Bez Akordiem

Krīt nakts Nomodā Divatā Tu un es Ēnas slīd Mežmalā Mēness dzīts Negaiss nāk krāsas ievij krēpēs, lai meitas Pret nakti, kad pienāks rīts Pāri upei zirgu (es) skrienu Zobenu celt Vēji dzen sauli pret jūru Zibens debesis šķeļ Vīri krīt un ceļas par zemi Un tiem ko mīl Piedziedājums: Tevi sargāju plaukstā Lai kur arī pakavi dārd Pērkon nakts pārdzims spēkā Kliedziens tavs mani glābs Krīt nakts Nomodā Divatā Tu un es Vārdi deg Vaiņagā Gredzens mīts Mani bur Aizver nu acis mans mīļais Savu galvu klēpī man liec Pirksti slīd caur taviem matiem Sirdī, lai miers Rīta rasas saules kauja Tevi modinās mans skūpsts Dziļi paslēp mani sirdī Kur mājas mums

Starp diviem tiltiem stāv lepni pils Šai pilsētā, kas nepievils, Šai pilsētā, kas sveicina Un iemīlēties aicina. Te tornī zvanu skaņas dzied, Es gribu sajust tās arvien. Un vientuļš students ielās klīst, Kurš meklē laimi pusnaktī. Ja atrodies man tuvumā, Ja atrodies pat svešumā, Mēs satiksimies... Satiksimies Jelgavā, Manā, tavā Mītavā. Dziesmu dziedi tik un tā Ja atrodies pat svešumā. Jo šeit mēs augam – izaugam Un sirdī vienmēr paliekam Ar upēm, lāpām, saullēktiem Un saviem sapņiem pārdrošiem....

Ir atnācis jūnijs Ar baltām madarām pļavā. Brienu pa rasu, Ar skatu glāstot šos ziedus. Domās tai dienā Kopā ar tevi madaru pļavā – Tas bija tik sen, tik sen, Bet liekas, ka bija vakar. Piedz. Es rakstu rasā Tos vārdus, ko noklusēju, Un lūdzu vēju Tos aiznest tev. Es rakstu rasā, Ka mīlu tik tevi, Un lūdzu baltām madarām Šo rakstu saglabāt. Rasas lāsē mīlestību lieku, Visu to, kas pieder man, Sūtīšu ar vēju tālu, tālu, Lai tu vari tajā veldzēties....

Tavs acu skatiens... Kā jāņtārpiņš, kas uzspīd tumsas brīdī, Kā avots, izslāpušajiem kas liegts, Ir tavu acu skatiens senilgotais No sapņu mirkļiem atgriezies. Kā zibens šautra kādā tumšā alā, Kā liesma kalna virsotnē No aizmūžiem un bezgalīga sala Tavs tēls no sapņa ieradies. Un kāda upe tuksnešainā zemē Caur izkaltušo smilti ceļu lauž, Ar spēkiem pēdējiem un asrām karstām No viena stara spēku jauš. Un tikai retais teiks, ka nieki, Ka upei nevajag tik strauji plūst – Pat pāri akmens saltai sirdij Ik pavasari ledus kūst....

Man pāri mākoņi skrien Rītos, vakaros vēlos bez atelpas vien. Tā visu mūžu tie skrien, Sidraba balti nāk un iet, balti nāk un iet. Man pāri mākoņi skrien. Sakiet, kāpēc tie kvēlo, un kurp gan tie skrien? Kāpēc tie kvēlo? Kāpēc tie kvēlo? Kāpēc tie kvēlo, un kurp gan tie skrien? Man pretī meitene nāk. Sirdī teiksmaini zvani jau skanēt man sāk Tā - it kā mākoņu pulks Pretī man tūkstoš veidos nāk....

Zili, zilajās debesīs, Tur miljons zvaigžņu pulki mirdz. Zaļgan ziedu pļavās, Tur nav brāķis it neviens. Tas tak brīnums mums ir liels, Ka pasaulē valda Dievs. Ar Vārdu Viņš to radija, Ar mīlestību piepildīja.

1. Paslēpies zem mana loga Nesteidzīgs ir rīts. Modina tas mani lēnām, Saule debesīs. Spilvens pilns ar sapņiem maniem, Matos spēlējas, Man tos atļauts sakārtot, Jo man nav jāsteidzas. Rīts var aiziet ar bez manis, Citu paņemt līdz. Šodien es bez rīta iešu, Lēkšu dienā drīz. Piedz. Es nezinu, kur steigties, Un ko man nokavēt. Es gribu savus sapņus Pie sevis paturēt. Lai vējš man izpūš matus, Un tur, kur dienai beigas, Ar Tevi sēdēt saulrietā Un tas mums viss bez steigas....

Piešķil gāzi un lido Ja es varu, tad vari to tu Sagriez dzīvi, kā tev tas patīk Pieradini sev brīvību Seko man un neprasi kāpēc Ļauj, lai trako tava motora sirds Tā ir ballīte mana un tava Rokenrola - festivāls Turi stūri ciešāk Lai dzied virzuļi tev Turi stūri ciešāk Un paņem uzvaru sev Dejo, dejo tavs metāla zirgs Pakaviem kūpot - Roksalūtā Dejo, dejo tavs metāla zirgs Dejo, dejo kā baletā Piešķil gāzi un lido Ja es varu, tad vari to tu Centrs ir tevī, esi tu pats Pieradini sev brīvību Seko man un neprasi kāpēc Ļauj, lai trako tava motora sirds Lai riepas glezno uz asfalta gleznu Tas ir frīstaila karnevāls

Uz kuģa zēni nav vēl noskumuši Teic kapteins vīriem vieglā žirgumā Tad kapteinis ar savu aso skatu 2x Meklē krastu nakts miglājā Uz krasta palikusi mazā Daina Kas dārgā zīdā sārtā bērnu dzijas Ai kapteini tu vari droši ticēt 2x Ka atgriežoties tevi gaidīs tā Kad kapteinis bi'j atgriezies no jūras Un skaistule tam gausā vīnu lej Ai iedzesim par jaunību un Dainu 2x Un par viņas skaistām actiņām Starpspēle

1. Pasaule raud manās plaukstās , Matos sapinas debess asaras aukstās, Un pie dvēseles sasildās. Gribas to vēju gauso, no pieres sev nenotraukt, Un čukstēt tik skaļi vakaram ausīs, Lai skumjām to nesasaukt. Manas plaukstas ir sausas, bet pasaule tajās raud, Un varbūt ir labi tā debesīm ļauties - ja gribi, tad skaud. 2. Mēness asaras baltās, spēlējas logā, Rītam jasavaldās, lai nav jānožēlo. Bet gribas to vēju gauso, no pieres sev nenotraukt, Un čukstēt tik skaļi vakaram ausīs, lai skumjām to nesasaukt....