Bez Akordiem

Jo mēs ejam, ejam, ejam Pretī vakardienas vējam Deviņvīru spēks ir modies Tālāk ej un nepadodies Mēs atstāsim pēdas uz palodzes Ejam tālāk Un lidosim projām uz rītam Ejam tālāk Tur zināsim pilsētas vālodzes Ejam tālāk Un tieši no rīta mēs krītam Ejam tālāk Piedz. Jo mēs ejam, ejam, ejam Pretī vakardienas vējam Deviņvīru spēks ir modies Tālāk ej un nepadodies Un tāpēc būsim mēs kā raķetes Ejam tālāk Kā lauvas ar izriestām krūtīm Ejam tālāk Mēs atstāsim pēdas uz palodzes Ejam tālāk Un asiņu lāses uz rūtīm Ejam tālāk Piedz....

Ķeras aiz ceriem Mūsu pēdas Lēkājam dejojam Lāpstas kā karogs Dakšas kā dakšas Par dakšām paliek (x2) Zemenes Zemes krūšu gali Zemenes Dievs, cik to galu ir daudz (x2) Tas kas paliks pāri no manis No tevis zem zemes Domāju ēdīs to mūsu bērni Tavus krūšu galus (x2) Zemenes Zemes krūšu gali Zemenes Dievs, cik to galu ir daudz (x2) Dēls mums būs meita Meita ārsts Padēlu atstāsim meitai Varbūt, ka redzot tās krūšu galus Viņš pagaršos arī tavus (x2) Zemenes Zemes krūšu gali Zemenes Dievs, cik to galu ir daudz (x2)

Tavs skatiens man vēl ,joprojam bUr, liekas,kā eņģels ar lieliem sparņiem mani tur. Tu biji,kā pasaka,ko man stāstiji. kad man bij auksts,Tu mani glāstīji. Tajos brīžos pārņem sajūtas, kā butu lemts Tevi satikt, Nezinu kāpēc Tu man sāki patikt. Manas jūtas pret Tevi ne sekundi nav rimušas Es adotu visu lai tās būtu mirušas bet greizi viss nogāja kur,mēs nonācam, pasaule sagriezas, Viss mainijas.. viss kas bija,bijis skaisti Tie smiekli no mūsu puses nāca viegli āāāā....

Reiz kādā vakarā, nakts un diena satikās, Divas sirdis satikās, kas viens otram patikās, Mēs esam zieds, vairs jau neprasām atļauju plaukt, Mums jau ir doti spārni, lai varam debesīs traukt. Tu skūpsti manas acis un ļaunu neredz tās, Bet Tu pārāk bieži aizej, Tu pārāk reti nāc, Tu esi vienvienīga, kas vienreiz tik var būt, Man ir palicis pēdējais foto, ko lūdzu. Un tai stundā, kad saule grimst jūrā, Aicinu mainīties gredzeniem rietā, Es šonakt dziedu dziesmu ar visskumjākajiem vārdiem, Es Tevi mīlēšu - līdz mūža laika vārtiem, Tu reiz man jautāji, ko es mīlu vairāk, Tevi vai savu dzīvi, teicu, ka savu dzīvi vairāk, Un Tu aizgāji un nemaz nezināji, Ka visa mana dzīve, jau arī esi Tu....

Uz kurieni Tu ej, vai pietiek,ja Tev seko debespuses, laiks pilnu kausu lej, vai pietiek,ja to izdzerot Tu klusē Ko gaidi šodien vēl, jau atkal Tavu dzīvi citi krāso, Vai skumsti kāda dēļ, vai ilgojies.. Bet ja Tev jāiet ir,tad neapstājies, un ja Tev jāizdzer tas kauss,tad nešaubies, un vēlies un ilgojies,kā vienīgo šo dienu dzīvotu, jo otreiz šo dzīvi neviens Tev neiedos

Es apstāšos uz īsu brīdi, un īsu brīdi būšu tuvāk Tev, kā divi krami dzirksteļos un vīsies, tad tuvums šis mums abiem jānosvin Varbūt,ka mirklis aizvedīs vēl tālāk, un mute izkaltusi Tavu vārdu sauks, Bet man vienalga suņi ries vai klusēs, un viss vienalga, putinās vai snigs Tad manī būs kaut kas no veca vīna, tad manī būs kaut kas no mūzikas, uz īsu brīdi būšu nepieejams, uz īsu brīdi būšu tikai Tavs Es apstāšos uz īsu brīdi, lai īsu brīdi būtu tuvāk Tev, varbūt man ļausi tuvāk pienākt, jo tikai nesen Tevī iepazinos Varbūt,ka mirklis aizvedīs vēl tālāk, un mute izkaltusi Tavu vārdu sauks, Bet man vienalga suņi ries vai klusēs, un viss vienalga, putinās vai snigs Tad manī būs kaut kas no veca vīna, tad manī būs kaut kas no mūzikas, uz īsu brīdi būšu nepieejams, uz īsu brīdi būšu tikai Tavs

Ja tev sliktas domas nāk prātā, ja tev bail pa tumsu iet mājās, ja vajg burkai atskrūvēt vāku, es varu būt tavs policists. Ja pie griestiem zirneklis traucē, ja tev kažoks ir,bet ir auksti, un ja tev nav blakus tavs draugs tad, es varu būt tavs policists. Visi policisti ir mani savējie, tikai nezvani man, ja tevi paņem ciet, bet ja ar tevi notiek kaut kas cits, es varu būt tavs policists Ja tu piedzēries kaut kādā bārā, ja tev pazūt atslēgas no mājām, un ja tevi vajag pārmeklēt,tātad es varu būt tavs policists....

Ļauj sajust elpu tavu Kad klusums pārāk skaļi kliedz Vēl okeānam neredz malu Vēl nebijušo neaizliedz Vai vadi jaunu spēku sevī Kā tikko dzimis zieds Ļauj ieplūst klusi tevī Kā jūrā ieplūst saules riets Ļauj paņemt roku tavu Un stāvēt laika vējam liec Vēl rīta migla pārāk tālu Vēl pulkstens pazaudēts Ļauj paņemt roku tavu Un stāvēt laika vējam liec Vēl rīta migla pārāk tālu Vēl pulkstens pazaudēts Ļauj sajust elpu tavu Kad klusums pārāk skaļi kliedz Vēl okeānam neredz malu Vēl nebijušo neaizliedz Ļauj paņemt roku tavu Un stāvēt laika vējam liec Vēl rīta migla pārāk tālu Vēl pulkstens pazaudēts Ļauj paņemt roku tavu Un stāvēt laika vējam liec Vēl rīta migla pārāk tālu Vēl pulkstens pazaudēts

Mana vārda diena klāt, tikai nav ko aicināt, Pasēdēt un palīksmot, piedzerties un padejot Tomēr sāku galdu klāt, pats ar sevi parunāt, Pasēdēt un palīksmot, piedzerties un padejot Mani jau sen par Gunvaldi sauc, tāpēc ir sarīkots rauts, Mani jau sen par Gunvaldi sauc, šodien man dzīrot ir ļauts Varētu jau piezvanīt skaistai meitenei, kas mīt Pāri ielai dzīvoklī, kuras vārds ir Nataly Varētu, jau varētu, tad mēs abi dejotu, Sēdētu un līksmotu, piedzertos un gulētu Mani jau sen par Gunvaldi sauc, tāpēc ir sarīkots rauts, Mani jau sen par Gunvaldi sauc, šodien man dzīrot ir ļauts Telefona aparāts manās rokās nobružāts, Skrienot pakaļ līdzi tām skaitļu kombinācijām Mana mīļā Nataly, tevi nevar sazvanīt, Nāksies vienam pasēdēt, piedzerties un pagulēt Mani jau sen par Gunvaldi sauc, tāpēc ir sarīkots rauts, Mani jau sen par Gunvaldi sauc, šodien man dzīrot ir ļauts Mani jau sen par Gunvaldi sauc, tāpēc ir sarīkots rauts, Mani jau sen par Gunvaldi sauc, šodien man dzīrot ir ļauts....

Mēs visi te esam sēti, Šajā garozā iekodēti. Pār mums daudzi lieti nolijuši, Bet saule tos vienmēr spītīgi dzēš. Te ūdens dzīles zemei piekusušas Un kalni uz augšu stiepušies, Bet mūsu varā vien darīt un pateikties. Esi stipra, Latvija, viss izdosies! Piedz. Mūsu zeme, mūsu maize, laime un sods. Viņi teica: "Ko sēs,to pļaus." x2 Te ceļi daudz iemīti un ieti, Torņi pret debesīm cēli slieti, Bet mūsu varā vien darīt un pateikties Esi stipra, Latvija, viss izdosies!...