Bez Akordiem

Guli, mīlulīt, acis ver ciet, šodien diezgan tev skraidīts un skriets. Vakars bez miega ir tumšs, vakars bez sapņiem ir skumjš. Guli mīlulīt, acis ver ciet, šodien diezgan tev skraidīts un skriets. Vakars bez miega ir dus, tie uzplaukst ja apkārt ir kluss. Piedziedājums Pār zemi kad noguļas nakts, Saknītes zemi sāk rakt, tur smaržas un krāsas tās rod un plaukstošiem ziediem dod. Puķes naktī kad rotāties beidz, tās aplūkot rīts šurpu steidz, lai ziedus redzēt tas var, saules spuldzi pie debesīm kar....

Es ticu,ka ir liktenis, ik vienam zem šīm debesīm, es ticu,ticu liktenim Es ticu,ka ir brīnumi, es ticu vecām pasakām, es ticu,ticu brīnumam Es ticu laimei nejaušai, es ticu,ka var neveikties, es ticu nabagam,kas ceļu iet Es ticu bēdām,lai jau nāk es ticu vēl būs savādāk es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs Es ticu tam,ka bēdas nāks, es ticu tam,ka labi būs es ticu tam,ka debesis mīl mūs Es ticu,ka ir liktenis, ko nevar ņemt un izmainīt, es ticu tam un ticēšu vēl rīt Es ticu lietām nelabām, es ticu,ticu Dievam ar, es ticu tam,ka man vēl ticēt var Es ticu bēdām,lai jau nāk es ticu vēl būs savādāk es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs Es ticu tam,ka bēdas nāks, es ticu tam,ka labi būs es ticu tam,ka debesis mīl mūs

Grūti salst jūra lūdz aizsalst Ar ledu kā ēna plānu Soli tuvāk Tev pienāk krasti Soli tuvēk Tev salstu. Grūta saule pusceļā paliek Auksta kā vīlusies sieva Tavu vārdu izkliedz Tad rietā aizbāl melot Ka bijusi diena Tumsa kā zagle no meža jau izlien Ar saplēstu lakatu plecos Un pārvelk svītru pār balto masku Tavu seju, kas nenovecos.

Šajā tik skaistajā, samtainā naktī, nevaru aizmigt es,kaut kas man traucē varbūt,ka nejauši ,varbūt,ka īsti. atceros Tevi es ik katru brīdi Zvaigznes augstu,augstu,augstu debesīs, savus starus ieliks manā plaukstā, un varbūt sirds Tava sajutīs, es Tevi mīlu,es Tevi mīlu Nakts jau grib projām,notiek dīvainas lietas, vienīgi Tava sirds paliek uz vietas un ko darīt tagad man,kā atgriezt Tevi, jo zaudējot Tevi es,es zaudēšu sevi Zvaigznes augstu,augstu,augstu debesīs, savus starus ieliks manā plaukstā, un varbūt sirds Tava sajutīs, es Tevi mīlu,es Tevi mīlu (2x)

Tu mani klejot sauci, kā jūra baltu buru, Un kā Tu skūpstīji mani, kad galvā domas gura, Mana dzīve reiz beigsies, tavējā tāpat, Tāpēc skūpsti mani biežāk, vienkārši tāpat. Man palikuši Tavi vārdi, palikusi Tava sirds, Un liekas ka ikvienā zvaigznē Tavas acis pretī mirdz, Aiz katra paliek dzīve un pasacītais vārds, Bet atmiņas tik dārgās, sirds ilgi saglabās. 2x Satver manu roku un es esmu Tev, To, ka Tevi mīlu, lūdzu, paturi sev, Man ir nedaudz skumji un man nedaudz sāp, Jo es viņu mīlu citādāk....

Bez tevis man nav laika, Kaut uz minūti būt kā rīt, Kad būšu tev pie rokas, Un sākšu pasaulei stāstīt Kā lidoju es projām Un ļauju tev lidot man līdz, Tur nav laika vai līdzīgu mums, Tur esam tikai es un tu. Bez tevis es apmaldos, Svešos sapņos, vārdos ieklausos, Bet kad tu nāc un runāt sāc Es varu atkal sevī mieru modināt. Tavās rokās kā mājās, Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt....

No kurienes Tu nāc un kāds ir Tavs stāsts? Pagātnes notikumu iedvesmots vai vajāts? Peldi pa straumi, kā pīle pa upi, rauj tai pretī vai uz vietas tupi? Un kas Tev svarīgāks? Citu izskats vai prāts? Viņam bija astoņi gadi, kad māte nomira autoavārijā, Tēvs, lai sāpes slīcinātu, katru vakaru pārrijās. Katru vasaru puikam iekšas vārījās, Kad katru mīļu dienu bija jāpavada piecstāvu krātiņā, Un, protams, skola bija ellejā, Jo tēva nevīžības dēļ puika bieži smirdēja, haha, Vakaros, kad tēvs komā gulēja, puika kliedza spilvenos: “Kur Tu esi, māt?...

Uģa prauliņa apdare Kas dziedāja Jāņu nakti, līgo, līgo, Lai dzied visu vasariņu, līgo, līgo, Kas gulēja Jāņu nakti, līgo, līgo, Gulēs visu vasariņu. Līgo, līgo. Visa zāle noziedēja, Papardīte neziedēja, Tā ziedēja Jāņu nakti, Zeltītiemi ziediņiemi. Jāņu nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgājās, Atver vārtus, Jāņa māte, Saņem savus Jāņa bērnus. Labvakar, Jāņa māte, Vai gaidīji Jāņa bērnus? Jāņa bērni nosaluši, Jāņu zāles lasīdami. Visas bija Jāņu zāles, Ko plūc Jāņu vakarā, Visi bija Jāņa bērni, Kas Jānīti daudzināja....

/veltīta Aivaram "Ņurbulītim" Neibartam/ Pa tīru upi Balti lāči Balo prom Uz aizzemi Kamēr viļņi sakož klinti Kamēr - Rakstu dzejoli Bet pa upi Balti lāči Balo prom Uz aizzemi Jauni kapi Vecos krusto, Krusto druvas- Pļāvēji Kamēr viļņi Sagrauž klinti Kamēr- Rakstu dzejoli...

Tu vienmēr zināji, kas gribi tu būt, To, ka rock’n’roll ir dzīve tava. Un nekas cits tu vairāk nevarēji būt, Jo rock’n’roll ir dzīve tava. Tā sadeg laime ātrās liesmās, Jo tava dzīve ir kā īsa dziesma. Rock’n’roll muzikant... Dzīve tevi nežēloja. Rock’n’roll muzikant... Jē, jē, jē ... Rock’n’roll muzikant... Dzīve tevi nežēloja. Rock’n’roll muzikant... Tev bij vienalga, ko par tevi kāds teic, Jo rock’n’roll ir dzīve tava. Tu vienmēr sāki to, ko citi jau beidz, Jo rock’n’roll ir dzīve tava....