Rīts, es logu atvēru un spožai saulei uzsmaidu. No pumpuriem, kā zīmes, zaļas lapas. Ko lai saku? Ai pavasaris atnācis un vēl zaļā zāle. Likšu somu plecos es un došos tālu tālu. Ut tā pie sevis dungoju Šo pavasara dziesmiņu. Kā var to nemīlēt, ja uzplaukusi pasaule? Diena paiet nemanot ar puķēm, kokiem runājot Ar cilvēkiem, kas pavasara lietu mūžām skrietu. Ai zemeslode griežās tā pat kā man galva. Tu jautā – “Kā man sviežās?...
1. Pants (RobertsL) Man vajag šodien savākt visu kas ir mans. Vakar uzcēlu pasauli tagad atradās gals. Nav problēmu es būšu viss ko tu prasīsi prasīsi. Sāpes parvēršās par asarām un diena par nakti. Manā vidē neviens nesaprot ko grib tā īsti. Ar alkoholu skalot dvēseles un pazaudēt dzīves. Bez plāna kruķī uz priekšu kad tev pavada briesmas. Bet kad atver acis, saproti, kad stāvi uz vietas. Man bij, pāris labi dzīves piemēri kuriem, sekot kad biju nedaudz ierēbis....
Vēl vari atpūtināt miesas Un darīt visu sirds ko liek Bet rīt no tiesas, jā pie tiesas Jāiet tev būs razbainiek 2x Vairs ilgi nesmaržos šai vietā vieta vietā vietā Tik aizaudzis un pamests dārzs Es noriets stāvu nenorietā Uz nerietošo sauli kārs Piedz: 2x Skrien mazas skudriņas pār kauliem kauliem kauliem Skrien sīki šermuļi pār miesu Un es pret sauli tu pret sauli Bet es uz tiesu es uz tiesu Un tu pret sauli tu pret sauli Bet es uz tiesu es uz tiesu Piedz: 2x
Runci Miku miedziņš māc, Miedziņš saka runcim - nāc! (x2) Sapņu kalnos, sapņu gravās, Sapņu mežos sapņu plavās, Skraidīt, lēkāt, spēlēties, Un tev visur līdzi ies Bēris senu dziesmu sāks, Strīpaina tev pretī nāks (x2) Kaķu māmiņa un silti Tevi paviļās pa smilti, Tavu mazo raudienu Nolaizīs ar ņaudienu.
Varbūt albumus vaj’g izdot beigt Bet balta lapa neapmānīs, man ir, ko teikt Uguns acīs tik stipra, ka jau uz uzacīm liesmas Gribu atmest pīpēt, lai par to var uzrakstīt dziesmu Un, kad šis būs ārā, es koncertus bīdīšu Šis nav par ticību sev, bet par konkrētu rīcību Vēlu visiem, kas turpina darīt un tirgot, veiksmi Tas ir dirsā, kad gribam, lai izdodas ar pirmo reizi Kāds sakars, visi notinās, tas brīžiem sāp Esmu tas čalis, kam skan modinātājs brīvdienās Ritenim krāj, šiks ir izmēģināts Tērē mazāk kā pelna, viss ir izrēķināts, ha Vajag labu mūziku, jo tam nav totāli kvotu Un jādzird visi Robina Šarmas podkāsti, pohuj Bet, ja godīgi, nepateikšu, priekš kam Un manās acīs tas skan nepareizi diezgan Bet es to daru, līdz prāts sakarst Bet, ja man nav mērķa, tad kāds sakars Es neticu Dievam, taču ticība ir svarīga Bezjēdzīga dzīve nogalina, tiklīdz tā ir dabīga Diži nevar mainīt, kur tās molekulas virzās Un beigas visiem vienādas ka Holivudas filmās Un esmu paēdis un siltumā, mēle viltu māk Izskatās, ka mūsu Ahileja papēdis ir pilnumā Tad gribu beigt rakstīt pantus Ja prāts ir kā ūdens, tad tāds dzīvesveids ir kā dambis Un tad nav spēka, un uz brīdi raujos bēgt Bet visam ir jēga, ja mana dzive ir kaut ko vērta Un ir jēga visu to info gadu gaitā krāt Ja es mīlu sevi, piedodiet, ja aizskaru kādu Tas, ka neko nevaru, motivē tagad detonēt Jo frāze “es varu visu” ir pārāk nekonkrēta Piedz....
Ir lietas, ko man pateikt Bet tas nemainīs neko Sirds Tev lazuta, Man ir jāaizet – jāsaprot Un sāpe Tavā sirdī Tā vairs nezudīs nekad Tev ir jāzied Bet man jāiet – jāsaprot Nav vērts tik akli klusēt Un tad nesaprast par ko Kāpēc viss tik Daudz par vēlu nokavēts Bet vārdi, kas reiz teikti To, ka mīlu Tevi es Nebij’ meli Nebij’ meli – tiešām nē Es tikai lūgtu saprast Un pat piedot neprasu Pirms es aizeju tālu prom Un vienmēr es par vēlu Kaut vēlos risināt Bet man jāaiziet – jāsaprot Ir lietas, ko man pateikt Bet tas nemainīs neko Sirds Tev lazuta, Man ir jāaizet – jāsaprot Un lietas, ko man pateikt Tev jau sen ir zināmas Tev ir jāzied Bet man jāiet – jādzīvo
Vecais tilts man atmiņā - mūs abus slavēja Debesīs bij’ zvaigznes tās, kas ceļu radīja Putekļainās koku lapas rasa mazgāja Saulei austot putnu balsis mums valsi dziedāja Un tagad skatos es uz visām debess pusēm Kur varbūt skaties arī tu tur tālumā Bet, lai vai kā, man atmiņā tu skaļi klusē Es atceros, ko solīji Vēl bij ābeles un dārzs, kas kaut kur palika Un pļavas spilvens gan bij’ mīksts, kas gulēt atļāva Atceros, ka iemigu un klusām sapņoju Bet tad bij’ miglā tītais rīts un tas bij arī viss
Tev nav vārda, bet lāgiem slīd pāri tavs baltais vaigs, un tumšo dvēseļu zemē iestājas saulains laiks. Tev nav sejas, bet brīžiem tu esi ikvienā vaigā, un tad mēs jūtam, tu atkal tu esi atnācis laikā. (abi panti vēlreiz) Tu esi atnācis laikā. (x2) Tev nav nāves, bet lāgiem, kad spokojas - tevis nav, mēs veramies augšup - tu esi, tu esi Atkal un Jau. Tu esi Atkal un Jau.(x2) Tev nav balss, bet mēdz notikt, ka dzirdam tās vienīgās notis, bez kurām šai mazajā tautā it nekas nevar notikt....
Mēness man teica ledaini balts Dejot viņš gribot šonakt ar Tevi Mēness man teica, medaini salds Dejot viņš gribot tikai ar Tevi Dejosim Dejosim Dejosim Dejosim (x2) Dzirdi kā mēness mākoņos smej Dejot tam patīk šonakt ar Tevi Redzi kā mēness mākoņos dejo Dejot tam patīk tikai ar Tevi Dejosim Dejosim Dejosim Dejosim (x3) Dod man roku un nāc Manu deju tūlīt, dejot sāc Paņem trepes un nāc Manu deju tūlīt, dejot sāc Dod man trepes un nāc Manu deju tūlīt, dejot sāc Dod man roku un nāc Manu deju tūlīt, dejot sāc Dejosim Dejosim Dejosim Dejosim (x3) Paņem trepes un nāc Manu deju tūlīt, dejot sāc Dod man roku un nāc Manu deju tūlīt, dejot sāc Paņem trepes un nāc Manu deju tūlīt, dejot sāc Dod man roku un nāc Manu deju tūlīt, dejot sāc
Es diemžēl ļoti labi zinu,ko es daru, Iedod kautko, Šņabi,vīnu dod man alu,dod divus, Nav labdarība-Jā nav! Ņem naudu,man lūdzu zāles pret to,ka tu man zajebal. Es diemžēl ļoti labi zinu,ko es daru, Iedod kautko, Šņabi,vīnu dod man alu,dod divus, Nav labdarība-Jā nav! Nav šaubu, Man lūdzu zāles pret to,ka tu man zajebal. Ā! Tu atsūtīji man vēstuli, Es to redzēju, Bet man tobrīd likās ļoti atbilstoši neko neteikt, Tu zvanīji,sazvanīt mani nevarēja nedēļu, Tu staroji ar sajūsmu, Es reaģēju pretēji....