tas nekas ja tevi, maniem sapņiem laika nav es jau varu pagaidīt tas nekas jāaizlido jau es jau varu pavadīt pat ja sirdī žņaudz PIEDZ: tas nekas, tas nekas lai krīt asaras tās no vaigiem nopūtīs vējš tas nekas, tas nekas mums uz pleciem eņģeļi sēž tas nekas, ja tavs prieks ir iztērēts es tev varu savu dot neko neprasot nekas, ja tavs mājupceļš būs pazaudēts es tev spēšu palīdzēt sevi sameklēt
Pumpuriņi, Pumpuriņi esam mēs. Super zēni, meitenes. Cāļi, Knīpas, Knauķi, Tīņi - esam visi Pumpuriņi! Meža pļavā zili zaļā “Pumpuriņi” savā vaļā. Savāc čiekurus un ogas, Saliek rindā tā kā pogas, Saliek rindā tā kā pogas. Visiem jautri iet! Hei! Visi dziesmas dzied! Hei! Lēkā tie un smej’, Meža dančus dej’! „Pumpuriņi” esam mēs, Super zēni, meitenes. Varam dziedāt, varam smiet, Ka tik kopā jautri iet. Ka tik kopā jautri iet. Saliek ogas nošu rakstā, Saliek vārdus dziesmu tekstā. Iznāk jauna dziesma viņiem, Mūsu maziem „Pumpuriņiem”, Mūsu maziem „Pumpuriņiem”. Visiem jautri iet! Hei! Visi dziesmas dzied! Hei! Lēkā tie un smej, Meža dančus dej! „Pumpuriņi” esam mēs, Super zēni, meitenes. Varam dziedāt, varam smiet, Ka tik kopā jautri iet.
Gulst dziļi sniegi Uz zemes krūtīm. Tink, tink pie rūtīm Kas sit tur liegi? Tā zeltzīlīte, Tai grūti ziemā. Pie manis ciemā Nāc nabadzīte. Gardkumosiņu Es kokā sienu. Tur katru dienu Nu redzu viņu. Pa sasalušu tā Ēsmu lēkā Un visā spēkā Cērt viņu pušu. Nāc, nāc par viesi Man, putniņ, maigais. Kad sals māc baigais Skrej mieloties. No sniega vaļā Kad zeme tīsies Tad atlaidīsies Tu kokā zaļā. Pa lapām līksmi Tu dziedod diesi Un sirdī liesi Man ziedoņtīksmi.
To pārlieku bīstami tev teikt Es negribu rītu man nevajag rītu Ja viss starp mums kā šonakt To pārlieku bīstami tev teikt Es gribu rītu man vajag rītu Ja viss starp mums kā šonakt Klusējot tu mani mīli Klusējot tu mani žņaudz Kā kaķis izlaistiem nagiem Aklā tumsā, tumsā nāc Pirksti pret taustiņiem Ekrānā vēstules Nodzēsti teikumi Neīstas adreses Tevi no manis šķir puse sekundes Varbūt jau mazāk Es pieslēdzos Pirksti pret taustiņiem Ekrāna vēstules Nodzēsti teikumi Neīstas adreses Tevi no manis šķir puse sekundes Varbut jau mazāk Es pieslēdzos To pārlieku bīstami tev teikt Es gribu rītu man vajag rītu Ja viss starp mums kā šonakt Klusējot tu mani mīli Klusējot tu mani žņaudz Kā kaķis izlaistiem nagiem Aklā tumsā, tumsā nāc
Es ticu cilvēkam savam Viņš noteikti kaut kur ir Nezinu tikai cik gadu Cik jūru, cik jūdžu mūs šķir Reizēm šķiet viņa balsi Aiz kalna var sadzirdēt jau Tuvāk pieejot redzu Cilvēka mana tur nav Reizēm sirds piemāna sevi Un pati tad smeldz un sāp Un vel skaudrak kā senāk Pēc sava cilvēka slāpst Un vel ciesāk kā senāk Savam cilvēkam tic Kur maldīgi līdzīgs licies Bija tikai kāds cits Svešās rokās viņu Neiešu meklēt es Labāk lai neplūktas nozied Sarkanās magones Vēji mēdz sacīt, ka daudzos Esot viņš izkaisīts Ka no daudziem pa lāsei Vajagot paņemt sev līdz Bet es gaidu un zinu pat ja jāslīkst man būs Atnāks pēdējais vilnis Kopā lai sanestu mūs
Pie alus galda sēdēja Daudz jūras braucēji, Tie savas glāzes tukšoja Un smēja līksmīgi. Bet viens starp viņiem sēdēja Ar seju skumīgu: Ne alus, dziesmas nespēja To darīt priecīgu. Kas viņu gan tā skumdina, Kam viņš tā nopūšas? To viņa biedri nezina, Tie dzer un līksmojas. Tam šķiršanās no mīļākās Lauž viņa sirsniņu: Jau kuģis stāv pie jūrmalas Uz projām braukšanu. Tā stunda nāk un tuvojas, Kad mums ir jāšķiras: Tas rada sirdī žēlabas Un acīs asaras! Nāc, mīļā, līdz uz jūrmalu, Tur es tev zvērēšu: Līdz pēd`jo asins pilienu Tik tevi mīlēšu! Bet uzticīga paliec man, Ak, mīļā meitiņ, tu, Un netur` citu mīļo gan Kā mani vienīgu. Tas mūsu sirdis remdinās Un sāpes atvieglos, Līdz reiz pēc ilgas šķiršanās Mūs liktens savienos.
Pi-sam flexkursijā 3x Pisam, pisam, pisam, pisam, pisam flex-kursijā Autobusā aizmugurē visa banda džonu dzer Kurī kāšus, krata krēslus, bonīti ar kolu dzer Pisam mēs uz pilsdrupām, tad ezeru, tad Rundāli Agrāk učen' pisa mani, tagad pišu učeni No rīta sasmērētas maizītes un reputācija Bet man pohuj, klasesbiedra sencis deputāts bija Zaļā pietura, o, beidzot varēs visi uzkurīt Ja kādam nav'a krapālis, pie šofera var samuķīt Meitenes pa labi, fujaki pa labi Učene pa labi, gids un šoferis pa labi Direktors pa labi, apmulas pa labi Ceļu policists pa labi, mēs un prezidents pa labi Pi-sam flexkursijā 3x Pisam, pisam, pisam, pisam, pisam flex-kursijā Viss ir dikti forši, tikai baigi agri jāceļas Māte piecos rītā mani aizvedīs līdz stacijai Tur mūs gaidīs autobuss ar učenēm un čomiem Pilnas somas mammas bitsjikiem un zaļiem džoniem Tiem, kam sejā pumpas metas, tie sēž tuvāk šoferiem Tiem, kas meitas pīpēt mācas, sēž uz džona koferiem Esam visai slikti zēni, necepī būt nopietniem Atgādinam JAUNO VILNI, ah, noteikti Prusaks, prusaks, prusaks un tagad tik klusāks Nokio, padod man džonu Zini, ka tūlīt būs tusaks Jā, līdz galamērķim vēl tusaks Jā, nostājās mēri un musars Jā, klades pilnas, jā, džuses Satīns ar Vilni tas fenomens Dzirdu šo spēli kā miglumēns Dodiet kāds man naudu Slektursī kā dēmons. Pi-sam flexkursijā 3x Pisam, pisam, pisam, pisam, pisam flex-kursijā
Smaidi mozu smaideņu, Smejīs mozu smīkleņu, Tai, kai saules stareņu Īnes manī meiļumu. Īnes manī syltumu, Īnes manī meiļumu! Nu šo mozo pasauļa, Kurā dzeivoj tu! x 2 Dūmoj sovu dūmeņu, Runoj sovu volūdu. Tai kai puču zērnuleits Tu ar mozom rūceņom, Tu ar meilom acteņom Īsačer man sirsneņā! Tai kai vīgla pūceņa Nūsasēst man dvēselē! x 2 Storoj, sauleit, sasyldi! Plauksti, puķeit, sazīdi! Lidoj, seikū taurineit, puteksneiti meklejūt! x 5 Smaidi mozu smaideņu, Smejīs mozu smīkleņu, Tai, kai saules stareņu Īnes manī meiļumu. Īnes manī syltumu, Īnes manī meiļumu! Nu šo mozo pasauļa, Kurā dzeivoj tu! x 2
[Kristīne Prauliņa] Piedz. Viss ir nepareizs Viss ir nepabeigts Viss ir nepareizs Bet beigās viss būs okay [Edavārdi] Es nokavēju, un es noguru skriet Gribēju ar riteni braukt, bet tam bija nopūsta riepa Man vaj’dzēja ātrāk durvju rokturi spiest Meklēju lietussargu, jo skatos pa logu – tur lietus Dzīve variantus reti piedāvā divus Līdz tuvākai pieturai piecpadsmit minūtes, fuck Mans skrējiens izskatījās pēc gazeles sprinta Stāvu pēc etalona, pie kases ir rinda Tas aizņem vēl piecas minūtes, vagonā iekāpju Nosēžu vēl desmit sastrēgumā Avotu ielā Pēc tam frāzes skanēja par to, kā es varēju Īsak sakot, zini, kāpēc kavēju? Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk Bet zini, kā ir manuprāt? Piedz. Neviens līdzeklis man nelīdzēja Kaut gan gribu atmest gan, kad pīpēju, gan tad, kad nepīpēju Varu iztikt pa dienu, bez tā staigāt pa parku Plus, es to vairāk nedaru darba laikā kā darbu Bet tusiņā būs tauta ar citādu skatījumu Es nopirku paciņu viena visādam gadījumam Lai nav jāstreļī tā, kā sliktākam radījumam Kopības sajūta liek justies siltāk kā adījumi Vēlme atmest parādās tik piepeši kā pantēra Tagad cīga lien no mutes tā, kā gliemeža antēna Laikam disciplīnas ziņā nāku no zemākās klases Bet zini, kāpēc man nesanāk atmest? Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk Un es tiešām domāju, ka… Piedz. Šaubos ka savā darba vietā daru labu, jau rokas vājas Sēžu vienā vietā jau kuro gadu kā domātājs Viens tas pats, kā dziesmas populāras Zinu savu nākotni labāk kā Nostredamus Iekšā vienmuļš, ārā tas pats Mans vēders paliek resnāks ātrāk kā maks Bet ko man darīt, karot un trīt ragus Mans CV nav labots jau trīs gadus Kolēģi kā fons, bet tie toties nav sveši Es varu kaut ko mainīt, bet ko es zaudēšu Un kāda būs citur alga un darba laiks Īsāk sakot, stāvu, it kā man ir sarkanais Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk Bet zini, kā ir manuprāt? Piedz.
Nozied jasmīns, krāšņās peonijas, Aiziet Jāņi, Pēterdiena klāt. Drīz pār laukiem tīmeklīšu dzijas Atvasaru sāks jau ieaijāt (2x). Piedod labā tādu sentimentu, To man saka zeltains rudzu lauks Atnāks rudens un ar milzu menti Jaunu maizi lielā abrā jauks (2x) Piedz. Piedod labā, piedod labā, Piedod labā tādu sentimentu, Piedod labā, piedod labā - To man saka zeltains rudzu lauks. Gadskārtas kā graudus mūži vētī, Katrs mirklis liekas trīskārt svēts, Kad ar pilnu vai ar tukšu klēti Savā dzīvē tapsi piemeklēts. Vēl par agru, lai jau abi skumtu Liepu ziedos medus bites nāks, Balti gulbji skries pār nama jumtu, Savāds smagums vārpas lejup māks. Piedz. Tā būs mūsu zelta atvasara Kailā, maigā, brūnā, saulainā. Ļoti īsa, tomēr mūžu gara, Kas aiz kalniem zvanīdama nāk. Piedz. (2x)