Bez Akordiem

Pie zvaigžņu vārtiem apstājies, stāv mēness, domās grimis, tā vaigs ir liegi sudrabbāls, viss šonakt ātrāk rimis Mans kaķēns klēpī ieraušas, pieglaužas un murrā Skatiens ilgi nemeklē, bet vienā acumirklī rod gaismu tumšās debesīs, kur vēl nekas nav zudis Nekur nekas nav pazudis, rau, mēness slaido sirpi pie zvaigžņu vārtiem pieslējis, meistaro mākoņpīpi Bet kaķēns, acis pavēris, uz mani skatās slīpi kā teikdams – paliec, nekusties un sēdi rāmi, glīti Tas, kam ir jānotiek, vēlreiz ir noticis Pie zvaigžņu vārtiem apstājies vēl mēness, domās grimis, tā vaigs ir liegi sudrabbāls, Tas, gana niekojies, nu apdzēš savu mākoņpīpi, tad izplēn, kāpdams debesīs, ir vēlreiz viss kā bijis Viss šonakt ātrāk norimis un kaķēns murrāt stāj, jo nu jau cieši iemidzis Tas, kam ir jānotiek, vēlreiz ir noticis

Māmiņ,paņem klēpī mani, Neskaties,cik man jau gadi. Lai es varu pieglausties, Pasaciņu klausīties. Izstāsti man pasaciņu, Uzsedz savu lakatiņu, Lai es varu pieglausties, Pasaciņu klausīties.

Kad naktī nomodā melnas domas māc, nenāk miegs un nenāk rīts, Ir reizēm vienam vien šaubas jāizbrien, Skaudra sāpe negrib dzīt. Kad naktī nomodā pats sev pārmest sāc, klusē lepnums, klusē spīts, Bet smagums jāpārcieš, nakts kad elpu spiež, Zaļa zvaigzne tumsā spīd. Piedz. Tu un mierīgi zvaigznes staro, No mūžības staro, Un apmirdz mūs, Gaisma plūst, nepiekūst. Lai viens otram kā zvaigznes spīdam, Vistumšākā brīdī, tad gaiši kļūs, viegli kļūs. Kā pelēks mēness stars sirdi smeldze skar, mirkļi smagi tumsā krīt. Tad velti mierināt, iet ar vārdiem klāt, vārdi mēmi garām slīd. Un vajā domas tās, naktī domā tās, nav vairs spēka projām dzīt. Bet smagums jāpārcieš, nakts kad elpu spiež, Zaļa zvaigzne tumsā spīd. Piedz. (Starpspēle) Piedz.

Nekas nav tā, kā agrāk, Nekas nav tā, kā bija. Tā pati vecā dziesma ir Un melodija, melodija. Nekas nav tā, kā jābūt, Neko vairs nevar dabūt. Sen visas zelta zivis peld, Peld akvārijā, akvārijā. Piedz. Bet tikmēr sārtiem ziediem kaktuss zied Aiz loga manā istabā. Tam ir vienalga kur un kāpēc tas zied. Bet tikmēr sārtiem stariem saule riet Aiz loga manā istabā. Tai ir vienalga kam un kāpēc viņa riet, viņa riet... Nekas nav tā, kā gribas, Un bail no bezcerības. Tās pašas vecās sejas Un bezizejas, bezizejas. Piedz.

1.Dziesmiņa skan austiņās, Liesmiņa deg actiņās, Mēnestiņš lec vakarā, Saulīte spīd debesīs. Piedz. Katram ir savs laiciņš, un ik palaiku laikam, Pazūd viss! 2.Lauriņa ēd brokastis, Lindiņa ēd pusdienas, Zigītis ēd vakariņas, Lauriņai vēl pusdienas, Lindiņai vēl vakariņas,] Bet Zigītim jau laiks ir gulēt iet! Piedz. Katram ir savs laiciņš, un palaiku laikam, pazūd viss!

Zvaigznei, kura krīt, lūdzu piepildīt, Lai esi tā, ar kuru iet uz pašu zemes malu. Vējam, kurš tā skrien, lūdzu vienu vien: "Aiznes gaisa skūpstu meitenei!" Piedz. Lai tikai tu, ko savās rokās notver, Lai tikai tu, ko piekļauj lūpām klāt, Lai visi redz, ka vienīgā tā drīksti, Un neļauj nodzist tai liesmai, kura deg. Lai tikai tu man pretī skūpstu sūti, Lai vējš to nes, bet neievaino laiks. Mēs varam ņemt un varam arī dāvāt, Lai tevi vienmēr rotā tikai smaids. Mirklim, kurš ir skaists, neļausim, lai gaist Glabāsim to atmiņās un dziļi, dziļi sirdī. Laika upē smel plaukstām prieku sev! Gaisa skūpstu tavas lūpas jūt. Piedz. Jo tikai tu, ko savās rokās notver, Jo tikai tu, ko piekļauj lūpām klāt. Lai visi redz, ka vienīgā tā drīksti, Un neļauj nodzist tai liesmai, kura deg. Jo tikai tu man pretī skūpstu sūti, Lai vējš to nes, bet neievaino laiks. Mēs varam ņemt un varam arī dāvāt, Lai tevi vienmēr rotā tikai smaids. Tā zvaigzne krīt, bet nespēj saklausīt, Ko vēlos tai caur tumsu naktī lūgt, vien tevi gūt. Piedz. Jo tikai tu, ko savās rokās notver, Jo tikai tu, ko piekļauj lūpām klāt, Lai visi redz, ka vienīgā tā drīksti, Un neļauj nodzist tai liesmai, kura deg. Jo tikai tu man pretī skūpstu sūti, Lai vējš to nes, bet neievaino laiks. Mēs varam ņemt un varam arī dāvāt, Lai tevi vienmēr rotā tikai smaids.

Es mīlēju,Es mīlēju tevi. Es mīlēju,Es mīlēju tevi. Šī ir mana mīļā diena,jo tu liki man raudāti man raudāti.>piedz. Tāpat kā i to man dieniņ liki manim raudatiņi. Es mīlēju,Es mīlēju tevi. Es mīlēju,Es mīlēju tevi. Šī ir mana mīļā diena,jo tu liki man raudāti man raudāti.>piedz.

Dzīvot ir atdot sevi, Visu. Bez atlikuma. Vienīgi, cik tu devis, Tavs paliks pēc tevis. Piedziedājums - 2x. Netaupi - pašam pēc nāves, Nevajadzēs nenieka, Cik veiksi no tā, kas jāveic, Tas kapakmenī Tev stāvēs ! Ne jau tajā, ko kalis, Zelta vai sudraba burtiem, Granītā akmeņkalis, - Tavs darbs jaunos darbos paliks. Piedziedājums - 2x . Netaupi - pašam pēc nāves, Nevajadzēs nenieka, Cik veiksi no tā, kas jāveic, Tas kapakmenī Tev stāvēs !

(2X) Šodien, tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah) Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah) (3X) Ole, ole (2X) Šodien, tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah) Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah) Baigi feini, kad smaids uz sejas Nevis smile iekš Facebook slejas Kad var tā bez steigas Ieelpot brīvi vēl vienu reizi Kad ceļam neredzu beigas Palmas plēš vasaras vējš Kad konta atlikums nevieš tev raizes Kad dzīve sagādā kaifu Maini sev visu apkārt Tev atkal ir tāda iespēja Ieklausies savā balsī iekšējā Atsāj tikai to, kas tev rūp Kas tev ir svarīgākais (4X) Šodien, tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah) Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah) (2X) Kad diena gara Kad laiks nav no svara Visu ko varam, darām Vēl, vēl, vēl, vēl Tu mani augšā cel Ikreiz jaunus spēkus smel Tu mani augšā cel Kad ir jau daudz, bet prasās vēl Un mēs darām to tā Tver savu sapni rokā Ver sev jaunus horizontus priekšā Sajūti pasauli ciešāk Maini sev visu apkārt Tev atkal ir tāda iespēja Ieklausies savā balsī iekšējā Atsāj tikai to, kas tev rūp Kas tev ir svarīgākais (2X) Šodien, tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah) Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah) (6X) Pasaule, pa, pa (2X) Kad diena gara Kad laiks nav no svara Visu ko varam, darām Vēl, vēl, vēl, vēl (2X) Šodien, tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah) Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah)

Melns uz Balta – Greznā dzīve Kāpēc domā tā, ka dzīvo lielā pasakā Varbūt kāds tev teicis, tu esi čalis kam nav veicies. Lielais maks un greznā dzīve, liekas šī ir paradīze Dzīve tev ir salda , bet tevi mīl nauda. Piedz: Vai viņš to sapratīs , vai laimi atradīs? Viņš nebūs tas kurš , tas kurš sapratīs. Vai viņš to sapratīs, vai sevi ienīdīs? Viņš nebūs tas kurš, tas kurš sapratīs Kabatas jau spiež, meitenes pie tevis skrien, It kā viss ir kārtībā, bet sajūta, ka nav nekā, jo Tu jau domā tā, ka dzīvo lielā pasakā Dzīve tev ir salda, bet tevi mīl nauda. Piedz: