Bez Akordiem

Vēja pulksteņi lēni stājas Saulei ir uzklāta gulta Vēl viena diena aizslīd aiz laika Tālu aiz horizonta Vēl viena diena aiziet naktī Meklēt to ceļu, ko gājām. Kuru mēs abi kopā gājām un kuru mēs nenosargājām Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Kaut kur starp abām pasaules malām Skrien manas domas pie tevis Skrien mūsu naktis augstu kalnos Un baidās pašas no sevis Kā lai to zina, kur ir tie vārti, Kur ir tie slēģi un durvis, Kuras mēs slēdzām viens otram vaļā Un kuras mēs neatslēdzām Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Laiks, sapurini mūs. Es nezinu, vai pašiem mums, Es nezinu, vai pašiem mums Vēl tik daudz laika būs Es nezinu, vai pašiem mums es nezinu, vai pašiem mums es nezinu, vai pašiem mums vēl tik daudz laika būs... Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Laiks, sapurini mūs. Es nezinu, vai pašiem mums, Es nezinu, vai pašiem mums Vēl tik daudz laika būs

Jura Karlsona apdare Tīšām sēdu upmalēje, Upes dziesmu klausījos: Ūdens sauca, akmens vilka, Kraujmalītis vizināja. Visas upes klusu tecēj’, Gauja klusu netecēj’. Gauja tecēj’ skanēdama Sidrabiņu sijādama. Sidrabiņa upe tek Caur zaļoi priedulāj’, Vēl būt’ zelta tecējuse, Kaut skujinas nebiruš’. Kas kaitēja nedzīvoti Gaujas līču maliņā: Baltu vilku mugurāi, Melnu mērcu ūdenī. Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēj’? Pati Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņ’.

Dzīve ir pārāk īsa,lai es to izniekotu ar tevi.... Es ceru, ka tevi nesatikšu vairs nekad, Mūs vairs nekas nesaistīs,dzīvo dzīvi savu, Man ir vienalga kā tu jūties,kas ar tevi notiks, Vēlu tev to sliktāko,man ir laiks projām doties, Aizvāc savu tēlu,lūc no manas atmiņas Atceroties tevi,paliek slikti,it kā būtu paģiras, Aizmirsti visu kas bijis,es tevi vairs nemīlu, Neesmu es tavs zaķītis,labāk sauc mani par debīlu, Un, ienīsti mani un visu kas ar mani saistīts, Savaldi emocijas,nevajag atkal drāmu taisīt, Tu priekš manis,jau sen kā esi tukša vieta, Jā es biju kretīns,pie tevis braucu tik pēc kniebiena, Tu labi izskaties un drāzies,bet ar galvu bij kā bij, Kad nebiji blakus,es ar citām laiku pavadīju, Un tai skaitā bij arī dažas labas tavas draudzenes, Kurām es dotu pseidonīmu - mauķeles, Es zinu,ka arī tu tāda kļūsi, Tu biji mana lielākā kļūdā,man tikai prieks par tevi būs, Ja atradīsi kādu citu,kas mani aizstāt spēs, No sākuma tēlos ideālu,pēctam smadzenes čakarēsi, Teiksi ka slimo ar vēzi,ka esi stāvoklī vēl, Tāda topmodel',bet nevar noturēt pie sevis savu draugu, Piedod,man rēka rauj,ja? Tavas visas bildes - lētas un mauciskas, Tev tā ir māksla? Man būtu kauns tikai, Tu saki,ka esi bez kompleksiem? Es pielabošu, Tu esi bez prāta,Tvaika ielā,tev jau palāta rezervēta Es beidzot jutos brīvs,kad viss ir galā, Tākā akmens būtu novēlies no sirds,jeb ir daudz labāk, Pat metot miskastē,tavas bildes,man nav emociju, Ir palicis tikai naids pret tevi,gribu paturēt viņu, Visi mani vārdi bija tukši,tāpat kā solījumi, Es tev vairs pat sūkāt nedotu,labāk nopērc saldējumu, Tu prasi,par ko man tāda attieksme? Mazāk vajadzēja dirst,ka mīli mani patiesi, Ja tev tas silda,tad pirmais gads bij ja ne ideāls,tad tiešām labs bet kā sakot tālāk bija vāks Tev uzradās kautkādi mistiski draugi, Kļuvi citādāka,tev pat mainījās mūzikas gaume, Tu man kļūvi sveša kā ķīniešu valoda, Sajuties kā zvaigzne,uz eglītes galotnes, ķipa pārāka par citiem,sāki krist uz nerviem, Kļūvi tu lētāka,pat par smaržu paraugiem, Kaut es nebūtu tevi saticis,tā tiešām bija nejaušība, Nepalīdzēšu, ja pat būsi bez samaņas uz grīdas, Katrs rīts,kad neguļ blakus aizpampusi piepe, Man daudz patīkamāk tas liekas un paldies, Ka aiz muguras runāji par mani sliktu, Bet sejā teici ka esmu labs,nemainītu ne pret vienu citu, Tu tik turpini gulēt ar saviem kursabiedriem, Kas smird pēc sviedriem,ganjau tev būs gaiša nākotne sieviete..

Ir grūti nosēdēt uz vietas, kad viss iekšā dīdās Soda kvītis čupā liekas, bet gāze spiežās grīdā Nemiers šķiet jau kļuvis daļa gaisam, kas plūst plaušās Savukārt miers - ekskluzīvi tik tam kungam tur augšā Meklējam ātrumu, kas pārspēs pašu gaismu Vajag tik atrast, kur kosmosā paverās skrejceļš ar segumu taisnu Pirksti mūsu noskrien pa klaviatūru vairāk nekā kājas Domas aizlido kosmosā, bet ķermeņi nepamet mājas Info nimfomāni, izsalkuši tekstuāli Bet vai viss, ko zinam, baro intelektuāli Seksuāli kustīgas bildes uzrunā mūsu prātus Ļaujot asarām birt no dziesmām, kurām pat nezinam vārdus Piedz. 2x Viss, ko vajag, lai Tu esi ātrs Lai Tu nevis projām ej, bet nāc Viss ko vajag, lai Tu nāc man līdz’ Jo ja nelieto, tad krīt Ja Tu nepeldi, tad slīksti Maigā vara caur internetu mīkstus dara Mēs sēžam dīvānos, kamēr milijoni bēg no kara Jo nedrīkst sēdēt uz vietas, kamēr kāds tēmē uz pieres Kā ugunsgrēkā - paņem pasi, naudu, bērnus un skrien Kustās zemeslode un taj kustās visi līdz’ Ja kāds pārstās kustēties, tad pārstās pastāvēt tas drīz Laiks pat akmeņiem būt savāktiem un mestiem Gadiem paskriet, lai no jauniem top par veciem Visi, kas likums saka, ka viss kas dzīvs, tas kustās Urna pelnu krītot pret grīdu tik sadalās sīkās druskās Kur vien apkārt raugos visā piemīt dzīvības spars Kapēc mums jāmeklē dzīvības pazīmes (klints būt jū)? uz marsa Mēs kustamies, bet tik bieži daudz par ātru Tam, ko mēs saucam par dzīvi paskrienam garām taj vēsu prātu Kas ir rezultāts un balva mūsu sprintam Biļete žurku skrējienā nav tas dēļ kā mēs dzimstam Piedz. 2x Kamēr sitas mana sirds, tikmēr sviedros mana miesa mirkst, mana miesa mirkst 2x. Piedz. 2x.

Guli, mīlulīt, acis ver ciet, šodien diezgan tev skraidīts un skriets. Vakars bez miega ir tumšs, vakars bez sapņiem ir skumjš. Guli mīlulīt, acis ver ciet, šodien diezgan tev skraidīts un skriets. Vakars bez miega ir dus, tie uzplaukst ja apkārt ir kluss. Piedziedājums Pār zemi kad noguļas nakts, Saknītes zemi sāk rakt, tur smaržas un krāsas tās rod un plaukstošiem ziediem dod. Puķes naktī kad rotāties beidz, tās aplūkot rīts šurpu steidz, lai ziedus redzēt tas var, saules spuldzi pie debesīm kar.2x

Es ticu,ka ir liktenis, ik vienam zem šīm debesīm, es ticu,ticu liktenim Es ticu,ka ir brīnumi, es ticu vecām pasakām, es ticu,ticu brīnumam Es ticu laimei nejaušai, es ticu,ka var neveikties, es ticu nabagam,kas ceļu iet Es ticu bēdām,lai jau nāk es ticu vēl būs savādāk es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs Es ticu tam,ka bēdas nāks, es ticu tam,ka labi būs es ticu tam,ka debesis mīl mūs Es ticu,ka ir liktenis, ko nevar ņemt un izmainīt, es ticu tam un ticēšu vēl rīt Es ticu lietām nelabām, es ticu,ticu Dievam ar, es ticu tam,ka man vēl ticēt var Es ticu bēdām,lai jau nāk es ticu vēl būs savādāk es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs Es ticu tam,ka bēdas nāks, es ticu tam,ka labi būs es ticu tam,ka debesis mīl mūs

Grūti salst jūra lūdz aizsalst Ar ledu kā ēna plānu Soli tuvāk Tev pienāk krasti Soli tuvēk Tev salstu. Grūta saule pusceļā paliek Auksta kā vīlusies sieva Tavu vārdu izkliedz Tad rietā aizbāl melot Ka bijusi diena Tumsa kā zagle no meža jau izlien Ar saplēstu lakatu plecos Un pārvelk svītru pār balto masku Tavu seju, kas nenovecos.

Šajā tik skaistajā, samtainā naktī, nevaru aizmigt es,kaut kas man traucē varbūt,ka nejauši ,varbūt,ka īsti. atceros Tevi es ik katru brīdi Zvaigznes augstu,augstu,augstu debesīs, savus starus ieliks manā plaukstā, un varbūt sirds Tava sajutīs, es Tevi mīlu,es Tevi mīlu Nakts jau grib projām,notiek dīvainas lietas, vienīgi Tava sirds paliek uz vietas un ko darīt tagad man,kā atgriezt Tevi, jo zaudējot Tevi es,es zaudēšu sevi Zvaigznes augstu,augstu,augstu debesīs, savus starus ieliks manā plaukstā, un varbūt sirds Tava sajutīs, es Tevi mīlu,es Tevi mīlu (2x)

Tu mani klejot sauci, kā jūra baltu buru, Un kā Tu skūpstīji mani, kad galvā domas gura, Mana dzīve reiz beigsies, tavējā tāpat, Tāpēc skūpsti mani biežāk, vienkārši tāpat. Man palikuši Tavi vārdi, palikusi Tava sirds, Un liekas ka ikvienā zvaigznē Tavas acis pretī mirdz, Aiz katra paliek dzīve un pasacītais vārds, Bet atmiņas tik dārgās, sirds ilgi saglabās. 2x Satver manu roku un es esmu Tev, To, ka Tevi mīlu, lūdzu, paturi sev, Man ir nedaudz skumji un man nedaudz sāp, Jo es viņu mīlu citādāk. Un pat ja izskatās, ka esam kopā smaidīgi, Vai esam pārāk dažādi, lai būtu laimīgi ? Varbūt viss būs labi, varbūt mēs vēl smaidīsim, Tas nekas, ja divas dzīves mēs šo mirkli gaidīsim. Uzliec man mīlestību, uzliec kā vainagu galvā, Tu esi mana skaistā, bet vai būsi mana sirmā? Kaut kur dziļi mūsu sirsniņās vēl liesmiņa gail, Tikai dusmās nenopūt, jo tai no vēja ir bail, 2x Satver manu roku un es esmu Tev, To, ka Tevi mīlu, lūdzu, paturi sev, Man ir nedaudz skumji un man nedaudz sāp, Jo es viņu mīlu citādāk.

Bez tevis man nav laika, Kaut uz minūti būt kā rīt, Kad būšu tev pie rokas, Un sākšu pasaulei stāstīt Kā lidoju es projām Un ļauju tev lidot man līdz, Tur nav laika vai līdzīgu mums, Tur esam tikai es un tu. Bez tevis es apmaldos, Svešos sapņos, vārdos ieklausos, Bet kad tu nāc un runāt sāc Es varu atkal sevī mieru modināt. Tavās rokās kā mājās, Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt. Tā var būt, ja es bez tevis Pat neatceros, kā var ieelpot. Bez tevis man nav laika, Kaut uz minūti būt kā rīt, Bet kad tu nāc un runāt sāc Es varu atkal sevī mieru modināt. Tavās rokās kā mājās, Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt. Tā var būt, ja es bez tevis Pat neatceros, kā var ieelpot. Tavās rokās kā mājās, Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt. Tā var būt, ja es bez tevis Pat neatceros, kā var ieelpot.