Bez Akordiem

Juri kur tu ej no rīta tādā paskatā? savelc bikses, (nē) vismaz notīri botas (ahā) tu tač zini neviens negrib uz tevi tādu skatīties. labi, ka mati nav jāfrizē. kā Latviski saka - tad būtu dirsā. okei okei okei okei, es eju ārā un tur citi daudz neglītāki par mani, tu jau zini kurā Rīgā pusē mēs dzīvojam, viss būs labi. vismaz drēbju ziņā - viss būs labi. jāaiziet līdz tirgum, tur solija lielo piķi. palīdzēt pastiept maisus, appist kādu uz svariem. dabūt nahaļavu paiku, kožļenes ar plikām sievietēm. paskat kas pa dibeniem, paga tik kad es izaugšu. (jeeeij) dzirdēju Vilnim ir TV uz tām rāda kasetes. ej tu dirst kasetes? - jā, kasetes. melnbalti, bet nu ko rajonā, postpadomju bērnam. ja gadijumā Aivars prasa naudu saki nav, viņam nepietiks drosmes durt, bļe kļūdijos! Piedz. nekas jauns Āgenskalnā, izaugt no tādām dienām, taapeec tagad spīdu spīdu spīdu spīdu. 2x Valter, redzi cikos atbrauc piegāde. Viņš ir viens un mašīna paliek bez pieskates, Mums ir laiks šo izdarīt, ja jau ir iespēja. Mēs ēdīsim labi daudz, šo sekundē izdarīt, kā pirkstu apmīzt. (jaa) Gribētu būt kā Keits Flints, uz papīra likt tinti, plosīt skatuvi, man liekas esmu šim dzimis. Atdot sirdi un neko atpakaļ, tik daudz sadarīt, pēc nāves gan jau kāds mūs sapratīs. (diez vai) Mums iespējams trūkst kāda smadzenēs skrūve, dzīviem nav vara to spriest un lūgt lai savādāk būtu, Jauniem visa pasaule vaļā tik vajag atrast lūku bērnības saldie sapņi beigās paliek ļoti rūgti. (ļoti) Lai kuru taku mēs izvēlētos, nonāksim kur lemts Zvaigznēs rakstīts par daudziem, rajonā uz sienas par dažiem. te nu mēs esam, kas kur nonākuši un kādi dzimām bijušas bildes, skaidri stāvēs ar atmiņām! nekas jauns Āgenskalnā, izaugt no tādām dienām.. 2x piedz.

Brālīt, iedzer vēl reiz, vēl jaunības laiks, Kad pienāks vecumdienas, tev alus negaršos. Viss šis gaišais alus, tas ir priekš visa jauna, Tad nepaliec jel kaunā, tev šodien jāiedzer. Brālīt, Mīlē vēl reiz, vēl jaunības laiks, Kad pienāks vecumdienas, tev meičas skūpstus liegs. Tev visas skaistas meičas, tās ir priekš katra jauna, Tad nepaliec jel kaunā, tev šodien jā Mīlē. Brālīt, pumpē vēl reiz, vēl jaunības laiks, Kad pienāks vecumdienas, tev kredītus to liegs, Jo visa veču nauda, tā ir priekš katra jauna, Tad nepaliec jel kaunā, tev šodien jāpumpē. Brālīt, iedzer vēl reiz, vēl jaunības laiks, Kad pienāks vecumdienas, tev alus negaršos. Viss šis gaišais alus, tas ir priekš visa jauna, Tad nepaliec jel kaunā, tev šodien jāiedzer.

Skrienot cauri putekļiem Grēku pilniem palagiem Pāri namiem apsēstiem Pretim lokiem apburtiem Un skrāpējot rētas tā nemanot prātu sev jauc Bet sadzirdēt nespēj ka Debesis raud Viņa meklēja mīlestību Tur kur tās nav Tur kur tās nav Viņa padevās mirkļiem Un salauza sirdi kas jau Ir cietusi daudz Viņa atdeva sapņus un cerības Katram kas viņu sauc Viņa meklēja mīlestību Tur kur tās nav Tur kur tās nemaz nav Dienas iet bet vēl aizvien Pāri duņām viņa skrien Pagrimstot zem atvariem Visur savu sirdi sien Un ārstējot brūces tā nezinot dvēseli žņaudz Bet vēl aizvien nedzird ka Debesis raud Kāpēc Dievs Tu dari tā Liec man ciest bez iemesla Kā lai topu stiprāka Viņa lūdz bet nedomā

I'm on a road To the promise land Tossing and turning Every night I work hard every day And every night Cold sweat Sleepless nights Far,far from home I feel deserted I want to hold you tight And never let go (Pre-ch) I'm a man with will I never will give up (Piedz) Power of will In my veins My love will Allways be for you Too many years i was fighting Fighting for air to breathe I want to be free Everytime i had to leave I lost the peace Everytime i see you I lost the tears (Pre-ch) (Piedz)(2x) (Solo) (Pre-ch) (Piedz)(4x)

Kāds sit pie mana loga vai mana ēna tā? Vai atstājis to esmu es lietū, negaisā? Nu grib tā atkal iekšā, būt manā tuvumā. Un sāks tā atkal mācīt ko darīt un kur iet, Pie kurām durvīm klauvēt un kuras aizcirst ciet, Kur veiksmi, laimi meklēt, kur savu sirdi siet. Tik pareizi tas skan, ka aizbēgt gribas man No padomiem, no ierastības apnicīgās šīs. Kurp iet, kad atgriezties - to visu pats es zinu, Kāpēc man mainīties? Tad klauvē vien cik gribi līdz pirksti stīvi kļūst, Tad zināsi kā jūties kad vienreiz vadzis lūzt, Kad pamats zūd zem kājām un cerības kad zūd. Tik pareizi tas skan, ka aizbēgt gribas man No padomiem, no ierastības apnicīgās šīs. Kurp iet, kad atgriezties - to visu pats es zinu, Kāpēc man mainīties? Bet pienāks reiz tā diena, kad visiem labi būs, Kad ēna nebūs viena, jo arī man tās trūks. Tad visi ļaudis smaidīs un labi draugi būs Un mana paša ēna, Un mana paša ēna, Un mana paša ēna par manu draugu kļūs.

Atver man sirdi, Nebaidies no jūtām Tu taču zini mani mīli Tu Kāpēc, kāpēc Tev jāmēlo. Satver man rokas, Nelaid mani prom, Kad jūti es saku tevi mīlu es Jo tad, tad man nav jāmēlo Piedz. Mēs Saplūstam, kad mēs iemīlam Mēs Izgaistam, kad mēs ienīstam Atver man sirdi, Nebaidies no jūtām Tu taču zini mani mīli Tu Kāpēc, kāpēc Tev jāmēlo. Satver man rokas, Nelaid mani prom, Kad jūti es mokos, tevi gribu es Kāpēc, kāpēc man jāmelo Piedz. Mēs Saplūstam, kad mēs iemīlam Mēs Izgaistam, kad mēs ienīstam

Krīt nakts Nomodā Divatā Tu un es Ēnas slīd Mežmalā Mēness dzīts Negaiss nāk krāsas ievij krēpēs, lai meitas Pret nakti, kad pienāks rīts Pāri upei zirgu (es) skrienu Zobenu celt Vēji dzen sauli pret jūru Zibens debesis šķeļ Vīri krīt un ceļas par zemi Un tiem ko mīl Piedziedājums: Tevi sargāju plaukstā Lai kur arī pakavi dārd Pērkon nakts pārdzims spēkā Kliedziens tavs mani glābs Krīt nakts Nomodā Divatā Tu un es Vārdi deg Vaiņagā Gredzens mīts Mani bur Aizver nu acis mans mīļais Savu galvu klēpī man liec Pirksti slīd caur taviem matiem Sirdī, lai miers Rīta rasas saules kauja Tevi modinās mans skūpsts Dziļi paslēp mani sirdī Kur mājas mums

Starp diviem tiltiem stāv lepni pils Šai pilsētā, kas nepievils, Šai pilsētā, kas sveicina Un iemīlēties aicina. Te tornī zvanu skaņas dzied, Es gribu sajust tās arvien. Un vientuļš students ielās klīst, Kurš meklē laimi pusnaktī. Ja atrodies man tuvumā, Ja atrodies pat svešumā, Mēs satiksimies... Satiksimies Jelgavā, Manā, tavā Mītavā. Dziesmu dziedi tik un tā Ja atrodies pat svešumā. Jo šeit mēs augam – izaugam Un sirdī vienmēr paliekam Ar upēm, lāpām, saullēktiem Un saviem sapņiem pārdrošiem. Ja atrodies man tuvumā, Ja atrodies pat svešumā, Mēs satiksimies... Satiksimies Jelgavā, Manā, tavā Mītavā. Dziesmu dziedi tik un tā, Ja atrodies pat svešumā Satiksimies Jelgavā, Manā, tavā Mītavā. Dziesmu dziedi tik un tā, Ja atrodies pat svešumā

Ir atnācis jūnijs Ar baltām madarām pļavā. Brienu pa rasu, Ar skatu glāstot šos ziedus. Domās tai dienā Kopā ar tevi madaru pļavā – Tas bija tik sen, tik sen, Bet liekas, ka bija vakar. Piedz. Es rakstu rasā Tos vārdus, ko noklusēju, Un lūdzu vēju Tos aiznest tev. Es rakstu rasā, Ka mīlu tik tevi, Un lūdzu baltām madarām Šo rakstu saglabāt. Rasas lāsē mīlestību lieku, Visu to, kas pieder man, Sūtīšu ar vēju tālu, tālu, Lai tu vari tajā veldzēties. Aiznes, vējiņ, mīlestību manu, Aiznes manai mīļai tālumā, Aiznes to, ko rasas lāsē liku, Aiznes visu to, kas pieder man.

Tavs acu skatiens... Kā jāņtārpiņš, kas uzspīd tumsas brīdī, Kā avots, izslāpušajiem kas liegts, Ir tavu acu skatiens senilgotais No sapņu mirkļiem atgriezies. Kā zibens šautra kādā tumšā alā, Kā liesma kalna virsotnē No aizmūžiem un bezgalīga sala Tavs tēls no sapņa ieradies. Un kāda upe tuksnešainā zemē Caur izkaltušo smilti ceļu lauž, Ar spēkiem pēdējiem un asrām karstām No viena stara spēku jauš. Un tikai retais teiks, ka nieki, Ka upei nevajag tik strauji plūst – Pat pāri akmens saltai sirdij Ik pavasari ledus kūst. Un tikai retais teiks, ka nieki, Ka upei nevajag tik strauji plūst – Pat pāri akmens saltai sirdij Ik pavasari ledus kūst. Kā jāņtārpiņš, kas uzspīd tumsas brīdī, Kā avots, izslāpušajiem kas liegts, Ir tavu acu skatiens senilgotais No sapņu mirkļiem atgriezies.