Sev es reizēm klusi jautāju Lielo laimi vai jau atradu, Vai tas ceļš, ko eju - IR UN BŪS Īstais, kas man mieru dos Piere grumbās viegli saraujas Velns ar eņģeli, kad satiekas Tie man prātu jauc un stāsta, kā Vajag sapņot nomodā No-ti-ci un Tev izdosies Apstājies sirdī ieklausies Laiks mums dots tik, cik Dievs vien zin Zīmes ceļā pašiem jāatmin Brīžos, kad man rokas nolaižās Saules stars caur miglu izlaužās ”Lielo laimi izklasi Tu pats!...
No tāliem Ziemassvētkiem Spīd ziemas naktī logs. Vai tu vēl aiziet vari ? Spīd senas mājas logs. Sniegs aizvelk visas pēdas, Un ceļus aizber ciet. Vēls gājējs mājas zina, Vien vārtus atdariet ! Kāds gaišums pusnakts laukos, Cik silti silda prieks ! Viņš iet pa ziemas nakti Un silti silda prieks. Viņš iet kā sapnī vienā Un sapnis iet tam līdz Uz tālām, tālām dienām, Iet svētku sapnis līdz.
Es satiku tevi Tu satiki mani Mēs pagājām viens otram garām Acīs neskatoties Neskatoties Neskatoties Neskatoties Es varēju tev Tu varēji man Uzdāvināt skaistas Brīniškīgi satraucošas Skumīgi priecīgas Atmiņas Atmiņas Atmiņas Es varēju tev Tu varēji man Uzdāvināt skaistas Brīnišķīgi satraucošas Skumīgi priecīgas Atmiņas Atmiņas Es satiku [Es satiku tevi] Tu satiki mani [Tu satiki mani] Mēs pagājām viens otram garām Acīs neskatoties Neskatoties Neskatoties Neskatoties Es varēju tev [Es varēju tev] Tu varēji man [Tu varēji man] Uzdāvināt skaistās Brīnišķīgi satraucošas Skumji priecīgas Atmiņas Atmiņas [Atmiņas] Es satiku tevi [Es satiku tevi] Tu satiki mani [Tu satiki mani] [improvizācija]
Lai būtu kam novēlēt Gaiziņu, Un Piebalgas pakalnus maigos, Un pelēkā šūnakmens plaisiņas, Uz mātes Latvijas vaiga ! Lai būtu kam novelēt tīrumus, Un zemkopja tikumu sīksto, Un dārzus un ābolu birumu, Un latviešu valodu mīļo ! Un Krišjāņa Barona veikumu, Un Rucavas vilnaini košo, Un katru noti un teikumu, Kur tautas sirdsprāta spožums. Lai būtu kam novēlēt Daugavu, Un domu un ērģeļu mesu, Un Sarkano strēlnieku laukumu, Un sāpi, ko dvēselē nesu !...
Klāt pusnakts klusa, svēta. Viss sniega laukos duss. Guļ arī vecpilsēta, Sedz tumsa laukumus. Guļ arī vecpilsēta, Sedz tumsa laukumus. Šī nakts ir atkal klātu, Tā reiz pa gadu nāk, Ar dziesmu ieaijātu, Ko katris dziedāt māk. Ar dziesmu ieaijātu, Ko katris dziedāt māk. Ka lūgsna mīļa, maiga, Pret debesi tā iet. Par svēto nakti dziesma, Ko visi klusi dzied. Par svēto nakti dziesma, Ko visi klusi dzied.
oh . olas cik labi . Vai tu esi gatavs? 1, 5 milijoni balsis . Zemguss Girgensons paceļ Latviju mazliet uz aukšu Zemguss Girgensons . kurš ir tas kuram ir daudz naudas? Zemguss Girgensons . kurš ir tas kura vārdu mēs saucam? Zemguss Girgensons . es esmu tik tīrs, es esmu tik balts . es esmu brīvs, es esmu tik jauns . es ienāku klubā un nometu naudu . takā Zemguss Girgens ....
Ārā vasara, es izeju ielās šortos, čībās, Ar Aldari rokās paķeru vilni Jūnijā, Debesis bez mākoņiem - viss apkārt ziema, Ir pat pārāk labi un tas mani drusku biedē, Dienas bez skumjām naktis bez bezmiega, Visapkārt pavērusies laime izdomāja palikt, Henesiji, pasākumi, kuros pazūd grami, Zem laba breika bija čiliem vai drami, Jancis māzē pērk, vecis dara, nepārprati, Man jau kuro dienu ļoti besī skaidrā, Citi bēg no izvēles - es bēgu no tukšuma, Smiekli palīdz aizmirst, ka jēgas nekam nav, Dienas, nakts pieturas rīta regejritmā, Dienas pludmalē vakaros ar glantu rajonā, Bezrūpīgi vadu laiku gadalaiku izbaudot, Gribas paņemt otu rokās - uzzīmēt tos skatus, Citur nebūs labāk, tā ir patiesība, Jo lielāka pilsēta, jo lielāka vientulība, Liekas vienmēr kaut kas trūkst, liekas nebūs gana, Reti tādas dienas tā kā šitā - negruzī, Skaistā Rīga rīt no rīta pamostoties, Acu priekšā būs brīnišķīga, Kamdēļ mīzt, kamdēļ neticēt tam pozitīvam, Vairāk īstas mīlestības, tas šai vietai palīdzēs....
Tu vēl varbūt nenojaut, yeah Šovakar mēs tiksimies vēlreiz Atliks tikai sevi ļaut Vēl vienai dejai sevi ļaut, yeah Nakts mums neko neizjauks, yeah Paliks tikai vārds kāds nepateikts Kurā spētu tevi saukt Kad pienāks neaicināts rīts, yeah (2X) Būsi mana, nepateiksi nē Būsim abi, abi vienā frekvencē Būsi mana, nepateiksi nē Saplūdīsim abi vienā frekvencē (2X) Mums nav ko zaudēt Mums nav ko zaudēt vairs Tik ļaujies naktij Lai tā no prāta neizgaist Pacelsimies gaisā, yeah Vienā līmenī ar debesīm Vienā skaņas ātrumā Mūs deja kopā savedīs, hey Mēs ar tevi divatā, yeah Tā līdz rīta gaismai dejosim Būsi mana vienīgā Kad pienāks neaicināts rīts, hey (2X) Būsi mana, nepateiksi nē Būsim abi, abi vienā frekvencē Būsi mana, nepateiksi nē Saplūdīsim abi vienā frekvencē (2X) Mums nav ko zaudēt Mums nav ko zaudēt vairs Tik ļaujies naktij Lai tā no prāta neizgaist
Kāds teica cerība kaunā nepieviļ, Šī mūzika sevī neievelk, ja izprasts netiek dziļi, Nepilnīgas zināšanas noved pretrunās, Brīnišķīgi to ir sajust uz savas ādas, Prāta vārdi šī nav pašapliecināšanās, Pārsteigt vajadzēja frāzei, kas būtu nākamā, Darbā dūres zem tīkla mīklaini darbojamies, Kamēr jūs no sevīm tēlus skarbus radiet, Mūs aiznesa vēji, mums nevajag būt blakus, Es tiku tālāk, jo es dziļāk raku, es tev saku, Miksteipa dziesmām pat nevajadzētu nosaukumus, Man tas ir viegli, barjeras vajadzētu nojaukt jums, Starp ekskluzīvu, starp jumtu ko var noraut jums, Un starp divdesmit vārdiem pa visu dziesmu, Miegains attēls aizplīsušā spogulī, Pārāk bieži kļūdos solot rīt nekautrējoties, Ļaujies klaju paustiem instinktiem, Gaidīji taču to pašu, bet kā melnstrādnieks pašī, Ja manā galvā tevis nav, Es ar liekiem jautājumiem neapkrauju, Atbildēt par vārdiem vajag, to es iemācījos, Durvis uz apgaismību, tajās ienākt bijos, Pretrunīgi viedokļi, kas apkārt klejo mums, Bet tik daudz, kas tapa skaidrs uz priekšu ejot mums, Ziedošanās bez atlikuma to atlikt dumi, Es redzu citus, kurus apreibina panākumi, Simpātijas, labvēlība, pacilājošas apceres, Patiesībā sapis prātu tev vai aptver to, Stihijas soļi, evolūcijas suni rūci tu, Viens no tiem, kas ordeņiem grib pilnas krūtis tu, Jums vēstījums, kopā saplūdušas straumes, Pilsētas folklora trauslos prātus traumē, Muzikalitāte palīdzēja izrauties, Dabisko līdzsvaru tie tiešām grib izjaukt tie, Mainīgi elementi, bet pamats stabils ir, Interesentiem lamatas neizliek, tajā brīdī, Šī ir jauna lapaspuse, kas tapa klusi pagrabā, Plus ierakstīto materiālu gribas saglabāt, Pazudušie ieraksti gadu tukši bez iedvesmas, Tos šodien liekas kompensēja adresējot šo, Visiem maniem cilvēkiem, visiem tiem, kas paliek, Mums vajag aizdedzināt džointus šodien, vajag saliet, Pūles attaisnojas, nozarei nav nozīmes, Attaisnojot notikumus patiess pūlis pavilksies, Kur tu spēku ņemsi hārdkor emsij, Daudziem emsijiem sen jau vajag saņemt pensiju, Tur ārā graustu miljonāru cienīgi skati, Vai arī esmu vienmēr labi dramatizēt pratis, Krīze katrā mājā, visi vairāk zog, Viss ir labi līdz tu atrodies aiz žoga, Neviens te neglorificē ielu kultūru, Ne cieņas apkārtējo dēļ mēs šito darām, Un tam ir jānotic....
Svētā naktī zeme, debess zvīļo. Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas. Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo, Pār visu miera siltie spārni klājas. Atkal svētki, Ziemassvētki klāt ! Atkal svētki, Ziemassvētki klāt ! Šai naktī ejot, zaigo tavas pēdas. Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot. Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas, Un māca, tevi mīlot, visu piedot. Atkal svētki, Ziemassvētki klāt ! Atkal svētki, Ziemassvētki klāt ! Šī nakts ir debesvārtus atvērusi....