Karstās dejas
Tumšmatēm tīk lēnās dejas, blondīnes par tām tik smejas, Ķircinoties veikli projām slīd. Aizlokas tās prom kā fejas acīm mirdzot, draiski smejas Vilinot un izaicinot mūs. Ritmā šūpojas un lokā Stājas tās kā senās dienās Tur, kur ugunskura gaisma spīd Nomestas tiek dienas rūpes, Paliek tikai ritma šūpas, Kurās aizmirstamies. Griežoties šai dejā straujā, dodas tās kā īstā kaujā Kā tik amazones prot. Un mēs uzvarēti tiekam, ļaujoties šo mirkļu priekam, Pasaulē, kas atraisīta kļūst....