Bez Akordiem

Sēžu krastā es viens un man blakus neviens Savas bēdas es atstāju mājās Esmu es tāds kaut kāds, Bet man priecīgs ir prāts Metu makšķeri atvarā iekšā Un pēc mirklīša plukš pludiņš pazūd un tukšs Velku ārā - zelta zivtiņa galā Lūdzu laid mani vaļā tad tev būs dzīve zaļā Tad man dod trīs vēlēšanās Piedz: 2x Lūdzu zeltu man, māju man, Sievu man un piecus skaistus bērnus Lai tie ķer zivtiņas, lai tie ķer zivtiņas Mazas zelta zivtiņas Zelta zivtiņa saka, makšķernieks, āķis liels Izvēlies vienu no visa tā Ko lai tagad daru es, māju zeltu vajadzēs Kā lai atsakos no visa tā Atliek man tikai tā, no visām vēlmēm kvēlākā Vēlos meiteni visskaistāko Zelta zivs upē lec un man klēpī mīļā lec Saka laime mūs jau gaida kāpostos Piedz....

Koku zari debesīs skrāpē manu vārdu, tāpēc ka es nāku un zem kājām zeme plīst. Tāpēc ka, es nāku koki pašķiras uz visām pusēm bērni kliedz, tāpēc ka, es nāku. Tāpēc ka, es māku satricināt un paši zināt uz,ko es esmu spējīga, Jau no pašas bērnības esmu skaļāka par visiem, Bet skaļāks par visiem nav labāks par citiem, Tāpēc kopā ar virzienu barā starp vilkiem, Tā ir pelēkā ikdiena un tie pelēči ir tie, Kuru balsis es dzirdu,tie tik saldi tās izstiepj, ka kļūst auksti, es zinu....

Laiks atgriezties atpakaļ Kā tas viss bija Es nekur nepazudu, es gatavojos šim brīdim Kad neviens tev netic ir grūti noticēt sev Bet kad tu notici tik ļoti, tad visi kas nodirsa tevi Tagad klanās tavā priekšā un grib būt tavi draugi Bet es eju savu ceļu un man ir pilnīgi vienalga Vajag sevi pilnveidot, es ķeru pildspalvu uz galda Un beidzot sakārtoju savu dzīvi, te viss ir pilns un par daudz Astoņos no rīta uz strīpas , parād savu attieksmi Tu jau zini kur tiek glabātas tās panākuma atslēgas Savāc un atslēdz, šitās durvis jau nav parasti atvērtas Bet tu paver tās uz otru pusi un parādās pasaule Dzirdi visi ka es mainos, visi kas mani šķiro Es lēkāju tik daudz, jo gribu iemācīties lidot Tas viss likās neiespējami līdz notika Paldies visiem, kas man tic , jo mēs darām to kopā Piedz....

Es lūdzos debesīm,es lūdzos mātei dabai, lai cīruļputenis uz mirkli mitējas, lai atnāk rīts ar zelta vārdiem mutē, un mazu laimes mirkli izauklē Tad būšu kluss un sevī prieka pārpilns, man jābūt šeit pirms sētnieks ielās iet, uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē, nāc kaut vai sapņos padejot mazliet Smaidu pa smaidam, Soli pa solim, uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē, mēs pienākam viens otram tuvu klāt Skatiens pie skatiena, plecs pie pleca, ielās šais,kur viens otram bijām sveši, liek laika ritumam uz brīdi apstāties Kaut nenotiek kā izzīlēts,kā plānots, tas viss ir nieks,ja pieder viens Tavs smaids, nu esmu kluss un sevī prieka pārpilns, man Tavos vārtos pavasara glāsts Smaidu pa smaidam, Soli pa solim, uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē, mēs pienākam viens otram tuvu klāt Skatiens pie skatiena, plecs pie pleca, ielās šai,kur viens otram bijām sveši, liek laika ritumam uz brīdi apstāties

Nekad, nekur, nekādā tālā malā Sev laimes zemi nemeklēšu es, Jo maija nakts ar tūkstoš lakstīgalām Man laimes dziesmas dzied pie Aiviekstes. Piedz. Lai gadi plūst kā ūdeņi uz jūru Un sīku kārklu ziedus projām nes. Kā ozols bēršu krastā zīļu pūrus, Kā liepa ziedēšu pie Aiviekstes. Ja dzimtā zeme tālos ceļos sūtīs, Lai ozols spēkus, sirds, tev līdzi nes, Lai liepu smarža, pieelpota krūtīs, Nāk mūžam līdz no dzimtās Aiviekstes!...

Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils Nodegs barona stiprā pils Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums....

Esi reāls Esi reāls Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks sev un tev Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks Stipriem treniņ nevajag, vājiem nepalīdzēs Mūsu barā katrs džeks ir reāls kekss 3 reiz pa 12 sets Mans otrs vārds- i’m the best Nogurst hantele neviss es, nedēļā tā reiz’s 6 Darba svars, tas mūsu darba svars Darba svars, tas mūsu darba svars No krūtīm dzelzi tas spiež Telefona grāmatas plēš 6 paka vietā kur pres’ Gluži vai kā Olimpiets Darba svars, tas mūsu darba svars Darba svars, tas mūsu darba svars Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks sev un tev Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks Tas, kurš nepeld neatpeld, bet arī nenoslīgst Tas, kurš nekačā, tam bicītis ir mīksts Mums vieno padusēs spārni Mums vieno testataroni, Mēs spiežam fenomināli, Mēs zālē maniakāļi Darba svars, tas mūsu darba svars Darba svars, tas mūsu darba svars Augam mēs ponenciāli, nekādi ķimikāli Mēs ēdam nehormonāli, lai labi potenciāli Darba svars, tas mūsu darba svars Darba svars, tas mūsu darba svars Veiksmei nepatīk tūļas, tūļas Grudaks, Spārni, Biceps , Triceps, Grudaks, grudaks atkal Biceps Tai patīk uzņēmīgi puikas, puikas Grudaks, Spārni, Biceps , Triceps, Grudaks, grudaks atkal Biceps 2X Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks sev un tev Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks

Aizmirstiet manus vārdus Ļaujiet tiem viļņus auklēt, Bet ja vētra tos izskalo krastā- Ieariet- Tuksnesī - ūdenī virs degošā meža Ugunī - pie ceļnieka telts Klīstoša suņa rūpēs Un māmuļas sviestmaizēs. Atstājiet, - atstājiet un aizmirstiet...

Tavi mati baltām vizbulītēm vīti, Un liegām jūtām notrīs mātes sirds, Tā mūžu dzīvo mātes mīlestība, Tas katram dzīvē lemts un mātes dots ! Piedziedājums. Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,- "Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !" Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,- "Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !" Kas to var dzirdēt, kas skan mātes sirdī ? Tik viņai zināms tas un pareģots ! Kā mīlestība tek un kādreiz tirdī !...

Šķiet katra diena kā sākums jauns Tik daudz uz šīs zemes ir ļauts Tu vari ieskrieties sienā kā auns Un tad smieties tik saldi kā klauns Bet kāpēc ir tā, ka no tā visa kādreiz var palikt bail Un kāpēc no visa beigās kā no sapņa nevar pamosties Šķiet katras beigas kā sākums jauns Tas ir kā piedzimt vēl un vēl Un lidot kā brīvajā kritienā Un tad jautāt pēc tam kā Un kāpēc ir tā ka no tā visa kādreiz var palikt bail Bet kāpēc no visa beigās kā no sapņa nevar pamosties OOOOO....