Bez Akordiem

Ak, Dievs! Vai tiešām tu tas esi, kas uz sliekšņa nostājies, nostājies? Tad nāc vien iekšā, drošāk taču. Ja reiz esi atgriezies, atgriezies. Bez tevis neslikti man klājās. Bet ja nu atkal esi mājās, Sēdies tad līdzās man un pastāsti, kā gāja, gan! Piedz. Velns, lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi Te mēs šķirti, te mēs divi, divi. Kam,klusēji kā ūdens tev jau šobrīd mutē sasmēlies, sasmēlies. Tu taču vienmēr esi pratis ļoti labi izlikties, izlikties. Tu domā : Asaras es lēju un tevi aizmirst nevarēju.. Mīļais mans, vai'g tik brīdi, ak, drusku pagaidīt. Piedz. Divi tie esmot meli? Tiešām? Jo es arī protot izlikties, izlikties... Tad saki man par ko, lai skumstu, ja tu esi atgriezies, atgriezies... Nu sēdi, kam tu kājās celies, Vai tiešām šajā brīdī vēlies atkal jau projām skriet?! Mans mīļais!!! Mans mīļais, nu pagaidi mazliet! Piedz. Mans mīļais... Pagaidi mazliet, pagaidi.. Kam tu apvainojies, es taču tāpat vien. Galvu augšā gan jau viss būs labi, dzirdi, pasmaidi, pasmaidi! Rezi nu tu atkal smaiid... Piedz. 2x(no lēnāka uz ātrāku) Velns, Lai parauj tādu dzīvi!!! :)

1. Kur gan tik ātri steidzamies mēs Šai dūmakainā rītā? Vai nokavēt ko varam vēl, Kas būtu nepateikts? 2. Nāc, apstājies un ieklausies, Kas notiek tevī pašā; Uz citu soļiem neskaties, Krāj vārdus savā stāstā! P. Es nebaidos, es nebaidos Tev tuvoties vēl- Šai steidzīgajā laikmetā Vajag apstāties spēt. Un ieraudzīt, un ieraudzīt, Cik tuvu esam mēs; Jo cits neviens, kā tu un es To (nekad) neredzēs. 3. Kā atkal garām nepaiet tev Šai pilsētā tik spožā; Vai tās nav svešas ugunis, Uz kurām skrienam mēs? 4. Vai varam pabūt klusumā Un kopā lēkt bez vārdiem- Tai mūsu karstā putenī, Kur apmaldīties abiem?

Kas to zina, Tieši kurā brīdī, Jūnijnaktī tavi ziedi plauks? Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs. Tā kā tu, Pie kuras ceļš nav iemīts, Savu smaržu klusi atdod mums. Sirdis vienkāršās, Tām visu mūžu piemīt, Meža rozes kautrais burvīgums. Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs.

Rokas kopā saliekot, Rokas kopā saliekot, Mūsu mūža gājums, Paļāvībā turpinās, Paļāvībā turpinās, Jaunas dzīves Aicinājums. Solis solim blakus ies, Solis solim blakus ies, Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Tu, kas viņus pavadi, Tu, kas viņus pavadi, Sargi, sargi , visus stiprini ! Sargi, sargi , visus stiprini !

Es satiku tevi Tu satiki mani Mēs pagājām viens otram garām Acīs neskatoties Neskatoties Neskatoties Neskatoties Es varēju tev Tu varēji man Uzdāvināt skaistas Brīnišķīgi satraucošas Skumji priecīgas Atmiņas Atmiņas Es varēju tev Tu varēji man

Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils Nodegs barona stiprā pils Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns...

Rīgā Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst Rīgā Kur ielās netīrās ēdiena paliekas pūst Rīgā Es meklēšu tevi starp veikaliem, mājām un ielām Rīgā Es satikšu tevi un skūpstīšu stiprāk un stiprāk Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Rīgā Mēs paliksim kopā tik ilgi, cik sērkociņš deg Rīgā Mēs raudāsim kopā, līdz aizmirsīsim visu, kas sāp Rīgā Līdz pēdējam tramvajam mīlēsim mēs Rīgā Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas

Ieģērbusies abos savos laimes kreklos Karājos nu rāmi bezdibenim pāri. Iekrītu es viņā, mīļā sirdsapziņā. Lēni dīgstu tagad viņa zemapziņā. Iedodiet man vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varu es pa galaktikām laist. Visi draugi teiks: „Ak mīļā, tas tak par traku!” Bet acīm ciet es apņēmusies laimes zvaigzni skaut. O-o-o ... laimes zvaigzni skaut O-o-o .... apņēmusies es Noķeru es Tevi, mazo nerātneli, Kad tu zvaigznes zagi, domājot par mani. Ziedoju es zvaigznes, lai mūs kumeļš aiznes Uz tām galaktikām, kur papilnam laimes Iedodiet mums vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varam mēs pa galaktikām laist. Visi draugi teiks: „Ak mīļie, tas tak par traku!” Bet acīm ciet mēs apņēmušies laimes zvaigzni skaut. Iedodiet mums vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varam mēs pa galaktikām laist. Spindzošām gar ausīm galaktikām, Mīlestību solīsimies projām neaizlaist. O-o-o ... Projām neaizlaist O-o-o .... Solīsimies mēs

Šodien izšķiras būt vai nē Būt vai nē jāuzveic visa pasaule vienatnē Sajūtas tik aukstas kā metāla čaulīte Jūties it kā talantu konkursā, būt vai nē U-ū Tik nesavāri ziepes U-ū (bet labāk ja tu) Laid pa vējam to, nodejo saules deju pēdējo Neprasi neko, Paņem no dzīves visu vai neko Tik sargā to, to savējo Dzīvosi tā kā rakstīts tai grāmatā Materiālā pasaulē pieņemts tā Nezinu cik tālu tu iesi vēl, kamēr drīz Treknās žurkas reiz tavu svecīti apgrauzīs U ū - ir izaugušas piepes U ū - un tad 21. gadsimta kaujas lauks Ir tavs saprāts, tava apziņa 21. gadsimta kaujas lauks Ir viss ko redzi zombijtv 21. gadsimta kaujas lauks Ir cilvēki ar plastikāta dvēselēm 21. gadsimta kaujas lauks Bet tu tā nedzīvo…

Ver durvis vaļā man, Kad klusi soļi skan, Mēs degsim rītausmā. Un nedzisīsim vairs, Pat tad, ja pietrūks gaiss, Mēs abi lidosim. Cel rokas debesīs, Cel un nenolaid, lai kā sāp. Un vēja pavediens Mūs abus aiznesīs tālēs... Nelaid projām tu mani. Kāpēc viena tu sali? Manās rokās tavi glāsti, Un varbūt, ka mūs abus sapratīs, Bet varbūt nepazīs, Būs savādāks stāsts. Manās atmiņās, Cik tās var vien būt, Tu mani izgrezno. Un krītot putekļi, par lieciniekiem kļūs tam, Kas vēl gaida mūs. Cel rokas debesīs, Cel un nenolaid, lai kā sāp. Un vēja pavediens Mūs abus aiznesīs tālēs... Vai dienas vēl rit? Un vai saulei lecot,paiet gadi? Nebaidies lēkt, tik nebaidies lēkt, Kas bija tik tālu, Līdzās ir - atmiņās. Nelaid projām tu mani. Kāpēc viena tu sali? Manās rokās tavi glāsti, Nelaid projām tu mani. Nelaid projām tu mani. Nelaid projām tu mani. Nelaid projām tu mani. Un varbūt, ka mūs abus sapratīs, Bet varbūt nepazīs, Būs savādāks stāsts.