Viltus emocijas
Pietiks rakstīt mīlas sms, Tas tik manā prātā izraisa stresu Tas, ka tās ir viltus emocijas, redzam abi mēs Tas, kas agrāb bija mums, vairs nepiederēs Sanāk arī tā, ka Tu pietrūksti man, Bet nu jau ir par vēlu, jo viss pazuda Jo nevienmēr sanākt kā mēs vēlamies Un skatoties uz Tevi, redzu Tavas jūtas Sastinga un vairs nē, saskan Iegūstot mani, Tu iegūsi visu, Bet Tava dzīve piederēs paralēli citam Vai Tu vēlies, lai visas Tavas vēlmes piepildās Un vai Tu vēlies, lai visas mūsu jūtas pazūd tukšumā Klusuma brīdis spontāni iestājās Vakars jau vēls emocijas pamodās Izmisumā pamestā nozuda vilšanās Atmiņas palika uz atvadām Kāpēc viņa runā par mani tādas lietas, Kuras pati nesaprot un viņas dēļ esmu pazaudējis prātu Jā, nemitīgi zvani, jautājumi par to kā man klājas Es atceros to, ka bieži biji man blakus Man nevajag neko, kad skatos vakaros Tavās acīs Esmu gatavs, ka mūsu dzīves ceļi kādreiz viens otru satiks Es maldījos un vīlos pamostoties agros rītos Klausoties bezgalīgos strīdos Skatoties kā mūsu liktenis lidos Apzināties to, ka šis laiks krītošs Ar šarmu pret karmu, jo karma ir kuce Robežu nav, kuru tas uztrauc Kļūdoties mēs, piedošanu lūdzam Entās jūdzes tālumā zuda Un mēs iegrimām šajos vakaros, šajos vientuļajos vakaros Visa pasaule likās tik ideāla Dvēseles liesma joprojām kvēla Es jūtu, ka Tu jūti, jo Tevi tas skāra Mēs esam tālu proporcionāli Klusā vakarā es teicu stāsts ir beidzies Laimīgas beigas, es Tevi sveicu mierīgi Un bez steigas paklusē, un padomā, ko veici Mēs neprotam reizē krist Un tajā pašā laikā piecelties un tad, kad esam vīlušies Tas mūs vairs neinteresē No egoisma tikt vaļā mums Vai Tu zini kā izskatās īsta, neviltota laime Bez tukšiem glaimiem uz patiesiem pamatiem Tas nav dīvaini, jo problēma ir Tevī Nemeklēju citos vainu