Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs. Es spolēju kādreiz vietas, bez ambīcijām. Dzīve bija kā stienis bez svariem, ko es cilāju. Nolaist līdz kaklam, tāpat kā uzgrūzt atkal. Ja nesit ārā sviedrus paliek 'borings', var atsalt. Tāpēc gribas sevi bakstīt, grūstīt, izaicināt. Reti kurām lietām svarīgs ir dizains....
Es gribu ,lai Tu līdz ar vakaru,pie manis ciemos nāc es zinu abi mīlam saulrietu, tik uzticies un nāc Mūsu atmiņas un prieks, jūras vējš,kad esmu viens esmu bagāts,esi tu mirkļi ,kurus dzīvoju Mēs ejam un tagad līdz ar saulrietu mūs pamanījis ir kāds lai tauriņi griež virpuli, jo šis ir mūsu stāsts mūsu atmiņas un prieks, nenoguris ceļinieks, mūsu draudzība un miers, tu esi draugs,ja esmu viens Dod savu roku,lai dvēsele dzied, mums kopā vajag iet, lai mirkļi ir šodien,lai atmiņu daudz, Tu esi mans draugs Dod savu roku,lai dvēsele dzied, mums kopā vajag iet, lai mirkļi ir šodien,lai atmiņu daudz, Tu biji un esi mans draugs Mūsu atmiņas un prieks, jūras vējš,kad esmu viens esmu bagāts,esi tu mirkļi ,kurus dzīvoju mūsu atmiņas un prieks, es nenoguris ceļinieks, mūsu draudzība un miers, tu esi draugs,ja esmu viens
Sveiki,mīļotā!Esmu tālumā Rītā vakarā man ir jādomā, Kā Tev vienai iet,tad,kad saule riet, Tu man esi zieds,kas ir jāsargā Ar zvaigznēm sarunājos,kad Tevi iedomājos, un šādos vakaros es ilgojos, Pavisam drīz būšu klāt,tad viss būs citādāk būs diena laimīga tā Tev tuvumā 2x Gaidi mani rīt,parīt,aizparīt gaidot aizmirsti drūmo pagātni, prātā turi tos mirkļus saulainos, pavasarī tos neaizmirstamos Un tāpēc sūtīšu es Tev atkal vēstules, man citas meitenes neeksistē, lai kā man tālumā iet,pie Tevis gribu es skriet ar vārdiem vēstulē vien man nepietiek 4x
Stādi pie mājas ozola spītu, Tādu kā latviets to prot. Dzīvē, ja nebūs saulainu rītu, Ozols spēs spēku dot. Iestādi liepas ceļmalas vārtos, Ticības sardzē tās augs Varbūt liepas rudeņa sārtos Muguru pieglaust sāks. Stādi visapkārt ap māju kokus, Tajos aug cilvēku mūžs. Ozolos, liepās un lazdu kokos Dzīvos Tavs darba mūžs.
Nosauc man vārdus,kuros saukt Tevi klusi šai troksnī, lai nespētu satraukt pat putnus. Nosauc man vārdus tik vieglus kā rasa, Kā migla, kā saule, kas glāstīs mūs abus. piedz. Iedod man rokas (iedod man rokas), lai sajūtu spēku, kas abiem mums dots Atmiņas nenāk (atmiņas), tām laiks pārāk vēls. Krāsas, kas zīmē ar atmiņām Tavām Tik klusi tās vibrē starp pieturām abām. Nepārlauz vārdus, lai nesāp mums abiem Tik viegli ir dzīvot starp neziņas stabiem....
Mani apbūra tā dejā, Zivtiņa no zelta. Mirdzošā kā pērle, Kā zelta gredzentiņš. Vai tu vari? Pieburt, apburt, noburt? Lai šī dziesma, Visur apkārt skan? Piedz: Mana zeltā zivtiņ, Darī, kā es vēlos! Sen jau to es gribu Mani nepievilt. Darī kā man grības Lai uz mani skatās kino! Mana zelta, zivtiņ, Dari tā, lai mani mīl. Zelta zivtiņ, lūdzu! Uzraksti man dziesmu. Ar dzintara notīm Un lai bungas spēlē vējš....
Vakars tik mierīgs un kluss Rāmi uz pleca man dus. Sēžu un domāju es - Kur gan tu jaunība bēdz? Prātā nāk sens ziedoņlaiks Un kādas meitenes vaigs. Ak vai, cik tas bija skaists, Bet diemžēl projām jau laists. Piedz. Mēs tikāmies reiz, Kad es biju jauns. Pavisam vēl jauns Un nepareizs. Tad ziedēja viss; Un šis pavasaris Nu jau ir prom, Ir pagājis. Lai arī tikšanās šī Notiktu mums rudenī....
Man kaut kā vienmēr ir bail bijis no Avotu ielas, Kas ietver sevī mistikas lielas, Tur cilvēki zem apreibinošas vielas, Gaida mūs! Bet tomēr tajā mani vilina kas, Varbūt ka tās ir sajūtas nostalģiskas, Man kaut kā vienmēr ir šķitis, Ka dzīve pieder mums. (Piedz) Un es ticu nekam tikai savai vieglprātībai (x2) Savai... Vai to man būtu teicis Ernests Hemingvejs, Es nekad neatceros, kad man tevi svētkos sveikt, Man kaut kā vienmēr ir licies, Ja liekas, tad sāp....
Piedz. Vai Tu dzīvo manu dzīvi? Un tad – vai mīlot katru brīdi? Kāpēc Tu dzīvo manu dzīvi? Un paņem kāda cita, līdz ko sākās sūdi? Vai Tu dzīvo manu dzīvi? Un tad – vai mīlot katru brīdi? Bet ko dara Tava dzīve tad manā? Vai tad mēs esam parazīti galu galā Kāds cilvēks redzēja Dievu un uzrakstīja par to Un tagad atkārtot to gribu, it kā kāds uzprasīja man ko Sandales, gavēņi un baznīcu zvani Ja tas nostrādāja uz viņu, tad varbūt arī uz mani?...
Piedz: x2 Ejot garām ieskatos Tavās acīs pasmaidot Un tās sauli atstaro Mani apžilbinot 1. Asfalta ceļš Dienu dienās un steigā Paslīd kā vējš Tūkstošu sejās Mašīnas peļķēs brauc un tās plēš Es joprojām Savās domās Lai arī kāda man nāktu pretī Es savam prātam ļaušu Tevi ieraudzīt Piedz: x2 Ejot garām ieskatos Tavās acīs pasmaidot Un tās sauli atstaro Mani apžilbinot 2. Citi smaidus dzēš No cilvēku lūpām Pie grāmatām sēž Un kafijām rūgtām Mašīnas peļķēs brauc un tās plēš Es joprojām Savās domās Lai arī kāda man nāktu pretī Es savam prātam ļaušu Tevi ieraudzīt Piedz: x4 Ejot garām ieskatos Tavās acīs pasmaidot Un tās sauli atstaro Mani apžilbinot Lai arī kāda man nāktu pretī Es tikai Tevi Tevi Tevi spēšu ieraudzīt