Latvija ir brīva valsts Latvija ir brīva valsts, Neviens šeit nenāks Nē krievs, nē vāciets. Šeit ēs dzīvoju Šeit es dzīvoju, Jo ši ir mana tēvuzeme Jo ši ir mana tēvuzeme. Nevienam es viņu neadošu Nevienam es viņu neadošu Jo Latvija ir brīva valsts Jo Latvija ir brīva valsts.
1.Satvert vakaru aiz rokas, Ļaut, lai upe lēni, lēni plūst. Pļavā sasiet domas, sakraut zārdos, Es nemācēju pateikt skaļos vārdos. Piedz. Apstājies uz mirkli novakara vējš, Tavās rokās mana dvēselīte sēž. 2. Neatlaist pulksteni, turēt to ciet, Noturēt laiku, bet pārējais lai iet. Mēness velk mākoņus, nakti maina rīts, Bet paliek daudz vēl kas nepasacīts. Piedz. Apstājies uz mirkli novakara vējš, Tavās rokās mana dvēselīte sēž!
Ar nēstiņu pār pleciem iet Lapu Krišs, un lapas krīt, un lapas krīt, un krīt un krīt.. Par kļavas lapu – dukāts, par bērza – dālderis, par liepas lapu – vērdiņš, par apses – grasītis. (Piedziedājums - vokalīze uz "Āaa") Ne mugurā ko uzvilkt, ne kājās aut, kaut vēji pūš, kaut vēji pūš, un pūš, un pūš. Par kļavas lapu – dukāts, par bērza – dālderis, par liepas lapu – vērdiņš, par apses – grasītis. Kas pliks, tas pliks i paliek, un paliek vēl šī dziesmiņa, šī dziesmiņa, ko dzied un dzied: par kļavas lapu – dukāts, par bērza – dālderis, par liepas lapu – vērdiņš, par apses – grasītis…
Nesaprotot savu lomu, Maldināti cerībām, Pārņemti ar vienu domu, Ka atalgoti tiks vien uzvarām. Skrējiens nerimstošs nu sācies, Skaistiem meliem pakaļ skrien Bakstās elkoņiem un vārdiem Uz pirmām rindām viens pār otru lien. Nedrīkst rimt, jo atpaliksim. Visi labu vietu cer. Apstāsies un bradāts tiksi, Simtiem kritiens svešs tik ļoti der. Vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet... Vēl mazliet un tad būs labi. Attaisnots tiek itin viss. Lepnums cilvēcību samin Un slavas kāre to, kas palicis. Kad ir gribēts pārāk daudz, bet par maz ir ticis dots, Cilvēks nespēj apstāties, negausībā pazūd gods. Kad ir gribēts pārāk daudz un viss kārotais sen gūts, Laikmets projām dodas, Visas impērijas brūk. Kad ir gribēts pārāk daudz, bet par maz ir ticis dots, Cilvēks nespēj apstāties, negausībā pazūd gods. Kad ir gribēts pārāk daudz, un viss kārotais sen gūts, Laikmets projām dodas, Visas impērijas brūk.
1. Lietuslāse atsitas pie Tava loga rūts, Palikusi Tava smarža ir uz manas krūts. Pieklauvē pie Tavām durvīm rudens lapu zelts, Aizgājusi vasara nav bijis mirklis velts. Piedz. Es zinu, ka Tu gaidi, Rudens lapu laimi, Un krāsu karuselī, Lai dvēsele Tev zied. 2. Izdziedāta vasara un palicies ir prieks, Nožuvušas asaras un silda pieskāriens, Pieklauvē pie Tavām durvīm rudens lapu zelts, Aizgājusī vasara nav bijis mirklis velts. Es zinu, ka Tu gaidi, Rudens lapu laimi, Un krāsu karuselī, Lai dvēsele Tev zied.
Kad nav tevis es jūtos izmisis Es jūtos izmisis Jo es gribu tevi Piedz. Es visu laiku jūtos izmisis Kad tu man neēsi klāt Es visu laiku jūtos izmisis Jo tu man neēsi klāt. Es esmu izmisis Kad tu man neēsi klāt Tāpēc es saku tev neēj ne kur Es esmu izmisis Jo tu man tracini Tāpēc es tevi mīlu Piedz. 4x
Kamēr esi tu blakus man Dzīve pilna krāsu un iespēju Ja vien esi tu blakus man Dzīve pilna sapņu un cerību Tu sajūti bītu, kas parauj tevi līdz! Oh, oh, oh! Tu sajūti bītu, kas parauj tevi līdz! Oh, oh, oh! Yo Raizēm laika man nav (man nav) Jo skaistā apkārt tik daudz (tik daudz) Vēju ķer, šo dienu tver Jo laiks ārā to ļauj (to ļauj) Vērot, baudīt un būt (un būt) Ikdienu labākam kļūt (kļūt) Paņem mani līdz sapņus piepildīt Dari tā, kā sirds tava jūt (jūt) Es jūtos tā kā pasakā Vai šī nakts mums būs vienīgā? Mēs paliksim šai vasarā Ja nu tā... (2X) Kamēr esi tu blakus man Dzīve pilna krāsu un iespēju Ja vien esi tu blakus man Dzīve pilna sapņu un cerību Es gribu lai-ai-ai Līdz pēdējai-ai-ai Šai rīta stundai-ai Mēs dejotu Es gribu lai-ai-ai Līdz pēdējai-ai-ai Šai rīta stundai-ai Mēs baudītu Let's go! (2X) Ja tu to jūti, oh! Ja tu to jūti, oh! Ja tu to jūti, oh! Spridzinām tālāk, taisām troksni! Jo tuvāk zvaigznes, tuvāk tu Mēs lidojam uz mūsu planētu Mēs dejosim cauru nakti šo Mēs aizbēgsim no bēdām prom Savus sapņus panākt, jo mums viss sanāk Cienīt un mīlēt dzīvi jāmāk Savu iespēju noķer aiz astes Jo tāda vienreiz var rasties Es jūtos tā kā pasakā Vai šī nakts mums būs vienīgā? Mēs paliksim šai vasarā Ja nu tā... (2X) Kamēr esi tu blakus man Dzīve pilna krāsu un iespēju Ja vien esi tu blakus man Dzīve pilna sapņu un cerību Es gribu lai-ai-ai Līdz pēdējai-ai-ai Šai rīta stundai-ai Mēs dejotu Es gribu lai-ai-ai Līdz pēdējai-ai-ai Šai rīta stundai-ai Mēs baudītu
Es šodien esmu tavā varā Man vairāk nevajag nekā Ir nakts un esi tu ar mani Un tas ir tas, ko gribu es Augstpapēžu kurpītēs, zīda zeķītēs Parādi man fuetē - nakti sašūpo Balerīna bez kleitas - tas patīk man Balerīna bez kleitas... Tā aizplīvo, kad pienāk rīts Kā taurenīts, taurenīts Brūnas acis, melni mati Kājas apvij nakti Biju akls, bet caur sevi Ieraudzīju tevi Augstpapēžu kurpītēs, zīda zeķītēs Parādi man fuetē - nakti sašūpo Balerīna bez kleitas - kā svece man deg Balerīna bez kleitas - kā kristāli skan Balerīna bez kleitas - tas patīk man Balerīna bez kleitas... Tā aizplīvo, kad pienāk rīts Kā taurenīts, taurenīts
Pavēli tai rokai, lai tā zied! Pavēli tiem acumirkļiem dažiem, Turi stingrāk manu roku ciet, Mums būs jāiet cauri trītiem nažiem Apsolies tai saulei debesīs, Ka mēs neatdosim vairs ne mata, Paliks tikai tie, kas nelaidīs Likteni pie sava stūres rata, a-ā... Pavēli tai rokai, lai tā var, Pavēli tiem acumirkļiem dažiem, Jāiet būs varbūt jau šovakar Cauri spožiem, asi trītiem nažiem Apsolies tai saulei debesīs, Ka mēs neatdosim vairs ne mata, Paliks tikai tie, kas nelaidīs Likteni pie sava stūres rata, a-ā... Ā-ā... Jo tie krasti šaurāk kopā lien, Jo tā straume trako nevaldāmāk, Jo tā straume nevaldāmāk skrien, Jo tai straumē nostāvēt ir jāmāk... (x5)
1. Es Tevi satiku pie saulesrieta durvīm, Kad vakars piekusis un rasa gulēt iet. Tu atļāvi man mazu brīdi palikt, Un sajust to, kā pavasaris zied. 2. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc, Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc. Ar saulesrietā dzertu tēju, Es Tevi iemīlēju. Piedz. Un tikai tad uz Mēness iznākšanas mirkli, Es sapratu, ka mani Tu dzirdi, Un šobrīd vairāk man nevajag neko, Šis mirklis nemelo. 3. Es Tevi satiku pie saulesrieta durvīm, Kad vakars piekusis un rasa gulēt iet. Tu atļāvi man mazu brīdi palikt, Un sajust to, kā pavasaris zied. 4. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc, Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc. Ar saulesrietā dzertu tēju, Es Tevi iemīlēju. Piedz. Un tikai tad uz Mēness iznākšanas mirkli, Es sapratu, ka mani Tu dzirdi, Un šobrīd vairāk man nevajag neko, Šis mirklis nemelo. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc, Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc. Ar saulesrietā dzertu tēju, Es Tevi iemīlēju.