Bez Akordiem

Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst, līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst, un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā, kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā Kāpeč vēl un vēl mani mājās sauc, Pāri upei naktī dzeguzes balss, Kāpēc vēl un vēl saule lec un tumst, kāpēc upei pāri vairs netikt mums Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz dziest, mūsu bērnības saule,kuru neatgriezt, un spriedām bez steigas,kapēc tas,kapēc tā, kapēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā Kamēr rietēja saule,Tevī skatījos es mēs ļāvāmies straumei,lai tā nes, jo varam mēs iet,varam klusu ciest, jo tajā krastā zvaigznes vienmēr skaistāk dziest Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst, līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst, un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā, kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā

Ļauds iz mani izrunōja, Nazinamys volūdeņis, Oi, volūdeņis, oi, volūdeņs’. Cyts jau mežā leiksti cierta, Cyts jau kōra šyupeleiti, Oi, šyupeleiti, oi, šyupeleit. Šyupojiti, aukliejiti, Munis bādis, asareņis,Oi, asareņis, oi, asareņs. Pōri , pōri leita tyuce Par tū zemis gabaleņi, Oi, gabaleņi, oi, gabaleņ. Pōri ļaužu volūdeņis Par tū munu augumeņu, Oi, gumeņu, oi, augumeņ. As pacieļu vainadzeņu Pōri byra volūdeņis, Oi, volūdeņis, oi, volūdeņis.

Rīts tik bezrupīgi skaists, Man tik žēl to projām laist, Varbūt velreiz ticēt tai, Savai sirdij tuvākai. Vecas lietas vārtrūmē, Sen neviens vairs nemeklē, Plauktā dažas vēstulēs, Kuras rakstīju tev es. Piedz: Mēness stari jūrā lēni ,lēni krīt, Arī lietus pārstāj līt, Un šai brīdī domas mani projām nes, Vēlos būt ar tevi es. Rīts tik bezrūpīgi skaists, Visas skumjas projām gaist, Tagat ticu tikai tai, Meitenei visskaistākai. Piedz:x2 Mēness stari jūrā lēni ,lēni krīt, Arī lietus pārstāj līt, Un šai brīdī domas mani projām nes, Vēlos būt ar tevi es....

1. Ne dzīvs, ne miris es trimdā sēžu Un Latvijā no malas noskatos – Par to, ka mīlēju par stipru, Par to, ka darīju, kā sirdsbalss teica man. 2. Ir citur labi, ir citur jauki, Bet biju savai zemei pārāk pieķēries, Un nevarēju, nu nevarēju, Kā posta to no malas raudzīties. 3. Ne dzīvs, ne miris es trimdā sēžu, Aiz spieģeļa nu atskan mana balss, Bet dzīve aizrit kā tai jārit, Tik manis nav vairs jūsu pulciņā....

Tu trakais purva āzi, Kur tu to bozi bāzi? Tā sapuvusi smird, Un kairina man nāsi. Tu trakā purva zivs, Es gribu palikt dzīvs. Tu pumpē, pumpē purvu sausu, Pumpē agresīvs. Tu esi maza kaza, Tu nobijies no aida. Ar mazu, mazu nazi Tevi bobolaizi baida. Tu trakā kakā kaka, Kam liela smaga smaka. Kas peld pa vidu upi, Un meklē kur ir aka. Tu trakais purva āzi, Kur tu to bozi bāzi?...

Par zibeņzelli mani sauc, kaut zibens nav man rados. Un, vispār, esmu vīrelis Es labākajos gados. Par mums ja saka meitenes: “Priekš kā mums tādi veci?”, tad jaunas vēl un nezin tās, ka galvenais nav pleci! Kad veci zirgi vagu ar – tad sanāk tā ar glanci un jaunais dzīvo skaudībā par labāk veiktu šanci. Kad vīri gados labākos iet savas puķes stādīt, tad viņiem ir ko meitenēm un zēniņiem ko rādīt!...

Riebums aprijis visu šo pilsētu rīt Slēpjas mana ēna zem zilām debesīm Grūti dievam kāpņutelpā Pretīgajai galvai ir uzmeties pints Uzpampušā purnā dejo aptumsums Tā ir īsta mīlestība Īstākā no visām lielām mīlestībām Cerams ka līdz pavasarim sanāks izdzīvot Skaistākajām dāmām nebūs skaisti novecot Veca paliks arī viņu mīlestība Jāturas pie rokturiem lai nesasistos Jāsāk biežāk melot sev lai nesapistos Tā ir īsta mīlestība Īstākā no visām lielām mīlestībām Karstas naktis smagi rīti Svešas gultas segas grīdas Es esmu iesists tavā krustā Dzeru alu autobusā Lieksies zari augļi kritīs Viļņi tāli tuvi šķitīs Tā ir īsta mīlestība Skaistas naktis smagi rīti Svešas segas gultas grīdas Esmu iesists tavā krustā Dzeru alu autobusā Lieksies zari augļi kritīs Viļņi tāli tuvi šķitīs Tā ir īsta mīlestība

Kas mūs sapratīs, Ja kaut viens no mums Metīs tukšumā, visu no nekā Laiks tik parādīs Viss jau izkaisīts, kas to salasīs Kas mūs sapratīs? Ziema, pārslasīs skaļi To ko zaudējām abi Rīts vairs neļaus mums satikties, neee Piedz. Palikt šodien Tur kur ēnu nav šodien Tur kur mirkļi rit vienkāršāk Tumsa modina radus Teiksim kopā -2x Tikai pietrūkst viens Maigs tavs pieskāriens Tos vēl atceros Domās tveru tos Laiks tik parādīs Vai tik lietus līs Kas to sapratīs Kas mūs salasīs Ziema, pārlasīs skaļi To ko zaudējām abi Rīts vairs neļaus mums satikties, neee Yo, vai tu zini mani Vai mēs ziemai tiksim pāri Cik daudz vārdi štiet tāli Daži silda mūs kā saules stari Reizēm dzīve kā katls kūpošs Pazūt tavs glāstu trūkstoš Šad tad nespēj pat būt drošs Vai tu mani dzirdi?...

Mēs ejam un ejam Pār kalniem un pār lejām, Pret vēju un pa vējam Garām aizejam Kad satiekamies, smejam Par to, ka nokavējām, Bet Jāņos sadzirdējām Suņus martā rejam Mēs ejam, ejam Piesārtušām sejām, Pa grāvi tenterējam, Līdz bedrē iestiegam P. Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam, Marta suņu rejas gar ausīm palaižam Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam, Ap jauno gadu klusi mēs Jāņus izguļam Mēs ejam, ejam, Viens otru pazaudējām, Pret vēju un pa vējam Visu kavējam Mēs ejam, ejam, Saraujam, cik spējam, Tad braši nopļaujam, Ko laikā neiesējām Te tupus mēs, te rāpus pa lielceļiem, pa neceļiem, pa takām ejam, pa grāvi tenterējam, tad krītam garšļaukus, līdz ausīm bedrē iestiegam Un tālāk netiekam P....

Divas acis kuras sapņo kad neēsi šeit divas acis kuras vēro kā mēness beidzas. Divas acis kuras pateiktu ka viss ir labi, divas acis kuras pieder tikai man. Divas acis kurās ir savādāka pasaule, divas acis kuras izskatās salauztas, divas acis kuras redzēt spētu to. Visu atdotu, bet neredzu jēgu dot. Mūsu aklās sarunas un pusnakts tumsa, domas mainās, ka bus tālāk? Mainās uzskati mums. Ja tevi nozagtu, neviens pret mani netiesātu, tikai sūtītu vēstules kas nepienāk!...