Bez Akordiem

Domas plūst, neprāts mostas Bet tomēr viss tik rāms Katrs solis it kā liekas Jau simtām reižu sperts Vārdi plūst un tik skaļi Tiek pateikt itnekas Viss kas bijis, viss kas būtu Pēkšņi paliek mazs Kaut mazliet spētu saprast to ko vēl jūtu es Kaut mazliet, bet tomēr nedzird neviens Ko tik klusi kliedzu es ak Kādēļ, kādēļ Stundas rit bet joprojām Mirklis neizgaist Vārdi mani Plaukstā tavā Mēmi sāpot dziest Kaut mazliet spētu saprast to ko vēl jūtu es Kaut mazliet, bet tomēr nedzird neviens Ko tik klusi kliedzu es ak Kādēļ, kādēļ Kaut mazliet spētu saprast to ko vēl jūtu es Kaut mazliet, bet tomēr nedzird neviens Ko tik klusi kliedzu es ak Kādēļ, kādēļ

Vai tiek prasīts par daudz ? Ja dāvā mīlu un pēc pretmīlas sauc.. Vai velti asaras birst ? Es lūdzu tikai kripatiņu tavas sirds.. Vai varbūt tiešām -- ir lemts tā notikt ? Nekrist zvaigznei - ne tavai, ne manai? Vai varbūt tiešām -- ir lemts tā notikt ? Nekrist zvaigznei - ne tavai, ne manai? Tu neesi viena no.. Tu esi labākā, Citam nieks, bet citam kā man, mana savādā, Lai būtu kopā , cik daudz un kam es parādā, Tikai tā, tikai Tu man visu ko vēlos sagādā. Viss ir tik vienkārši , cik vienkārši var būt, es lūdzu pagaidi, man esi Tu un tikai tad - es laimi pazīstu, Došu Tev savu balsi, pēdējo vārdu un balstu, Ja Tev ir auksti, būšu kails, man vienalga ka salstu. Es vēlos zināt, kas notiek starp mums, Cik laika, kā pietrūkst un ko tas pasniegs mums.. Man tik domāt, kas nomāc, vai no manas puses tas nav par daudz, ja mana sirds dāvā mīlu un pēc pretmīlas sauc, Cik ilgi tēlosim un cik ilgi tu baidīsies? Vai man pagriezties un teiksi, ka drīkstu laimīgs iet? Tu no manis baidies, izvairies un gaidi, kad aiziešu, Bet dzīvē šķība nots ir norma, tāpēc visu to apiešu, Vai var iemīlēties no otrā acu skatiena? Tu vari būt vairāk kā droša, vēlreiz garām paiešu, Manā pasaulē, nebūs būt vārdam - nepaspēju, Tāpēc, lai atkal satiktu tevi, tici, es sacelšu vējus. Tu neesi viena no.. Tu esi labākā, Citam nieks, bet citam kā man, mana savādā, Lai būtu kopā , cik daudz un kam es parādā, Tikai tā, tikai Tu man visu ko vēlos sagādā.

Pa zariem augšup tumsa kāpj Negaidīti svēta Kā nopūta pirms mūža miega Trīs svece brīnā melnās izkapts pļauta Krīt dārzā zvaigzne nesaprasta. Ai,māt, ai, Saule, varenā Kam atstāj bērnus vienu- aiztumsā. Es cērtu tumsai pretīm smiekli līst Te milzīgs putns ceļ mani debesīs Un augstāk vēl jau līdzās zvaigzne trīs Tā tumsā dzimusī par Sauli pārtaps rīt. Kad diena uzziedēs ar tīrām smiltīm saujā Nāks atmoda kā rasa skaidra.

Labi, ar ko lai sāku? Domāju ikviens ir pamanījis cik bieži, mums neizdodas būt tagad un šeit, bet tieši Tieši vienreiz biju šeit, bija tā kā tagad, pilnīgi precīzi, eu vai tas nav dulli ko? Tikai nebija, viņa, viņš un ģitāras, tu toreiz tik labi pateici, kasi kuli ko? Es arī tā jutos, tu norāvi vāku man, bet ko tu tikko teici? Okey sākšu no sākuma, Domāju ikviens ir pamanījis cik bieži, mums neizdodas būt tagad un šeit, bet tieši, kur tad noris dzīve sākotnēji? Nejau pagātnē vai nākotnē.. Nākotne tā ir tēma, svarīga kā internets, Visu mūsu vietā darīs mākslīgais intelekts, Starp citu, vai zini kāds ir tavs IQ? Jo es sapratu, ka aizskart jūtas vairs nav cool! Ko es gribēju teikt? Aiii.. nav sakara.. Paga vajag padomāt.. Okey sākšu atkal, Domāju ikviens ir pamanījis cik bieži, mums neizdodas būt tagad un šeit, bet tieši kur tad noris dzīve sākotnēji? Nejau pagātnē vai nākotnē, un dzinumā jau katrs jūt nešaubīgi, cik būtiski ir apzināti tvert šo brīdi.. Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis, Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis Forša dziesma par vilcienu, tas ir kaut kas jauns? Vai kaut kas no vecā? Raimonds Pauls. Es arī muzicēju, drīz jau grupu vākšu, o īsziņa.. Labi, turpināšu tieši pēdējā laikā... Jā pēdējā laikā man acīs arvien vairāk krīt, tendence baigā, ļaudis nedzird viens otru, zaudē garīgo pamatu, ai iešu ieliet.. Es arī to pamanu, tieši pēdējā laikā es arvien vairāk jūtu, ka šeit un tagad... Vajag, vajag iedzert, jo tev no runāšanas, gan jau sen ir sausa mute, es esmu vairāk klusais tips, tas nav tik kruta, bija gadījums nestāstīšu konkrētāk pat, Varbūt tev ir kas sakāms? Man ir, tātad tieši pēdējā laikā, es arvien vairāk jūtu, ka šeit un tagad vēlos arvien vairāk būt, lai retāk notiku konflikti. kļūdas, dažādi negadījumi.. Tu domā sūdi? Diplomāti teiktu, lai esam biežāk vērīgi. Ā lai kļūtu tāds kā es? Nu... tas būtu vērtīgi! Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis, Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis, Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis, Kamēr tavs vilciens, tavs vilciens, vēl nav.. aizbraucis Tātad tosts, lai mums arvien biežāk izdodas būt apzinātiem, līdzīgi kā ejot pāri ielai vai dzelzceļa sliedēm, lūk lai ik mirkli esam tikpat vērīgi arī pret savām izpausmēm, un lai tas palīdz mums pilnvērtīgi izdzīvot savu dzīvi un dod tādu iespēju arī līdzcilvēkiem..

Ko tu raudi, debestiņa? Vai tev trūka zilumiņa? Tev ap malām saule vijas, Cauri stiepjas varvīksniņa! Ko tu raudi, debestiņa? Dienu mūžu gājējiņa, Vai tev sveša atdusiņa? Vai tev trūka agrā rīta? Vēla, velga vakariņa? Ko tu raudi, debestiņa? Vai tev trūka silta vēja, Mīļu glāstu atnesēja? Vēl tev smagas, lielas lāses Rit no zelta plakstieniņa — Ko tu raudi, debestiņa?

Rudenī vējos, Tevi es saucu, Tālumā aizpeld, Mākonis balts. Atkal ir lietus, un vēji. Tie sveiciena mūs. Atnācis rudens, Zeltā tīts. Piedz: Rudēni vēlu- Zvaigzne mirdz, Mēness smaidot, sauc atkal mūs līdz. Rudenī vēlu, viss ir tik īss, Gājputni lido, tie aiznes mūs līdz. Rudenī vējos, Tevi es saucu, Gājputni ceļā Tālajā upē, Pēdējas lapas jau krīt, Tā sveicina mūs, Atnācis rudens, Zeltā tīts. Piedz: x2 Rudēni vēlu- Zvaigzne mirdz, Mēness smaidot, sauc atkal mūs līdz. Rudenī vēlu, viss ir tik īss, Gājputni lido, tie sauc mūs līdz.

Tu neaizdzīsi mani mūžs Tavs mani sargās Un es atzīšos Tev mīlā, katrā Triumfa arkā Es palikšu tāpat, kā dzīvo Žanna Darka Bet es smaidīšu Tev pretī, katrā Triumfa arkā Es gribu uz visiem laikiem te palikt Es gribu uz visiem laikiem te klīst Es gribu būt te , kur milēta esmu Es gribubūt te un nekad neizdzist Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Nevar ieslodzīt vēju, nevar jūru izdzert sausu Kurš gan saskaitīt iespēs tukšos kalvadosa kausus Tik tāla, tik nezināma mana atmiņu fotomargāna Nevar noliegt kas bijis svēts Kā panākt to kas nokavēts Es gribu uz visiem laikiem te palikt Es gribu uz visiem laikiem te klīst Es gribu būt te , kur millets es esmu Es gribubūt te un nekad neizdzist Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Starpspēle Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas

Vēl esmu es mūža mežā Kur lodīgas ēnas viļ Vēl roka pēc elpas cērt Pēc izejas sit mana sirds. Tur pie izejas malā gaišā Ar zāli aizmirsts dus ceļš. Un mans ugunskurs dūmainu roku Zvaigznes debesu maisā ber. Pa vienai vien, pa dienai Mana uguns tumšāka top. Un neviens nezin vai rīt jau Nenāk aklums un nenodod Aiz manis tad paliks Paliks aiz manis vārdu trauki tukši Tukši kā cauru aku dobumi.

Pamodos no rīta smaidīju. Pamodos un atkal gaidīju. Ieraudzīju meiteni. saldāku par konfekti. Tumšiem matiem un neaizmirstamiem acu skatiem. Es vēlos skaistas dienas Un mājās baltas sienas Uz kurām zīmēt Un vēstules no tevis līmēt. 2x Pamodos no rīta smaidīju. Pamodos un atkal gaidīju. Tavu acu skatienu, tavu pieskārienu Tavas rokas lai nebeidzamas manas mokas. Es vēlos skaistas dienas Un mājās baltas sienas Uz kurām zīmēt Un vēstules no tevis līmēt. 2x

Simtiem labirintu, pa kuriem staigājot var klupt. Sarūk ceļš zem kājām, tas kā ledus sācis kust, Vēl jākāpj augstu kalnā, miera manī nav, Kaut nezināms ir virsziens, kur tas mani sauc. Izdomāt ar prātu nav lemts ir jādodas... Piedz. Robežas tik tālas, gribas iet vēl tālāk. Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē? Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās? Mēģinās mani sev paturēt, Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam... Atskatoties šķiet, ka kāds bij pasmējies par mums, Kamēr es tā steidzos, sirdī radās sastrēgums. Ir vajadzīgas salnas, lai var siltu elpu just, Atrast sevi vieglāk, kad visapkārt zūd. Izdomāt ar prātu nav lemts ir jādodas... ir jādodas.. Piedz. Robežas tik tālas, gribas iet vēl tālāk. Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē? Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās? Mēģinās mani sev paturēt, Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam... Ir jādodas mums abiem vai pa vienam x3 Nav jābaidas mums abiem.. Piedz. Robežas tik tālas, gribas iet vēl tālāk. Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē? Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās? Mēģinās mani sev paturēt, Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam...