Bez Akordiem

Pastāsti man, kā kļavu lapas krīt Kāpēc tām dzeltenām jāpaliek aizparīt Uzzīmē man, kā tas notiks rīt Kā atrast ceļu, viens otru nepievilt Izskaties labāk kā vakarrīt Izspūris, mierīgs, tikpat omulīgs Kabatās lapas trīsdesmit trīs Tev nepāra skaitļi patīk Aizlaid lejā un tās lapas, tās tik kritīs te lejā Smaidiņš sejā un tās kilogramiem lido, dejo Mamamamamamama parararam Kušķis lapu tavā sejā Mamamamamamama parararam Bet tu smaidi, nāc te lejā Mamamamamamama parararam Kušķis lapu tavā sejā Mamamamamamama parararam Bet tu smaidi, nāc te lejā Dzirdēji, kā tās liktas grāmatās Perfekti taisnas un visas dažādas Lapas starp lapām par mums pārdzīvo Un vakaros klusi mēļo Aizlaid dejā un tās lapas, tās tik kritīs te lejā Smaidiņš sejā un tās kilogramiem lido, dejo Mamamamamamama parararam Kušķis lapu tavā sejā Mamamamamamama parararam Bet tu smaidi, nāc te lejā Mamamamamamama parararam Kušķis lapu tavā sejā Mamamamamamama parararam Bet tu smaidi, nāc te lejā Dejo, dejo, lapas klejo tikai tāpēc, ka tāpat tā ir lemts....

Mazā Dacīte ar vien... Pati, Pati, Pati... Mazgā muti, matus sien! Pati, Pati, Pati. La-la-la-la-la-la-la-la-l Pati, Pati, Pati. Māmiņa kad apģērpt nāk... Pati, Pati, Pati! Dace pati ģērbties māk! Dace ģērbjas pati. La-la-la-la-la-la-la-laaa Pati, Pati, Pati! Lielā māsa lasīt līdz. Pati, Pati, Pati! Dacei vairs nav jāpalīdz! Dace lasa pati! A-A-E-E-I-I-OOO Pati, Pati, Pati. Bet kad Dace nazi ceļ! Pati, Pati, Pati! oui,... Ai, Ai, Ai tas pirkstā dzeļ! Pati, Pati, Pati!...

Tad, kad atnāk nežēlīgs vējš, Laimes pēdas ar slotu, kad dzēš, Labi vēl, ka pasaulē mīt, Doremi, doremi, doremi ! Doremi sola un dod, Doremi neaizlido, Doremi to vienīgā prot, Doremi, doremi, doremi ! Naktī smagi akmeņi krīt, O, būs akmeņu piebiris rīts, Bet to noslauka viens tavs "Labrīt !" Doremi, doremi, doremi ! Tad, kad atnāk nežēlīgs vējš, Laimes pēdas ar slotu, kad dzēš, Labi vēl, ka pasaulē mīt, Doremi, doremi, doremi !...

Ai, cik pavasaris skaists Nošļupst kafejnīcā slaists Dubļos gulstas šoferīts Blakus rīku koferīts Piedz. Tikko nokusis ir sniegs, visur pludo ūdens liegs Lāse lās pa lāsteku Atgādina asaru, ko lai mīļai pasaku Visiem pavasaris labs Meiča uzkrāsotām lūpām Priecājas par ievu šūpām Minibrunčus vēji rausta Salapirksti stilbus tausta Pūpolus kad tirgo tantes Viena otrai rīvē kantes Liela sniega ledus balvas Draud no jumtiem krist uz galvas Ai, cik pavasaris skaists Nošļupst kafejnīcā slaists Dubļos gulstas šoferīts Blakus rīku koferīts

[2x] Es nevaru būt balts un tas nav iespējams, Jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā. Ir jaunas dienas sākums, citai gals, Prom ejot, tevi sauc kāds atpakaļ. Apskaidrība nāk, bet skaidrāks nekas nekļūst. Kāpēc nemiers tāds, viss beidzot skaidrs taču! Kaut kas tevī dzimst tu, nezini kas notiek. Nav kas pārtulko šos brīdinājumus. Vien vēlāk teiksi tu - Es nojautu. Bet būs par vēlu drugs, jau noticis tas būs. [1x] Es nevaru būt balts un tas nav iespējams, Jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā....

Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Noriet saule, paliek tumšs Es te stāvu ļoti skumjš Lūdzu, atnāc, pasteidzies! Nevar vairāk nociesties Ārā auksti, sliedes džinkst Vijolītes rokā stingst Vakars pienāk, atnāk rīts Kur tu esi, mazulīt? Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt

Mūžības dažas, dzīvoja viņa Tur kur visas laternas trīc Trīsdesmit kaķu,spēlēja valsi, viena viņa griezās līdz rīts... Un likās iestrēdzis ir vēstures rats,uz šaha dēļa viņai mužīgais mats Kad mana mute teica brīnišķā nāc,tik pēkšņi teica nosarku pats Laikmetus dažus lasīja viņa lugas, kurās cerības gaist Kaķi kas viņai sargāja durvis, brēca kamēr ūsas sāk kaist Bet manas acis sauca brīnišķā nāc,kāpēc tā notiek es nezinu pats Mums laikam abiem bija iestājies bads,jau ilgi bija plosījies bads Melnajās segās,ielauzās gaisma Lai viņi netic,nekas Salauzt mūs nevar, miljoniem gadu Mums abiem ir noticis TAS Kas mums par daļu,ka saulē zvilnot Daudzi nemāk dabūt neko Viņiem vēl ilgi,jāpaliek gribot Paņemt mūsu augšējo DO-OO Melnajās segās,ielauzās gaisma Lai viņi netic,nekas Salauzt mūs nevar, miljoniem gadu Mums abiem ir noticis TAS, oooo-oooo-ooooouoou Salauzt mūs nevar, miljoniem gadu Mums abiem ir noticis TAS,mums abiem ir noticis tas....

1. Oh! Olas ir klāt! Vai tu esi gatavs?! (Uh, uh). Naudas kaudzēm, brāl' - tu zini manu stāstu - maksāju ne tikai sev, bet arī savai valstij. Es naudu nemazgāju nost, bet viņa man ir tīra. Karte nezin vārdus, bilance ir negatīva. Lambo durvis plaši verās, katru dienu jaunās kedās. Valstij tika samaksāts un katru nakti guļu mierīgs. Meitenēm patīk godīgi džeki. Oh! Pēc pirkuma vienmēr saglabā čeku. 2. Maksāju nodokļus, lai labotu ceļus,maniem maksiem vajag tīrus ceļus, manam Lambo vajag krutus ceļus, manai omei vajag veselus ceļus....

Vēji Pūš un smiltis gaisā skrien.Bet es smaidu un gaidu vēl aizvien.Tieši ko,ja saules it kā pietiek man.Un kaiju saldās klaigas arīdzan..Lūkojoties lejā,iesmejos. Kas to zin,vai man tā laime būs.Savu čaulu divās daļās ieraudzīt.Un ar dzīves sulu kādu padzirdīt.Tākā pēdējais kokosrieksts palmā.Es šūpojos pats savā galmā. Un gaidu,kad nāksi tu.Tā kā pēdējais kokosrieksts palmā. Es zinu,es kristu pat salnā.Ja nāktu tu.Un siltās plauks tās mani noķertu. Nav pie manis ceļš tāls vai augsts ....

Uz Sakas upes stāvā krasta, Kur tā uz jūru viļņus veļ, Stāv mūsu skola neparastā, Un gaišas domas augšup ceļ. Te sanākam mēs katru dienu, Kā strautiņi, kas ceļu rod. Te ilgi nepaliekam vieni Un katrs rīts ko jaunu dod. Piedziedājums. Ar gaišām domām dzīvē iesim, Un Latvija mums tuva būs, To nezinām, kā šie ceļi vīsies, Bet labais izzust nepagūs ! 2 x Un, kad pēc gadiem projām būsim, Mūs atmiņas vēl kopā sauks....