Bez Akordiem

Manai Gaujai Šī dziesma vairs jādzied nav blāzmainā rietā, Neviens nevar iztraucēt mūs, - Es tevi tā mīlu, ka asiņu vietā Man var tavi ūdeņi plūst. Šī dziesma nav tā, kura kaunīgi vairās Un prasa, ko nedrīkst, ko drīkst: Pie tevis, vismīļākā, skūpstās visvairāk, Un tevī visbiežāk kāds slīkst. Tu dažam sniedz avota ledaino roku Un acis uz mūžību slēdz, Tu paņem no krastmalas varenu koku Un kopā ar to projām bēdz. Kad pamostas mežs, palu miglājam gaistot, Tu puto un akmeņus grauz, Un, Gauja, tev, ledāju verdzību šķaidot, Ir pilnīgi cilvēka balss. Man, dzirdot šo balsi, tā dīvaini metas, Es domāju – labi varbūt, Ka pasaulē prot tikai meitenes retas Mazlietiņ tev līdzīgas būt.

Saltā, sarmotā un baltā ziemas rītā Tad, kad sals aiz loga savu dziesmu dzied Zili mirdzošas un saules izdaiļotas Manās loga rūtīs ledus rozes zied P. Gaidi mani, nākšu drīz ar sauli sirdī Gaidi tā, lai arī Tava sirds to jūt Sniegšu Tev es savas ledus rozes rūtīs Lai tās cauri gadiem liek pie Tevis būt Laiks jau negaida, tas ātri projām steidzas Atkal pavasaris sitām vēsmām sveic Tas nekas, jo zinu, baltās sniega rozes Sniegšu Tev, lai tās Tev manu vārdu teic...

Nesaki man, ka tā nebūs Izbridīsim cauri sniegiem, Un tad varens brīdis būs, - Mākonis ar baltiem diegiem Debesi pie zemes šūs. Zeme dabūs košas krāsas, Kūlai cauri zāle augs, - Debess zvaigznēm piedzims māsas, Pienenes uz zemes plauks. Piedz. Tālumos, kas sen jau alkti, Iesim, sapņodami daudz. Līdīs melns un spožs kā zalktis Noslēpumains meža strauts. Baloži pa priedēm dūkos, Un mums nebūs vairs kur iet. Dzeguze tik ilgi kūkos, Kamēr visi ceļi ciet. Tad no tava pleca slīdēs Skurbais tērpa nemiers nost Un līdz rītam zvaigznes spīdēs Tavu acu atvaros. Piedz. Tālumos, kas sen jau alkti, Iesim sapņodami daudz. Līdīs melns un spožs kā zalktis Noslēpumains meža strauts

Es šonakt degšu sveci un iešu, sveci rokās, tālu pļavās. Varbūt caur kādu nezināmu teci es pēkšņi iestaigāšu domās tavās. Tu pļavu redzēsi. Un mūžību. Iet puisēns mazs. Un pārvēršas par veci. Un līdzi gaismu nez. Tā esi tu. Es tik to jokam saucu tā par sveci. Ko runājat par mīlestību, Ja tāda vārda vairs jau nav. Ir vienkāršāk: ''Es viņu gribu.'' Nav jārunā par mīlestību. Kad Dievs no Ādama ņem ribu, Tas akts ir mehanizēts jau. Ko runāt vēl par mīlestību - Tā vārda tāda ja vairs nav.

Dzimšanas dienā tev dāvinu prieku, Prieku ar mazu smaidiņu, Mīlestību dzimšanas dienā Ar acu skatienu pasniedzu tev. Esi priecīgs un laimīgs, Esi veiksmīgs un mīlēts Uz pasaules lielās, Kur cilvēki mīt. Dzimšanas dienā saules stariņu Lūgšu pie tevis nolaisties, Sapaijāt vaidziņus, samīļot sirsniņu, Samīļot silti, cik silti vien var. Dzimšanas dienā tev pasniedzu plaukstu, Uz kuras laimīte mitinās. Lūdzu, to paņem un saglabā ilgi, Lai laimīte pavada tevi arvien.

2x Ne jau visas puķes ziedēt prot, Ne jau visi ziedi smaržas dod, Ne jau visi ziedos laimi rod, Savu sirdi smaržām sasildot. 2x Tu esi kā puķe, kas ziedēt prot, Tu esi kāds zieds, kas smaržu dod, Tu esi kā saule, kas sildīt prot, Kas siltumu dod. 2x Ne jau visas puķes ziedēt prot, Ne jau visi ziedi smaržas dod, Ne jau visi ziedos laimi rod, Savu sirdi smaržām sasildot. 4x Tu esi kā puķe, kas ziedēt prot, Tu esi kāds zieds, kas smaržu dod, Tu esi kā saule, kas sildīt prot, Kas siltumu dod.

Es svinīgi solu Tev sevi, Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste, Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi ,vai mana būsi manas dvēseles juriste, Es svinīgi solu Tev sevi. Noteiktas kompotences ietvaros,sludināta meklēšana. Vēlamais rezultāts,abpusēji nelokāms,jo Savu lomu apsolos pildīt godprātīgi un pēc labākās Visvisvislabākās apziņas. Es svinīgi solu Tev sevi, Es svinīgi solu Tev sevi, Konstitūcija robežas nevilks, Mūsu likumus nemainīs. Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste. Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste. Es svinīgi solu Tev sevi. Nevienam no jums nebūs ļauts aplauzt mūs. Valsts tiesības šeit nepiešķirs neviens. Kad mani piesauc es triekšos pēc Tevis Pa pilsētas priekšu Tev ,manas dvēseles juriste. Es svinīgi solu Tev sevi, Es svinīgi solu Tev sevi. Konstitūcijas robežas nevilks, Mūsu likumus nemainīs. Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste, Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste. Es svinīgi solu Tev sevi. Es svinīgi solu Tev sevi. Es svinīgi solu Tev sevi. Es svinīgi solu Tev sevi. Es svinīgi solu Tev sevi. Manas dvēseles juriste!

aceries kā pirmo reizi uzlokojies aceries kā pirmo reizi man uzsmaidiji aceries ka pirmo reizi mani noskūpstji aceries ka tas salauza manu sirdi tavi klasti tavi smiekli atmina tagad trui saldi lupu pieskarieni naivi soli palika tur tur kur mus vairs nav un nebus tur kur sarkans kluvis gaisi zili balts tagad esmu cita pikta launa skarba sauckagribi ne naiva nevar sava nekta tagad cita ouououououuuuuuuuuuuuuu tagad esmu cita tagad esmu cita uguniga mila kaisla mums reiz bija bet tas viss nodzisa un kluva ledus auksts jo tureji aiz rokas mani kad gribeju glabt tur nodzesi un pazuudi lai tagad esmu cita pikta launa skarba sauckagribi ne naiva nevar sava nekta tagad cita ououuououuuuuuuuuuuuuuu tagad esmu cita ouuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuu viss mainas viss ir beidzies vairs un nebuss vairs nav un nebuss tagad esmu cita

Mēs šodien svinam par mūziku ko taisam, jo bez viņas - būtu ielās sūdus taisot rūgta dzīve tiem kas ceļā būtu jo kad lejā esi ar tukšu vēderu tu zaudē jūtas. (pilnīgi jebkādas) ir daži kas ir bijuši tur, tie ir priecīgi, ka nav vairs tur mēs ceram uz sevi, lai nebūtu vairs tur mums nav kas cits palīdz, nav kas roku tur. (tur tur tur tur) mēs šodien svinam par to ka varam svinēt ka neesam zem zemes ar galvā caurumu un svinu, tik biedrus no augšas lejā vērotu, dotu svētību un izturību jauniem. akliem auniem grūti pamanīt kas notiek blakus sētā, viniem liekas, ka viss tik tālu pagaidi kad ēdīsim no tava šķīvja. tad smieklīgi galīgi nebūs švītiņ. (vai ne?) labi pohuj, jo mēs šodien svinam par to ka esam šeit kopā auguši bez tēviem padarijuši sevi par vīriem ar krāsainu nevis melnbaltu rītdienu. ielas mūs padara par dzīvnieku, un tici man, īpaši šeit. paldies sev, ka es neesmu beigts mēs svinam šodien ja nu rītdiena nepienāk. nevar noliegt, ka reizēm bail ja nu tā vai savādāk karoti noliek. Piedz. es saku vēl krāmē galdā vēl krāmē galdā mēs šodien svinam, tā kā pēdējo reizi būtu mājā pasties uz galdu ja kāds maldās, mēs šodien glāzes ceļam par to kas ejot pacelts. 2x mēs svinam par visiem par tiem kas tālu prom kas ir augšā kas nebūs vairs rajonā. dzīve asiņaina mauka brāl asaras slauki dod lai dzīve atgriež mums atpakaļ laiku. par tiem kas nesvin ar mums, kas nevar to darīt palika veel tikai pāris gadi sistēma mūs nevar samīt. žēl palaist ātri un aizmirst tik lēni par tiem kas, tagad nevar pacelt glāzes ar zēniem. nešaubies - dabūt un pārņemt standartoperācija mums skan gan rajonā gan radio gan rācijās mūs vārdi atkārtojās. stāsti lieli, lielies draugiem, domā, ka mēs tiešām atklāsimies. Piedz.

Vai esi redzējusi spožu zvaigzni Kas naktī spīd tikai Tev Vai esi sajutusi siltās rokas Kuru glāsti domāti tik Tev Piedz. Cik ilgi kavēsies Tu tumsā Vai neapniks Tev pašai baidīties Ir rīts,ir gaisma,būs siltums Tas pasaulē Tev šajā novēlēts Vai centies aizmirsties,vai bēgt No sevis pašas Tu neaizmuksi Vai sirds slēpsies tumšākajā alā Kas nolemts tas Tevi atradīs Piedz.