Bez Akordiem

vai zini cik man viegli kļūst kad auksta naktī stāvam mēs siltums tavs man cauri plūst nav neviens kas to atņemt spēs vai zini ka celties spārnos kad vis ir īsts un paredzams tu zini ka šī sajūta nav vārdos tu zini ka tas mums abiem saredzams piedz. cel mani viegli cel mani tā lai mums abiem nav jarunā kaut zeme mūs pamazām atpakaļ sauc mirkli neviens vairs nepārtrauks vai zini ka celties spārnos kad vis ir īsts un paredzams tu zini ka šī sajūta nav vārdos tu zini ka tas mums abiem saredzams tas ir tā tavā pieskārienā kas manām stīgām skanēt liek kā nepabeigtā dzijas pavediena tikai man tas vienai tiek piedz....

Man tā vienmēr šķitis bet vai zināji Ka par sapni kļūsti vēl pirms piedzimsti Un nav tik svarīgi vai tam noticam Tāpat mēs tajā gandrīz vienmēr noslīkstam Ātrāk, ātrāk vēl Un manī sāk bailes plīst No debesīm zvaigznēs kritīs mums tad Tālāk, tālāk vēl Gribu savus soļus spert Un mūžību un mirkļus sirdī tvert Dod man roku un aizmirstam Cik elpas kādam par to atdodam Un krājkasē drīz dienas vairs nebūs kur likt Būs jātēlo muļķi, jābrauc pa zaļi Tā drošāk galā var tikt

Es negribēju, lai tu iemīlies Es vispār negribēju, lai tu šeit esi Paldies, tu piešķīli uguni manī, Bet tu pati sadegi tajā Es gribu lai tu raudi, Bet raudi no laimes, Asaras uz tava vaiga, tā ir mana vaina Paldies, tu piešķīli uguni manī, Bet tu pati sadegi tajā Es dzeru vodku litros, Viņa šņauc līnijas metros, Viņa brauc manā džipā, brauc manā džipā, Negaida vilcienu, metro Mana mazā piš Molliju, Bet viņa mīl mani skaidrā, Kad mēs abi pišam dragus, mēs viens otru gribam vairāk Mīlestībai no pirmā acu skatiena, neticu, neticu, Bet kad satiku tevi, acis kā rentgens, Prāts bija netīrs Es zvanu tev, piecos no rīta, man tagad ļoti slikti, Man neko nevajag teikt, tu tāpat visu sapratīsi Tu sauc taksi, tajā kāp, braucam taisni, braucam taisni atverās dzīvokļa durvis, tu ienāc un parādās gaisma Visa pasaule pret mani, bet ja tu esi man blakām, nekritīšu ceļos, padod man lodes, nākamā aptvere Es neredzu sapņus, kad tu esi ar mani sapnis piepildījas, suka, tu tak esi ar mani Tu gaidīji princi baltā zirgā, bet man ir melns X5, Apmetņa vietā Prada kožaks, Bet tu saki man piestāv Es negribēju, lai tu iemīlies Es vispār negribēju, lai tu šeit esi Paldies, tu piešķīli uguni manī, Bet tu pati sadegi tajā Es gribu lai tu raudi, Bet raudi no laimes, Asaras uz tava vaiga, tā ir mana vaina Paldies, tu piešķīli uguni manī, Bet tu pati sadegi tajā Tu atnāc "no reason" mana redze "night vision" Tu atkal attālinies, Es varu būt cilvēks, ar augstām manierēm restorāni, teātri, maestro tur pie klavierēm, bet tikpat labi es varu, tevi izvālēt, pielaikošanas kabīnē, tici tu tam vai nē Tavas draudzenes saka, ko tu viņā atradi, grūti pateikt, un būs vēl grūtāk saprast Es tinu dienas, tu viņas dedzini tu taisi līnijas starp mums, bet tu mani nezini, zināt vienam otru, nevajag mums es esmu tavs lielākais mīnuss, bet tu mans lielākais pluss Mūsu džinss nāk no pudeles, bet ne no lampas, vēlme rotas piepilda, izdzēšu vakardienu, nahuj....

ES STRĀDĀJU PANSIONĀTĀ, ESMU TĀDA KĀ AUKLĪTE ES VIŅUS VISUS AUKLĒJU TOS VECOS KRABJUS KAS IR IZMESTI NO MĀJĀM VECOS KRABJUS KAS NESTĀV KĀJĀS MAN VIŅI VISI NORIEBUŠIES LĪDZ KAKLAM ES VIENREIZ VIENAM AKLAM IEMAUCU AR KĀJU PA RĪKLI NU TĀ ĪSTENĪBĀ NORMĀLA SAJŪTA TOREIZ BIJA NĀKAMAJĀ DIENĀ VIŅŠ MANI IESŪDZĒJA TIESĀ A ES PĒC DIVĀM DIENĀM IELAIDU VIŅAM SVINU MIESĀ UN VIŅŠ VAIRS NAV TAJĀ PANSIONĀTĀ BET NEKAS VIŅŠ VEL MAN IR PALICIS PRĀTĀ BET TUR JAU VEL IR DAŽI NAŽI KAS NAV NORMĀLI BESĪ KATRU VAKARU TAISA PRESĪT DESMIT REIZES SALAUŽ MUGURKAULU UN TAD VĒL TUR VIENA VECENĪTE IRA KURAI VISLAIKU MATI KRĪT ĀRĀ KATRU DIENU VIŅA SĒŽ PANSIONĀTA BĀRĀ UN RIJ TIKAI PA SIMTNIEKAM UN TAD VIŅA IR JĀNES AUGŠĀ ZB VIŅAI IZKRĪT VIENA PLAUŠA ĀRĀ AI ES VIŅU VIENKĀRŠI NOSPĀRDU UN PIEMETU PIE VISIEM PĀRĒJIEM LĪĶIEM....

JĀ! IZSKATIES ĻOTI KUSTIES TU PROTI PATĪK BEZ MOKIEM, BEZ LIEKIEM JOKIEM PALIEC UZ NOTĪM ROAAR PĀLĪ TU ZVANI NU PALIEC PIE MANI PATĪK KĀ KUSTIES, FORŠI TU SKŪPSTIES, BET ATCERIES: 2X-SALDAIS! SALDAIS? JĀ, MAZĀ ES SALDAIS UN MAN PATĪK MEITENES KURAS PASAUKS DRAUDZENES JO ES SALDAIS BEZ LIEKIEM VĀRDIEM DODAMIES PROM DODAMIES ĀRĀ VAJAG VĒL DZĒRIENU ES PAŅEMŠU NO BĀRA DODAM PIE TEVIS TIKAI TU UN ES MĒS ĒDĪSIM ZEMENES TU IZĢĒRBSIES UN PASAUKSI DRAUDZENES BET ATCERIES: 2X SALDAIS!...

Aizbrauc tramvajs Pāris sadodas rokās Tas ir tik skaisti Bet mēs tie neesam Tumsa pie krāsns Smēķē un sajūt kustību Aiz muguras Bet mēs tie neesam Eva Eva Eva Eva Eva Eva Eva Eva Tie visi trīcošie kakli Tās visas nostieptās vēnas Eva Eva Eva Eva Eva Eva Eva Eva Tie visi iesim pie manis Un skaisti krītošās ēnas Eva Eva Eva Eva, Eva Eva Eva Ar to brīdi Kad pazūd saule Visas mūsu norunas Ir anulētas Tu vairs neredzi man cauri Arī pati krēslā izsmērēta Eva Eva Eva Eva Eva Eva Eva Eva Tie visi trīcošie kakli Tās visas nostieptās vēnas Tie visi iesim pie manis Un skaisti krītošās ēnas Ir tādi paši kā tavējais Ir tādas pašas kā tavējās Tās cirtas jau šeit Bet tavējās Bet tavējās Eva Eva Laikam nesanāks Ar tevi

Vēja pulksteņi lēni stājas Saulei ir uzklāta gulta Vēl viena diena aizslīd aiz laika Tālu aiz horizonta Vēl viena diena aiziet naktī Meklēt to ceļu, ko gājām. Kuru mēs abi kopā gājām un kuru mēs nenosargājām Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Kaut kur starp abām pasaules malām Skrien manas domas pie tevis Skrien mūsu naktis augstu kalnos Un baidās pašas no sevis Kā lai to zina, kur ir tie vārti, Kur ir tie slēģi un durvis, Kuras mēs slēdzām viens otram vaļā Un kuras mēs neatslēdzām Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Laiks, sapurini mūs....

Jura Karlsona apdare Tīšām sēdu upmalēje, Upes dziesmu klausījos: Ūdens sauca, akmens vilka, Kraujmalītis vizināja. Visas upes klusu tecēj’, Gauja klusu netecēj’. Gauja tecēj’ skanēdama Sidrabiņu sijādama. Sidrabiņa upe tek Caur zaļoi priedulāj’, Vēl būt’ zelta tecējuse, Kaut skujinas nebiruš’. Kas kaitēja nedzīvoti Gaujas līču maliņā: Baltu vilku mugurāi, Melnu mērcu ūdenī. Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēj’? Pati Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņ’.

Dzīve ir pārāk īsa,lai es to izniekotu ar tevi.... Es ceru, ka tevi nesatikšu vairs nekad, Mūs vairs nekas nesaistīs,dzīvo dzīvi savu, Man ir vienalga kā tu jūties,kas ar tevi notiks, Vēlu tev to sliktāko,man ir laiks projām doties, Aizvāc savu tēlu,lūc no manas atmiņas Atceroties tevi,paliek slikti,it kā būtu paģiras, Aizmirsti visu kas bijis,es tevi vairs nemīlu, Neesmu es tavs zaķītis,labāk sauc mani par debīlu, Un, ienīsti mani un visu kas ar mani saistīts, Savaldi emocijas,nevajag atkal drāmu taisīt, Tu priekš manis,jau sen kā esi tukša vieta, Jā es biju kretīns,pie tevis braucu tik pēc kniebiena, Tu labi izskaties un drāzies,bet ar galvu bij kā bij, Kad nebiji blakus,es ar citām laiku pavadīju, Un tai skaitā bij arī dažas labas tavas draudzenes, Kurām es dotu pseidonīmu - mauķeles, Es zinu,ka arī tu tāda kļūsi, Tu biji mana lielākā kļūdā,man tikai prieks par tevi būs, Ja atradīsi kādu citu,kas mani aizstāt spēs, No sākuma tēlos ideālu,pēctam smadzenes čakarēsi, Teiksi ka slimo ar vēzi,ka esi stāvoklī vēl, Tāda topmodel',bet nevar noturēt pie sevis savu draugu, Piedod,man rēka rauj,ja?...

Ir grūti nosēdēt uz vietas, kad viss iekšā dīdās Soda kvītis čupā liekas, bet gāze spiežās grīdā Nemiers šķiet jau kļuvis daļa gaisam, kas plūst plaušās Savukārt miers - ekskluzīvi tik tam kungam tur augšā Meklējam ātrumu, kas pārspēs pašu gaismu Vajag tik atrast, kur kosmosā paverās skrejceļš ar segumu taisnu Pirksti mūsu noskrien pa klaviatūru vairāk nekā kājas Domas aizlido kosmosā, bet ķermeņi nepamet mājas Info nimfomāni, izsalkuši tekstuāli Bet vai viss, ko zinam, baro intelektuāli Seksuāli kustīgas bildes uzrunā mūsu prātus Ļaujot asarām birt no dziesmām, kurām pat nezinam vārdus Piedz....