Bez Akordiem

Logos un durvīs cilvēkiem līdzīgi traipi Putekļu vērpetes pulcējas mierīgā protestā Dzinēju koris aug skaļumā Gatavībā pamest visu Cauri lapām mirušie spraucas Pieprasa elpot, pieprasa kalpot Jaunā ķermenī atdzimt un rakstīt Klintis šķelt un paģiras lāpīt Pūt dvašu mālā, līdz tas sāk dziedāt Piepildīsim šīs drupas ar melodijām Straumē tiks aizskalots viss No liesmām līdz atspulgiem Pūt dvašu mālā, līdz tas sāk dziedāt Dziesmu svētku asaras satiekas Baltijas jūrā Ziedu vainagos sapinas šķirotie atkritumi

Viss izmērcēts sarkanā lien smadzenēs Elsodams, skrāpēdams, turos virs zemes Man slāpst, man sāp, bet nepiedien apstāties Ko tu man piesienies, sēdi un attīsties Principā tev taču viss ir kārtībā Nevajag domāt tā Ko tu man piesienies, sēdi un attīsties Principā tev taču viss ir kārtībā Nevajag domāt Nevajag domāt Principā tev taču viss ir kārtībā Nevajag domāt tā Atnācu bez nekā, gribu visu sev Trūkst drosmes vaļā laist Spēka turēt nepietiek Nepietiek Kaut kur visumā Ir vēl viens tāds pats Elsodams, skrāpēdams, turos virs zemes Man slāpst, man sāp, bet nepiedien apstāties Skrējējs uz trases, šāviens ausīs dzeļ Iet, rāpo vai guļ mērķa virzienā Sviedri straumēm plūst, redzams nav nekas Tomēr zinu jau kā iztērēt pelnīto Elsodams, skrāpēdams, turos virs zemes Man slāpst, man sāp, bet nepiedien apstāties Pacelies pāri sev vēlreiz

Visu it visu, kaut pēdējo lāsi Atdod, lai nepaliek pāri Rītausmas zirgā ar zalkti un spāri Caur ezeriem, mežiem un purviem Sateciet, saplūstiet... Sateciet, saplūstiet, miglas un pilītes Sateciet, saplūstiet, strauti un tērcītes Sateciet, saplūstiet Sateciet, saplūstiet, miglas un pilītes Lāses un peļķītes, strauti un tērcītes Upes un ezeri, dīķi un kanāli Sateciet, saplūstiet, pilītes Lāses un peļķītes, tērcītes Upes un ezeri, dīķi un kanāli Sateciet, saplūstiet, pilītes Lāses un peļķītes, tērcītes Upes un ezeri, dīķi un kanāli Sateciet, saplūstiet, miglas un pilītes Lāses un peļķītes, strauti un tērcītes Upes un ezeri, dīķi un kanāli Avoti, straumes, līči un jūras Aplītī zvaigznītei stariņi pieci No tiem nav jābēg tos sev uz pieres liec Malējo pāri, malējo pāri Savu bizi pīšu es pats

Bezgalībā grimstot, turpinām dalīties Jēgpilnām cerībām aizpildot tukšumu Triecamies tālāk ar pilnu jaudu Krītot vēl pagūsim piedot un sakauties Vēl kaut ko atklāt un iznīcināt Vienmēr visuma centrā Gribu gaismu ēst! Nebaidies, kad izlauzies no čaumalām Atstaro visu, ko nevajag, izelpo patieso Bezgalībā grimstot, turpinām dalīties Jēgpilnām cerībām aizpildot tukšumu Triecamies tālāk, ar pilnu jaudu Krītot vēl pagūsim piedot un sakauties Vēl kaut ko atklāt un iznīcināt Vienmēr visuma centrā

Vaidava! Vaidava! Vaidava, celies! Vaidava, lūdzu! Vaidava! Vaidava, celies! Vaidava! Vaidava, celies! Vaidava, celies! Vaidava, lūdzu! Vaidava, celies!

Braucu pa upi, viena roka sūdos Otra roka – sievai klēpī Pa straumei vai pretim straumei Airi grima… Kamēr es cīnos, viss var vēl mainīties Ja būs man liela griba, būšu liels arī es pats Vai tie bija Raiņa sapņi? Vai arī manējie? Augstu cēlās horizonts, mums vajag celties augstāk “Vau! Vau!” saka zivis un man pie kājām skrien Drīz grimst arī laiva, un sievai zvana draugs Bet man, bet man ir airi, varu stūrēt uz krastu Viss ir manās rokās – maigums, skaistums, nežēlība Braucu pa upi, viena roka sūdos Otra roka – sievai klēpī Pa straumei vai pretim straumei Airi grima kompleksos Braucu pa upi, viena roka sūdos Otra roka – sievai klēpī Pa straumei vai pretim straumei Airi grima kompleksos Grima kompleksos!...

Gana tērēts svins dzīvai miesai Gana gaisa mana suga elpo Pasaule deg iznīcības atkarībā Cilvēkam nav līdzinieku vardarbībā Kur slēpjas tie, kas to vēl baudījuši nav Tiem parādīt kā vajag dzīvot Brīvību zem visu redzošās acs Norausim tiem kājas, lai audzē spārnus Resursi jātērē atbildīgāk Izskrāpēsim acis, lai skatās ar garu Svētīgi tie, kas neredz bet tic Bez zobiem, bez rokām, bet ar tīru sirdi Kopā mēs varam visu iznīcināt Gana kliegts Atoma sprādziena čuksti Miega dziesmā par rītdienu vēsta

Deviņsimts miljardi degošu riepu Pret papīru rītdienu galdā lieku Tik augstāk vien, lai ceļas dūmi Lai spazmās noelšas koki un krūmi Lai ripo, lai deg, lai ripo, lai deg No pelniem celsim lai deg vēl Apmierini vajadzības Rokot zeltu, rūpē sev kapu Piešķir sev titulu Pasauļu Apēdājs Lai ozona bruņas sairst un dēdē Pelnu lodes valdnieks tad es būšu No pelniem celsim lai deg vēl Skābekļi divi viens ogleklis klāt Glāzēs līst ko saskandināt Ūdeņraži četri viens ogleklis klāt Apmainās parakstiem, glaimiem Slāpekļi divi viens skābeklis klāt Izplešas robežas, līdzinās kalni Fluori seši viens sērs nak klāt Deviņsimts miljardi ripot sāk Skābekļi divi viens ogleklis klāt Glāzēs līst ko saskandināt Ūdeņraži četri viens ogleklis klāt Izplešas robežas, līdzinās kalni Slāpekļi divi viens skābeklis klāt Deviņsimts miljardi ripot sāk Deviņsimts miljardi degošu riepu Pret papīru rītdienu galdā lieku

Bij' manami kumeļam Zvaigžņu sega mugurā, Nebij' manim vilka bail, Ne rudeņa tumšas nakts. Nozviedz manis kūmeliņš, Jūras krastā stāvēdams, Ne tas ēda krastā zāl', Ne dzer jūras ūdentiņ'. Sūra bija krasta zāle, Sāļš bij jūras ūdentiņš, Sūra bija krastā zāle, Sāļš bij jūras ūdentiņš. Zelta pieši kumeļami, Sūdraboti iemauktiņ'. Sedli sīdēj' izrotati Ar zeltiņu, dimantiņ'.

Še kopā mēs, biedri, kam lemts nebij mirt, Dzīves laivu kas savu var tālāku irt. Kas var še jaunu sauli ik dienas vēl sveikt, Var strādāt un sapņot un daudz ko vēl veikt. Piedziedājums: Daugavas vanagi sasauksimies, Kas vēl dzīvi, kas vēl dzīvi esam palikušies. Ak, retākas rindas ik gadus mums tiek, Viens biedrs pēc otra galvu kapenēs liek - Cits, vārgodams lēni, kā svece vēl kūst, Cits pēkšņi kā koks, vētrai brāžoties lūzt....