņus, Es pate balode zariņa galā, Atskrēja vāvere, nosvieda zemē, Sniedz’, sniedzu rociņu, nevaru sasniegt, Sauc’, saucu balsīti, nevaru sasaukt. Šūpo, eglīte, baložu bērnu, Es pate šūpoju sav’ bāleliņu.
Man alus tik garšo .kad jādodas mums Sveikt Līgas uz Latvijas laukiem Vai Brenguļu ,Cēsu ,vai Aldaris pats Tie izzūd no veikalu plauktiem Cits grozā steidz ķimeņu sieriņu likt Cits noskatās , jānopērk zuši Bet lielākais vairākums grabēdams iet No rīta jau saguruši Piedz. Kāds tu būsi ja tik rīts , Nav vēl vakars sagaidīts Līgo dziesmas jāsāk rūkt Pēc tam alu vari sūkt Nē tā ,nebūs labi ,dažs padomu dod Kaut pats jau nav tīri bez grēka Vēl vakar kad apmeklēj aliņa krog Viņš iznāca āra bez spēka Tu gaidi šos svētkus un domā kā būs Kad iedegsies Jāņuguns liesma Nāks kārtējais lietus ,kas samērcēs mūs Un visapkārt skanēs tik dziesma Nāks kārtējais lietus ,kas netraucēs mūs Un visapkārt skanēs šī dziesma
Ņemt, ņemt, pretī neko, Meža māti izvarot Katrā akā spļaut, Vēlāk bļaut; “Nav, nav!” Nosveries liepā, kaprofāgs Tu tāds Kur tad ir Tavs izslavētais saprāts Par augstāko formu Tevi sauc, Man par mums ir kauns! Man par mums ir kauns! Tu jau arī esi lops Savā patmīlībā smoc Dumjš! Pakaļ nāk Jods, Par grēkiem ir jāmaksā! Klusa pļava, beigta govs Prom! Pēc tevis tikai posts Kad stipriem gribas ēst Vājiem laiks ir bēgt!...
Lai šodien saule spīd, vai lietus līst , lai notiek tā Ceru ,ka mēs tiksimies šai vakarā Vai brāzmos vējš,vai ziedu sniedziņš snigs, lai notiek tā Gaidīšu es tevi vietā parastā Tu pretī nāc un smaids jau tev uz lūpām parādās Sirds tā kāro iekrist rokās tavējās Ir laiks tik jauks un saule ienirt jūrā kavējās Tavu lūpu čuksts skan ausīs manējās Tik viļņi šūpojas, saule acīs lūkojas Man ar tevi tik jauki un abu lūpas skūpstam tuvojas Šai vietā klusiņām netraucēs pat mušiņa Un aiz smiekliem tev no acīm nomazgāsies tušiņa