Vakar teļefons man zvona, Daeju pī trubis as Dzieržu bolsu ūtrā golā <<kas tur trubis ūtrā golā?>> Varakļoni 5 - 5 Aizdūdit man lati 5 Gribu redzēt zemis molu Banānus kur visim dola Varakļoni 5 – 5 Aizdūdit man lati 5 Gribu redzēt zemis molu Banānus kur visim dola Varakļoni 5 - 5 Aizdūdit man lati 5 Gribu redzēt zemis molu Banānus kur visim dola Varakļoni 5 – 5 Aizdūdit man lati 5 Gribu redzēt zemis molu Banānus kur visim dola
Rīgā dzīvot liela bauda Iemet ticējas un nauda Plaukstas masu Rīga Laukiem palikt kā limka Mēs ar celulozi ja-ja-ja Mēs pret celulītu ho-ho-ho Mēs ar celulozi ja-ja-ja Tikai tā! Mēs ar celulozi ja-ja-ja Mēs pret celulītu ho-ho-ho Mēs ar celulozi ja-ja-ja Tikai tā! Rīgā biznesiem ir nauda Visu nopirkt var par baudu Rīgā nav visiem vietas Laukos dzīvot gana vietas! Mēs ar celulozi ja-ja-ja Mēs pret celulītu ho-ho-ho Mēs ar celulozi ja-ja-ja Tikai tā! Mēs ar celulozi ja-ja-ja Mēs pret celulītu ho-ho-ho Mēs ar celulozi ja-ja-ja Tikai tā! Rīgā darbi nauda prieki Laukos daudz bet ne prieki Rīga kungu dāmas smaida Laukos celulozi gaida Mēs ar celulozi ja-ja-ja Mēs pret celulītu ho-ho-ho Mēs ar celulozi ja-ja-ja Tikai tā! Mēs ar celulozi ja-ja-ja Mēs pret celulītu ho-ho-ho Mēs ar celulozi ja-ja-ja Tikai tā! MĒS, AR CELULOZI! MĒS, PRET CELULĪTU! MĒS, AR CELULOZI! TIKAI TĀ! Mēs ar celulozi ja-ja-ja Mēs pret celulītu ho-ho-ho Mēs ar celulozi ja-ja-ja Tikai tā!
Atkal klausos liepu sanā, Zeme šī mīt sirdī manā. Neesmu vēl aizmirsis Virs dzimtām mājām debesis. Piedz. Mana mazā, dzimtā Latvija, Diena tā vai vakars vēls, Katram varu lepni teikt, lepni teikt: "Esmu latvju zemes dēls!" Lēnām ielās klejot eju, Meklēt vakardienas vēju. Neesmu vēl aizmirsis Virs dzimtām mājām debesis. Piedz.
Pavedienam izseko pa pēdām, līdz tā atrisinājumam Uzticīgs šim procesam, kas bezgalīgi pārbaudīts Sniegties neaizsniedzamā, lai augtu mūžam Drošā maršā, svētā pārliecībā Tik ilgi iets, par ko tur spriest? Griež un grauž, un gruzd Visuma dzirnavas, dzīvības maize
Kaut kas grabinās galvā Klupdams pār aizspriedumiem Pārguruši rēgi kā gājputni migrē Vakaros satīti kāsī Nebeidzams iespēju horizonts Iekšējais kompass velk mājās Lidot kādreiz paspēsim Pagaidām ņemsim ko dos Īsts smaids aiz sakostiem zobiem Viens ugunsgrēks jādzēš ar nākamo Neviens nevienam nav Parādā ne nieka Dzīvot slāpēs pēc kā vairāk Dzert līdz aizmirst Dzīvot slāpēs pēc kā vairāk Dzert līdz aizmirst Bezrūpīgs atspīdums Kurā grimt dziļāk Kaut kas grabinās galvā Klupdams pār aizspriedumiem Pārguruši rēgi kā gājputni migrē Vakaros satīti kāsī Neviens nevienam nav Parādā ne nieka Bezrūpīgs atspīdums Kurā grimt dziļāk
Kaut viens skatiens spētu izturēt Ilgāk par sekundes simtdaļām Matus skaldot, karojot Sapņus pārvērt žultī Tehniskā specifikācija, grācijas nav Samocīts mēģinājums, pašmērķīgs spīts Rokas un ceļgali trīc Trauksme! Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Trauksme! Patīk sevi citēt un atražot Labo laiku atmiņās kavēties Gļēvums riskēt, baidies būt nesaprasts Vienmēr vainīgais atradīsies Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Uzlaizīt brūces, izārstēt šaubas, celties vēlreiz Kā patīk pret straumi iet, nārstot un mirt Labāk būtu izkāpis krastā, bet esmu laimīgs
Logos un durvīs cilvēkiem līdzīgi traipi Putekļu vērpetes pulcējas mierīgā protestā Dzinēju koris aug skaļumā Gatavībā pamest visu Cauri lapām mirušie spraucas Pieprasa elpot, pieprasa kalpot Jaunā ķermenī atdzimt un rakstīt Klintis šķelt un paģiras lāpīt Pūt dvašu mālā, līdz tas sāk dziedāt Piepildīsim šīs drupas ar melodijām Straumē tiks aizskalots viss No liesmām līdz atspulgiem Pūt dvašu mālā, līdz tas sāk dziedāt Dziesmu svētku asaras satiekas Baltijas jūrā Ziedu vainagos sapinas šķirotie atkritumi
Viss izmērcēts sarkanā lien smadzenēs Elsodams, skrāpēdams, turos virs zemes Man slāpst, man sāp, bet nepiedien apstāties Ko tu man piesienies, sēdi un attīsties Principā tev taču viss ir kārtībā Nevajag domāt tā Ko tu man piesienies, sēdi un attīsties Principā tev taču viss ir kārtībā Nevajag domāt Nevajag domāt Principā tev taču viss ir kārtībā Nevajag domāt tā Atnācu bez nekā, gribu visu sev Trūkst drosmes vaļā laist Spēka turēt nepietiek Nepietiek Kaut kur visumā Ir vēl viens tāds pats Elsodams, skrāpēdams, turos virs zemes Man slāpst, man sāp, bet nepiedien apstāties Skrējējs uz trases, šāviens ausīs dzeļ Iet, rāpo vai guļ mērķa virzienā Sviedri straumēm plūst, redzams nav nekas Tomēr zinu jau kā iztērēt pelnīto Elsodams, skrāpēdams, turos virs zemes Man slāpst, man sāp, bet nepiedien apstāties Pacelies pāri sev vēlreiz
Visu it visu, kaut pēdējo lāsi Atdod, lai nepaliek pāri Rītausmas zirgā ar zalkti un spāri Caur ezeriem, mežiem un purviem Sateciet, saplūstiet... Sateciet, saplūstiet, miglas un pilītes Sateciet, saplūstiet, strauti un tērcītes Sateciet, saplūstiet Sateciet, saplūstiet, miglas un pilītes Lāses un peļķītes, strauti un tērcītes Upes un ezeri, dīķi un kanāli Sateciet, saplūstiet, pilītes Lāses un peļķītes, tērcītes Upes un ezeri, dīķi un kanāli Sateciet, saplūstiet, pilītes Lāses un peļķītes, tērcītes Upes un ezeri, dīķi un kanāli Sateciet, saplūstiet, miglas un pilītes Lāses un peļķītes, strauti un tērcītes Upes un ezeri, dīķi un kanāli Avoti, straumes, līči un jūras Aplītī zvaigznītei stariņi pieci No tiem nav jābēg tos sev uz pieres liec Malējo pāri, malējo pāri Savu bizi pīšu es pats
Bezgalībā grimstot, turpinām dalīties Jēgpilnām cerībām aizpildot tukšumu Triecamies tālāk ar pilnu jaudu Krītot vēl pagūsim piedot un sakauties Vēl kaut ko atklāt un iznīcināt Vienmēr visuma centrā Gribu gaismu ēst! Nebaidies, kad izlauzies no čaumalām Atstaro visu, ko nevajag, izelpo patieso Bezgalībā grimstot, turpinām dalīties Jēgpilnām cerībām aizpildot tukšumu Triecamies tālāk, ar pilnu jaudu Krītot vēl pagūsim piedot un sakauties Vēl kaut ko atklāt un iznīcināt Vienmēr visuma centrā