1. Rožu lapām kaisīts, siltiem vējiem pūsts, Un no māla miltiem būvēts tilts reiz lūzt. Rožu lapas vējā, dziļi straumē pūš, Krītošs māla akmens rētas sejā plēš. Piedz. Kāpēc tu klusē, kāpēc tu smej, kāpēc uz citu pusi projām tu ej. 2. Pāri pāriet grūti, straume projām nes, Neizsmelt ar krūzi, tā tu paliec vecs. Pazaudēts un atrasts, stādīts, ārā plēsts, Iegaumēts un aizmirsts, tāpēc dzīvot vērts. Piedz. Kāpēc tu klusē, kāpēc tu smej, kāpēc uz citu pusi projām tu ej....
Viens maziņais zvana Uz dullo un taujā Vai uzminēs tante, Kas viņam saujā? Nesalaid šķērsām, nesalaid šķērsām, nesalaid šķērsām... Pateikt paldies, pateikt paldies... Viens palielāks staigā Pa tiltiem un zīlē, Vai mednis būs kokā, Vai rokā zīle. Nesalaid šķērsām, nesalaid šķērsām, nesalaid šķērsām... Pateikt paldies, pateikt paldies... Pateikt paldies, pateikt paldies... Pateikt paldies, PALDIES...
Lēni, lēni Dieviņš brauca No kalniņa lejiņā, Lai vējiņis nenopūta Sidrabiņa mētelīt'. Hei! Jānīt's gāja miežus sēti, Dievs sēd lauka vidiņā. Kad es jāņu alu dzēru, Sidrabs kannas dibenā. Hei! Jānīt's savu kumeliņu Jūriņā peldināj'. Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā. Hei! Lēni, lēni Dieviņš brauca No kalniņa lejiņā, Lai vējiņis nenopūta Sidrabiņa mētelīt'.
1. Saujā iekrīt rasas lāse un par visu smej, Ļauj tā šobrīd priecāties mazai dvēselei. Klusi tā uz saujas lūdz, 'Lūdzu neaizmūc.' Turi mani cieši ciet, atļauj kopā iet. Atver sauju, neturi ciet Rasas lāse tev saujā dzied Tomēr nelaid saulē to, Lai tā neizgaro. 2. Atver sauju, klusu, klusu un uz priekšu ej. Atļauj ceļā lūkoties, mazai dvēselei. Lai tā visur, kurp tu ej, Saujā klusi smej, Un ja grūti ceļu iet, dziedi dvēselei....
1. Ziemeļvēji, egles barās, Mani rāja Madarās Visas manas vasariņas, Nogrimušas Madarās. Piedz. Madaras kā balti viļņi, Strauta malā zied un zied. Balti viļņi, zelta viļņi Pāri manam ceļam iet. 2. Te, pie zemes siltām krūtīm Citi vēji pieri glauž. Atkal jaunu Jāņu nakti, Madaras ap mani auž. Piedz. Madaras kā balti viļņi, Strauta malā zied un zied. Balti viļņi, zelta viļņi, Pāri manam ceļam iet. 3. Gaiši rotā zeme, debess, Gaiši margo bērza tāss....
Sirds man pilna, kaklā iesprūst Nevar norīt kamolu, Pārāk daudz ir pārmetumu, Kas Tev manī nepatīk Paskaidro, ja sāp pārāk stipri un neredz ne viens Paskaidro, paskaidro... Neraudi, un neturi mani ar asarām savām, Neraudi, neraudi. Pietiek vārdu, pietiek glāstu, Kuri pāraug sitienos, Pietiek dziļu rētu sirdī, Kuras nespēs dziedēt laiks Nemeklē, ja nemīli sevi to nedarīs cits, Nemeklē, nemeklē Nezudīs, tā mīla, kas sirdī no diviem ir degta, Nezudīs, nezudīs Nepiesauc, to laimi, kas rīt Tevi nelaimē raus, Nepiesauc , nepiesauc Neraudi, un neturi mani ar asarām savām, Neraudi, neraudi....
1.Viena pasaule, vienās debesīs, un tu man tuvumā Viena rītdiena, viena cerība. daudziem nezināmā. Pastiep roku, tu jūti manējo vienā pieskārienā. Šajā zemē vēl visiem kopā mums mieru jānosargā. Simtu zvaigžņu sargātājs mūs mieru gaidot mūsu rokas sargās mieru neatlaižot. Piedziedājums. Mēs rokām apskausim pasauli pārglābsim pasauli nosargāsim Mēs rokām apskausim pasauli pārglābsim pasauli nosargāsim 2.Pastiep roku, tu jūti manējo vienā pieskārienā. Šajā zemē vēl visiem kopā mums mieru jānosargā. Simtu zvaigžņu sargātājs mūs mieru gaidot mūsu rokas sargās mieru neatlaižot....
Tu tikai runā ar mani, Runā par jebko Ja vēlies patiesību Ja nē tad samelo Runā par greizsirdību Runā par uzticību Par to ka reizēm dzīve Ir nedaudz sarežģīta Apkārt pasaulei Pakaļ tavām debessmalām Pretī straumei Līdz pat bezgalības galam Ja vien tev tur slāpst mazāk Ja vien tev tur sirds Ja vien tev tur slāpst mazāk Ja vien tev tur sirds Tu tikai runā ar mani Runā par jebko Ja vēlies patiesību Ja nē tad samelo Runā par greizsirdību Runā par uzticību Par to ka reizēm dzīve Ir nedaudz sarežģīta Runā Par to kas tev uz sirds Par to ka lietus līst Par to ka tev ir nedaudz žēl, ka puķes vīst Par to ka zāle ir vienmēr zaļa otrā pusē Par to ka nevēlies klusēt Apkārt pasaulei Pakaļ tavām debessmalām Pretī straumei Līdz pat bezgalības galam Ja vien tev tur slāpst mazāk Ja vien tev tur sirds Ja vien tev tur slāpst mazāk Ja vien tev tur sirds Ja vien, ja vien, ja vien tev slāpst mazāk Ja vien, ja vien, ja vien Ja vien, ja vien, ja vien tev slāpst mazāk Ja vien, ja vien, ja vien u-u-u-uu ha-ha-ha-haa Tu tikai runā ar mani Runā par jebko Par to ka dzīvei ir garša Un tu to izgaršo Un ap debesīm Kad tās atbrīvo Par to ka tavas acis nekad nemelo Runā par to ka dzīve ir kā filozofa konspekts Tu dari savu darbu, šokolādes konfektes Par to ka mēness ir tikai līdzsvaram Par to ka kopā mēs visu varam Apkārt pasaulei Pakaļ tavām debessmalām Pretī straumei Līdz pat bezgalības galam Ja vien tev tur slāpst mazāk Ja vien tev tur sirds Ja vien tev tur slāpst mazāk Ja vien tev tur sirds Ja vien, ja vien, ja vien tev slāpst mazāk Ja vien, ja vien, ja vien Ja vien, ja vien, ja vien tev slāpst mazāk Ja vien, ja vien, ja vien Ja vien, ja vien, ja vien tev slāpst mazāk Ja vien, ja vien, ja vien Ja vien, ja vien, ja vien tev slāpst mazāk Ja vien, ja vien, ja vien
Ko zinu gaidīt ko negaidīt Nepūta taures nesūta vēsti Nu brauca viesi pie mums ciemā Tādu te nebija kādi te sanāca Tievi gari platām mutēm Atskrēja žagata izveda bērnus Šim puišami tādi mati Kā manami jēriņam Jēriņam piederēja Puisēnam nepiedera Nu pūta taures nu sūta vēsti Nu brauca suiti pie mums ciemā
Ak,ruden,tu viltīgais ,ruden, Tu skūpstīji vasarai roku Tai solīji zeltu un naktis Baltā miglā zem mēness loka. Un nosarka vasara kļavās Un pielija bērzi ar zeltu Tā skurbajiem čukstiem ļāvās Likās gaisos to celtu. Un aizvijās neprāta dejā Ar rudeni roku rokā Kad nostāja vēji,pie kājām Tai noklājās krāšņākās rotas Zelts nodzisa pelēkos lietos Un saule aizsedza vaigu Vējš klausījās vasaras čukstos Par Naivumu,Kaisli un Laiku.