Bez Akordiem

Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst, līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst, un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā, kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā Kāpeč vēl un vēl mani mājās sauc, Pāri upei naktī dzeguzes balss, Kāpēc vēl un vēl saule lec un tumst, kāpēc upei pāri vairs netikt mums Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz dziest, mūsu bērnības saule,kuru neatgriezt, un spriedām bez steigas,kapēc tas,kapēc tā, kapēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā Kamēr rietēja saule,Tevī skatījos es mēs ļāvāmies straumei,lai tā nes, jo varam mēs iet,varam klusu ciest, jo tajā krastā zvaigznes vienmēr skaistāk dziest Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst, līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst, un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā, kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā

Ļauds iz mani izrunōja, Nazinamys volūdeņis, Oi, volūdeņis, oi, volūdeņs’. Cyts jau mežā leiksti cierta, Cyts jau kōra šyupeleiti, Oi, šyupeleiti, oi, šyupeleit. Šyupojiti, aukliejiti, Munis bādis, asareņis,Oi, asareņis, oi, asareņs. Pōri , pōri leita tyuce Par tū zemis gabaleņi, Oi, gabaleņi, oi, gabaleņ. Pōri ļaužu volūdeņis Par tū munu augumeņu, Oi, gumeņu, oi, augumeņ. As pacieļu vainadzeņu Pōri byra volūdeņis, Oi, volūdeņis, oi, volūdeņis.

Rīts tik bezrupīgi skaists, Man tik žēl to projām laist, Varbūt velreiz ticēt tai, Savai sirdij tuvākai. Vecas lietas vārtrūmē, Sen neviens vairs nemeklē, Plauktā dažas vēstulēs, Kuras rakstīju tev es. Piedz: Mēness stari jūrā lēni ,lēni krīt, Arī lietus pārstāj līt, Un šai brīdī domas mani projām nes, Vēlos būt ar tevi es. Rīts tik bezrūpīgi skaists, Visas skumjas projām gaist, Tagat ticu tikai tai, Meitenei visskaistākai. Piedz:x2 Mēness stari jūrā lēni ,lēni krīt, Arī lietus pārstāj līt, Un šai brīdī domas mani projām nes, Vēlos būt ar tevi es. Mēness stari jūrā lēni,lēni krīt, Atkal saule ausīs rīt, Un šai brīdi domas mani projam nes, Vēlos būt ar tevi es.

1. Ne dzīvs, ne miris es trimdā sēžu Un Latvijā no malas noskatos – Par to, ka mīlēju par stipru, Par to, ka darīju, kā sirdsbalss teica man. 2. Ir citur labi, ir citur jauki, Bet biju savai zemei pārāk pieķēries, Un nevarēju, nu nevarēju, Kā posta to no malas raudzīties. 3. Ne dzīvs, ne miris es trimdā sēžu, Aiz spieģeļa nu atskan mana balss, Bet dzīve aizrit kā tai jārit, Tik manis nav vairs jūsu pulciņā. 4. Kad tavu līķi dakters uzšķērž, Tak labi, lai jau tavi radi zin, Bet ko lai dara, nu ko lai dara, Ja dzīvam esot tā kā drusku sāp. 5. Kad tavi darbi lēnām izplēn, Kad taviem draugiem tevis nevajag, Tad ko lai dara, nu ko lai dara, Ja dzīva m esot tā kā drusku sāp.

Tu trakais purva āzi, Kur tu to bozi bāzi? Tā sapuvusi smird, Un kairina man nāsi. Tu trakā purva zivs, Es gribu palikt dzīvs. Tu pumpē, pumpē purvu sausu, Pumpē agresīvs. Tu esi maza kaza, Tu nobijies no aida. Ar mazu, mazu nazi Tevi bobolaizi baida. Tu trakā kakā kaka, Kam liela smaga smaka. Kas peld pa vidu upi, Un meklē kur ir aka. Tu trakais purva āzi, Kur tu to bozi bāzi? Tā sapuvusi smird, Un kairina man nāsi. Kas tas tur tev par ārpu, Kā kartupeļu kārba. Visapkārt rudzu lauks, Un vidū liela vārpa. Pump, ..., pump, pump. Pumpē, pumpē, pumpē,..., pumpē, pumpē purvu, agresīvs. Tu esi maza kaza, Tu nobijies no aida. Ar mazu, mazu nazi Tevi bodolazi baida. Tā traka tā kā kaka, Kam liela smaga smaka. Kas peld pa upi vidu, Un meklē kur ir aka, kur ir kaka, kur ir kas. Tu trakā purva zivs, Es gribu palikt dzīvs. Tu pumpē, pumpē, pumpē, pumpē, pumpē, pumpē, pumpē, pumpē purvu, pumpē agresīvs. It's a jungle out there

Par zibeņzelli mani sauc, kaut zibens nav man rados. Un, vispār, esmu vīrelis Es labākajos gados. Par mums ja saka meitenes: “Priekš kā mums tādi veci?”, tad jaunas vēl un nezin tās, ka galvenais nav pleci! Kad veci zirgi vagu ar – tad sanāk tā ar glanci un jaunais dzīvo skaudībā par labāk veiktu šanci. Kad vīri gados labākos iet savas puķes stādīt, tad viņiem ir ko meitenēm un zēniņiem ko rādīt! Nav ko domāt, nāc tik opā: Šodien, mīļā, būsi topā! Štrunts par to, ka māte rūc - labi tur, kur vēl nav būts! Pa šoseju pat dauņi brauc un dāmas blondiem matiem. Bet pamēģiniet bezceļos ar saviem glauniem ratiem! Zin vīri gados labākos kā stūrēt katrā vietā; tie zin, kur vajag piebremzēt un gāzi likt kur lietā. Par zibeņzelli mani sauc, kaut zibens nav man rados. Un, vispār, esmu vīrelis labākajos gados. Jūs varat man’im neticēt, Jūs varat manim ticēt, bet pie meičām gudrākām mēs vienmēr būsim spicē! Nav ko domāt, nāc tik opā: šodien, mīļā, būsi topā! Štrunts par to, ka māte rūc - labi tur, kur vēl nav būts!

Kas mūs sapratīs, Ja kaut viens no mums Metīs tukšumā, visu no nekā Laiks tik parādīs Viss jau izkaisīts, kas to salasīs Kas mūs sapratīs? Ziema, pārslasīs skaļi To ko zaudējām abi Rīts vairs neļaus mums satikties, neee Piedz. Palikt šodien Tur kur ēnu nav šodien Tur kur mirkļi rit vienkāršāk Tumsa modina radus Teiksim kopā -2x Tikai pietrūkst viens Maigs tavs pieskāriens Tos vēl atceros Domās tveru tos Laiks tik parādīs Vai tik lietus līs Kas to sapratīs Kas mūs salasīs Ziema, pārlasīs skaļi To ko zaudējām abi Rīts vairs neļaus mums satikties, neee Yo, vai tu zini mani Vai mēs ziemai tiksim pāri Cik daudz vārdi štiet tāli Daži silda mūs kā saules stari Reizēm dzīve kā katls kūpošs Pazūt tavs glāstu trūkstoš Šad tad nespēj pat būt drošs Vai tu mani dzirdi? Piedz. 2x Skaitu stundas vientuļas bez liesmas Paliek atmiņas un citas dienas Skaitu stundas vientuļās bez liesma Paliek atmiņas, ( Paliek atmiņāās ) Piedz. 2x

Mēs ejam un ejam Pār kalniem un pār lejām, Pret vēju un pa vējam Garām aizejam Kad satiekamies, smejam Par to, ka nokavējām, Bet Jāņos sadzirdējām Suņus martā rejam Mēs ejam, ejam Piesārtušām sejām, Pa grāvi tenterējam, Līdz bedrē iestiegam P. Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam, Marta suņu rejas gar ausīm palaižam Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam, Ap jauno gadu klusi mēs Jāņus izguļam Mēs ejam, ejam, Viens otru pazaudējām, Pret vēju un pa vējam Visu kavējam Mēs ejam, ejam, Saraujam, cik spējam, Tad braši nopļaujam, Ko laikā neiesējām Te tupus mēs, te rāpus pa lielceļiem, pa neceļiem, pa takām ejam, pa grāvi tenterējam, tad krītam garšļaukus, līdz ausīm bedrē iestiegam Un tālāk netiekam P. Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam, Marta suņu rejas gar ausīm palaižam Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam, Ap jauno gadu klusi mēs Jāņus izguļam Pret vēju, pret vēju, Pa vējam aizejam Pret vēju atnākuši, Pa vējam aizejam

Divas acis kuras sapņo kad neēsi šeit divas acis kuras vēro kā mēness beidzas. Divas acis kuras pateiktu ka viss ir labi, divas acis kuras pieder tikai man. Divas acis kurās ir savādāka pasaule, divas acis kuras izskatās salauztas, divas acis kuras redzēt spētu to. Visu atdotu, bet neredzu jēgu dot. Mūsu aklās sarunas un pusnakts tumsa, domas mainās, ka bus tālāk? Mainās uzskati mums. Ja tevi nozagtu, neviens pret mani netiesātu, tikai sūtītu vēstules kas nepienāk! Tu man saki ka var, dēļ tevis saku ka var, to kas rūpīgi glabāts tikai paturi savu... Lai vieglāk pienāk dienas, lai vieglāk piestāv vienas domas tās, tavas rokas nāk manā priekšā vienmēr šeit! Es tev pateikšu to kas man ir svarīgi, kad es tev pateikšu to lai tu man palīdzi. Esmu pazudis tālu, skrienu dienu pēc otras, bet pa gabalu ko jūtu tādas vienas ir rokas. Un tu to nemainīsi. Ar tevi kopā prieks pat ja nelaimīgs, kad krīt skatieni kopā ar mums, tu kaut kur parādies kad manās domās ir tumsa! Tu man pasaki visu tad kad klusē vardi, visu paņem un nojauc ja tu uzcelt māki. Redzu sauli, tur tālāk es tikai eju uz priekšu, pat ja paspēj kādreiz līdzi itkā tu tiec! Tu man saki ka var, dēļ tevis saku ka var, to kas rūpīgi glabāts tikai paturi savu... Lai vieglāk pienāk dienas, lai vieglāk piestāv vienas domas tās, tavas rokas nāk manā priekšā vienmēr šeit!

Viens solis vēl, viens mirklis vēl, viens glāsts. Un atkal traucos prom es tālumā. Kā vēlos, lai reiz izbeidzas šis stāsts Un varu palikt tava tuvumā. Viens mirklis vēl pirms sārtās signālgaismas Uz nezināmam vietām vilinās. Bet sargeņģelis, kas no tevis sūtīts, Sveiku mani mājās nogādās. Piedz. Viens skūpsts uz atvadām un atkal ceļā. Ceru, ka reiz notiks citādāk. Ar lielceļu es esmu saderināts, bet kāzas būs ar tevi, mīļotā. Tā lētā tālbraucēju viesnīcā Pie bāra letes šonakt sēžu es Un cenšos lasīt cigarešu dūmos, Kad pienāks pēdējais mans reiss. Piedz. Viens skūpsts uz atvadām un atkal ceļā. Ceru, ka reiz notiks citādāk. Ar lielceļu es esmu saderināts, bet kāzas būs ar tevi, mīļotā. Viens skūpsts uz atvadām un atkal ceļā. Zinu, ka reiz notiks citādāk. Ar lielceļu es esmu saderināts, bet kāzas būs ar tevi, mīļotā. Reiz velti gaidīs draugi ceļu tālēs, Jo tevi savās rokās turēšu. Viens solis vēl, viens mirklis vēl, viens glāsts. Un atkal traucos prom es tālumā..