Bez Akordiem

Ja vienu dienu, laimes pavedienu Sev piesietu, ar viņu dietu. Neredzētu no rietus mietu pa, Par lietu, ja varētu es vienu dienu, Kaut uz vienu dienu, vienu. Nomāktības zied, Nu to jau tu ar vienu pieskārienu, Kas nekad nepārietu.

Vējš no ziemeļiem stāj Kuģu masti un matroži māj Bet tevis šeit nav Nē, tevis šeit nav... nav Dienvidu mols Pie jūras, kur reiz bija sols Bet tevis šeit nav Nē, tevis šeit nav... nav Tu jautā - vai tā mūžība, vai mirklis īss Tu jautā - kā man pamosties no sapņa šī Kā man pamosties no sapņa šī Meklējot tevi no rieta līdz rītam Karalis klīst viens pats bez svītas Sen rakstīts ir - kas meklē, tas atrod To pašu dārgāko To pašu dārgāko Varbūt man tikai izlikās tā Viss ir pilnīgi savādāk Bet tevis šeit nav....

ne pirmo reizi runājam par atrunām pinos kā vista pa pakulām rūgtā patiesība liekas pūles neprasa sākumā vai beigās var pielikt vārdu nekas visam savs laiks, savi apstākļi un vieta piecas pāri plikai rokai, veikals jau ir ciet ja nedēļā būtu vismaz savas dienas astoņas es noteikti visu paspētu, aizvest, savākt, atdot kam man trakot, tā zemeslode pati griežas laiks nav inkaso, lai tak min uz papēžiem mazsvarīgām lietām laika neatrodas viss kas nav parāds, pagaidīs, var neatdot uzlieku uz svariem, ģimeni un darbu kausiņš nosveras pa lab’, un es arī mīļotās rokas vietā rokā telefons, TV discovery par rozā NLO veltīgām lietām grēda uzmanības kur pazudusi diena tu jautā sev pusnaktī kaut kas iesākts, kaut kas pusdarīts bet tuvajiem neatlika laika uzzvanīt liekas, ka esmu tepat, blakus tepat, bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x) liekvārdība draugu starpā kā sunim blus’ ikdienas mainīgā informācijas plūsma šodien nepateiktais, rīt pateikts būs apsēstības paveids, kas stumda, grūsta mūs kad izdevīgi pašam, laiks top elastīgs tā ir tikai vēstule no ģimenes var nelasīt svarīgāk ir pretī atlaidēm skriet nekā zvans mammai, sveiki, kā tev iet piecas stundas internetā pavadīt ir nieks bet aizbraukt uz kapiem neatrodas stunda liek’ kad pakaļa svilst, tad dievam uzklausīt pienākas bet par to, ka viss ir labi, pateikties piemirstās jautājuma beigas noskaidrotas, jau ir gabalā reto reizi pirms cilvēks pamosties pamanās ar vaigu sevi salamāt neizbrauks cauri sākam tikai saprast tad, kad atpakaļceļa nav ar āmuru pa galvu, lai tu tagad aptvertu tevi ir tukšas rokas, bet dzīvei pilna atvere visiem viens liktenis, biļete vienā virzienā mosties, tas ir mīts, ka dzīve sākas pirmdienā liekas, ka esmu tepat, blakus tepat bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x) kaut kur esmu es, kaut kur esam mēs kaut kur tālu prom, prom tik tālu, tālu, tālu, tālu liekas, ka esmu tepat, blakus tepat bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x)

Cilvēks, jebkurš cits tituls ir lieks Negribu, lai mana dzīve ir kā Pitbulla dziesma Ieslēdzu kompi, sarakstu vārdus Lai katra dziesma ir kā Vollesa grāmatas vāks Lai man nav neko teikt bail Bet, kad esmu pie miķa, visiem tas atgādina 8 Mile Uzliec vinilu, lūdzu, nu Lai piektdienas vakars atgādina kādu dokumentālo filmu par mūziku Mēs sēdējām ilgāk Mēģinot noķert Kalifornijas sauli, kuru redzējām filmā Tā nebija krīze, es notēloju Redzēju labāku dzīvi, kāds to nošēroja Piedz....

Dzied meitene laimīgā Bet sapņi man krāsaini. Dzied meitene laimīgā Ar mani arī būsiet laimīgi . Un visi smaidošie cilvēki Te laipni iekšā aicināti Un viens otram dosim roku Lai laimes deju izdejotu -2x Nez no kurienes kur nes- Brīnums ir dzīmis, Dzied dziesmu meitene- Sapņojas viņai. Tāda mums šī dziesmiņa Izskatās kā liesmiņa , Un šo dziesmu tie kas var, Dziediet jūs ar' ! Dzied meitene laimīgā Bet sapņi man krāsaini....

un tad viņa apsēdās tev blakus. vienkārši apsēdās blakus telpā, kur varēja redzēt elpu(x2) kur visu skatieni piekalti ekrānam, ekrānam kur pagātnes kadros kāds redzēja, kāds redzēja nākotni,bet es redzēju, skatoties aktrises skaistajā profilā(x2) kā viņa tev apsēdās blakus, tik viegli kā no koka krīt lapa... bez skaņas, bez čīkstoņas, bez sarkuma vaigu galos, tik vienkārši, it kā tas krēsls patiešām būtu paredzēts sēdēšanai un tikai, un skatoties melnbaltos kadros, kur savijas ļaužu skumjas, es jutu, kā pret koka pamatni elpoja viņas gurni....

1. Saule silda pumpuriņu, Plaucē skaistu ziedu. Es Tev, mīļā māmuliņa, Šodien dziesmu dziedu. Piedz. lai tā silda sirsniņu, Tā kā saule pumpuru, Es tev būšu pumpuriņš, Tu man būsi saule. Mammu es Tevi katru rītu samīļošu! Mammu es tev uzsmaidīšu! Māmiņ, es tevi ļoti, ļoti mīlu! 2. es kā mazais pumpuriņš, Plaukšu, plaukšu, plaukšu. Un par puķi brīnišķu Augšu, augšu augšu. Piedz. x2 Saule silda pumpuru, Lai tas ātrāk augtu....

Es braucu mājās, pametu dzīvokli Gana bij’ dzerts, un tagad te brīnos Džeks bez autiņa te paveda sīkos Jā, mēs mušas esam šajos paneļa tīklos Nez’ kā mirušie te saveda dzīvos Kopš Valettas dēls rīmes sameta bītos Patīk Rīgas krāsu palete rītos Jo pohās savs šarms pat ir kabeļu tīklos Kāpēc man tā šķiet? Jā, zinu – vīns Šis garais autobuss ir mans limuzīns Dziesma sešminūšu man skan 2, 3 Visi sēdēja gruzīgi, man gan bija smīns Debesīs mākoņi iet brīzēm pakaļ Izskatās, ka šodien Dievs pīpē atkal Šķiet, ka nekas traģisks tai krīze pat nav Bet, ja ir, to likšu savās rīmēs, tad jau Ir vertības, kas turās ar laiku Pat pēc katastrofas kā, kad burā ar maiku Zini, pat, ja tusēšu es klubā ar Aišu Šī rīta Saule ir man tuvāka zvaigzne Piedz....

Tu atvēri mani ar nazīti, Un nu es vairs nevaru aizvērties ciet. Tik' tu tik labi tumsiņu pazīsti, Tik' tavā upē ledus vasarā iet. Tādas muļķīgas kļūdas muļķīgi atzīt, Un iekšas uz ārpusi pamazām dziest. Es paveros priekšiņā tavā sacīt, Tāds pirmssvētku mākonis sāk mani spiest. Te ir sakaltis mūsmāju māls. Uz saulaina stūrīša stropā Tu asini šķipsniņu sāls. Piedz.2x Pa pakāpienam uz griestiem, Pa solim uz labības lauku Es mūsu pēdu nospiedumus Pa vārtiņiem ārā slauku....

J.Šellers atdz. R.Bērziņš Rīta zvaigzne, nakts kad zūd, Prieks, ko visa zeme jūt, Nāc, man sirdī piemājo, Skaidro to un apgaismo. Tavas gaismas godība Sauli atstāj pakrēslā. Lai ir tūkstoš saules lec, Pārspēj tās Tavs gaišums svēts. Tikai Tava saulīte Mieru liet var dvēselē, Debestēva atspīdums, Zvaigzne vienīgā Tu mums. Nu tad, Brāli, Draugs un Dievs, Iekšā nāc, ko kavējies, Sirdi pārvērt pilnīgi Sev par jaunu mājokli.