Bez Akordiem

“Šāvēji bijuši trīs,” lietpratīgi noteica detektīvs. Jādabū rokā tas, kurš ir palicis dzīvs. Sekojiet cauri purviem, neuzķerieties uz malduguņiem Un sledziet vaļā būrus, dzīsim ar suņiem. Suņi seko, tevi atrast ir viegli, tev ir tik smaržīgi smiekli, tik viegli. Tu smejies, sakošļā tabakas ziedu, nospļaujies savās pēdās: “Ar Dievu.” Septiņos atsāka gāzt, sajaucās kopā asins un māls. Nodzisa lāpas, izsekotāji padevās. Robeža pienāca drīz, tabakas ceļu tu izgāji nemanīts Vientuļa bēgļa vienīgais draugs ir nikotīns....

Ja atcerēsies manu vārdu, Tu nosauc to un atkārto. Caur visu kļūdu paradīzes vārtiem Ļauj manai elpai izlidot. Un tava dvēsele tev pateiks, Ko ievainota maska jūt. Caur visu kļūdu paradīzes vārtiem Ļauj tikai izlidot un būt. Piedz. Un pilnmēness lai šonakt klusē, Lai vēji stāv un nedraisko! Pār tavu medījumu kaujas lauku Vēl viena bulta aizjoņo. Ja atcerēsies manu vārdu... Ļauj tikai izlidot un būt... Piedz. Un pilnmēness lai šonakt klusē, Lai vēji stāv un nedraisko!...

1. Nogurušas mazās kājas, piekususi saime, Kad tā aizver acis ciet, nokrīt kāda zvaigzne. Zvaigzne mazā plaukstā krīt, diez vai projām laidīs, Mazā bērna dveselīte vakaros to gaidīs. Tu uz manām siltām rokām, aizmiedz saldā miegā, Ļauj, lai tevi sapņi aijā, modīsimies rītā. 2. Vakars nāk un mazā zvaigzne sēžas tavā saujā, Tai bez tevis grūti iemigt, nav vairs kas to aijā. Tu uz manām siltām rokām, aizmiedz saldā miegā, Ļauj, lai tevi sapņi aijā, modīsimies rītā....

1. Klusi mierā aizgājusi, Diena, kura nav. Ļāvusi man tevi satikt Tikai trepēs ' čau'. Tā Tu arī aizgājusi, Dienai ejot līdz. Pamodies ar Tevi būs tad Jaunas dienas rīts. Piedz. Es nelieku Tev gaidīt, Es nelieku Tev nākt. Tu nāksi tad, kad jānāk, Un aiziesi, ja sāp. Es nelieku Tev smaidīt, Es nelieku Tev nākt. Tu nāksi tad, kad jānāk, Un aiziesi, ja sāp. 2. Pamodies ar Tevi ir Šīs jaunās dienas rīts....

1. Manā sētā saule riet, Tavā upes čalo. Manā sētā suņi rej, Tavā zeme garo. Tu man saki, ka es neredzot, Tu man saki, ka es nejūtot. Piedz. Bet tu tikai klusē, Bet tu tikai klusē, Bet tu tikai klusē, Un nesaki neko. 2. Mana sirds pie Tavējās, Tavējā ir mana. Mana sirds pie Tavas patvērās, Bet tai nekad nav gana. Tu man saki, ka es nedzirdot, Tu man saki, ka es nemīlot....

Zvaigznēs jūtams miers. Šis miers ir tik maldīgs. Pavasara, vējš - tik brīvs, nesavaldīgs, Un es gribu būt starp jums, Un tas nešķiet man noziegums Sākums vienmēr grūts. Pats sākums ir tevī. Svarīgi ir būt un nepazust sevī Jo es gribu būt starp jums Un tas nešķiet man noziegums. Decembrī sāk salt, Bet man salst jau šodien. Kas gan notiks rīt, ja nesāksim domāt, Un es gribu būt starp jums Un tas nešķiet man pieziegums....

Aizplīv vējā kā ziedlapu sniegi Smalka smeldze un neticu vairs Ka vēl lūpās plauks smaidi un liegi Mani uzrunās pieskāriens kairs. P. Tikai ceriņos,ceriņos baltos Tveras vakars un prom negrib iet Smaržās kaistošu apmetni maigi Zilai naktij ap pleciem tas liek. Izris zvaigznes kā dimanti zālē Smilgas vakarvējš saudzīgi glauž Un pār mirkļiem,kas rītausmā bālē Mēness plakstus ir pievēris jau.

Es neesmu ne šeit, ne tur, es esmu te pa vidam, kur koku lapas zemē guļot, lietum līstot sadrūp. Es neesmu ne tur, ne šeit, es esmu te pa vidam, kur likums aizliedz baudīt tīro, īsto, dažkārt nevainīgo. Es neesmu ne šeit , ne tur, es esmu noteikti kaut kur, varbūt starp dimensijām stāvošs, vai par tādām strauji kļūstošs. Es neesmu ne šeit, ne tur, es esmu vēža šūna dabā, un steigties nevajag nekur, es vienmēr esmu tajā....

Kaut varētu vēl reizi atgriezt tās Tās dienas pašas labākās Mēs ticētu, ka viss uz labu ies Kam jānotiek, tas notiksies Vecos albumos kad skatos, senās fotogrāfijās Atmiņā kā šodien uzaust dienas pašas skaistākās Tik daudz cerību un sapņu, likās visas durvis vaļā Toreiz kad tu soli ejos citam veiksmi neatstāj Kaut varētu vēl reizi atgriezt tās Tās dienas pašas labākās Mēs ticētu, ka viss uz labu ies Kam jānotiek, tas notiksies Skolas gadi kaut jau tālē, palikušas atmiņas Vienmēr sajust to ko gribam, ticēt tam, kas nemainās Draudzība kad dzīves vējos, pārbaudīta nevar pazust Laiku rītdien ceļi mēdīs tā nekad mūs neatstās Kaut varētu vēl reizi atgriezt tās Tās dienas pašas labākās Mēs ticētu, ka viss uz labu ies Kam jānotiek, tas notiksies

Paklau,vēlos tev ko teikt Un šo brīdi nesasteigt Nav,nav nekas man aiz auss Tikai runas veids tāds gauss Saule,jūra,vējš un tu Ir viss ko es sev vēlētu Ja man mazliet tuvāk tiec Lūdzu,lūdzu to neatliec Varbūt šis brīdis nav piemērots Un viss tas šķiet mazliet pat samākslots Bet tavu roku savēja ielikšu Uz kādu brīdi tevi tā vērošu Saule,jūra,vējš un tu Ir viss ko es sev vēlētu Ja man mazliet tuvāk tiec Lūdzu,lūdzu to neatliec Varbūt šis brīdis nav piemērots Un viss tas šķiet mazliet pat samākslots Bet tavu roku savēja ielikšu Uz kādu brīdi tevi tā vērošu Lec,lec pat ja tev kājas trīc Es tevi ņemšu tu tikai nāc man līdzi Tavu roku savējā ielikšu Uz kādu brīdi tevi tā vērošu Es jūtos mazliet kā piemānīts Jo man nav viss tas kas bij apsolīts Bet kam tas vispār ir vajadzīgs Ja man ir tas ko cits nevar paņemt līdzi Varbūt šis brīdis nav piemērots Un viss tas šķiet mazliet pat samākslots Bet tavu roku savēja ielikšu Uz kādu brīdi tevi tā vērošu Lec,lec pat ja tev kājas trīc Es tevi ņemšu tu tikai nāc man līdzi Tavu roku savējā ielikšu Uz kādu brīdi tevi tā vērošu