Bez Akordiem

Piedod man, Jūra! Mierīga rītos un saulaina dienās Tu smaidi, un acis tev zaļgani zvīl, Bet brīdi, kad vētraini vakari pienāk, Tu gribi, lai tevi vēl vētraināk mīl. Tu proti, gan čalot, gan dziedoša stāstīt Un matus kā viļņus pie krūtīm glaust. Tu vari līdz skurbumam glāstīt Un priedes lauzt. Kas liedagā vēl dzintaru meklē, Tam smieklus kā šļakatas sejā tu svied, Bet sirdij, ko nebaida dzīle un pekle, Tu atklāj, kur skaistākie koraļļi zied. Tu izdzist liec kvēlākām saulrieta lāpām, Jo diena ir īsa, bet šķiršanās sāp, Un veldzi vairs neatrast dīvainām slāpēm – Dzer tevi cik dzerdams, vēl vairāk slāps ... Kam dziļumu savu tik ilgi tu slēpi? Bez tevis uz zemes vairs nespēju nīkt, Kaut zinu, ka zaigajā klēpī Var arī slīkt. Ai, jūra, jūra! Kam šalkas man devi? Nav selgā vētra, bet sirds mana šalc! Jel piedod, jūra, ka dziedu par tevi, Bet lūpās deg vārdi, ko pateikt nav ļauts.

Tev,tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev,tev mani vajag Tev tev mani vajag kad manis,manis vairs nav Tev arī ir ko sacīt,par acīm kas raudāja Stāvi kluss,tu izmet,tev vienmēr būs taisnība Nē,nē nav vairs nav Jo sevi manis nozīmes nav Tev,tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad mani vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Tevis nav man arī ir ko sacīt Par lūpām kas klusēja Bet kur kluss,tu teici ka labākas nav Nē,nē nav vairs nav sevi manis nozīme nav Tev,tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad mani vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav

Hei, miskaste, miskaste, miskaste, Hei, miskaste, miskaste, miskaste. Tavas acis brīnišķīgas ir, Bet tomēr radiators silda labāk nekā tu. Hei, miskaste, miskaste, miskaste, Hei, miskaste, miskaste, miskaste. (Atkārto 3 reizes ar starpspēli starp 2. un 3.reizi.)

Ciema aristokrāts Dīķī iegremdēts, purva glamūra vērts Legalizēts, sertificēts Pārāk ilgi nāk miegs, ko tur liegties ir triekts Tumšo silu gaišajā pusē radio skan, TV lai klusē Ar kreiso roku par, ar labo roku par Es abas rokas paceļu gaisā,tāpat kā aizvakar Ar kreiso roku par, ar labo roku par Es abas rokas paceļu gaisā,tāpat kā aizvakar Zilo asiņu sārts, ciema aristokrāts Sūnās piereģistrēts, dzīvoklis lēts, nodeklarēts Otra tāda vairs nav, gribas ticēt, bet jau Kārtējo reiz pašam par spīti, darīšu atkal tāpat kā tie citi Smalku cimdu sniegbaltais pāris Bet vidējais pirkts mazliet nodzeltējis Ak, kur es to būtu tā apskādējis Domāt laika vairāk nav, nav, nav Ar kreiso roku par, ar labo roku par Es abas rokas paceļu gaisā,tāpat kā aizvakar Ar kreiso roku par, ar labo roku par Es abas rokas paceļu gaisā,tāpat kā aizvakar Ar kreiso roku par, ar labo roku par Es abas rokas paceļu gaisā,tāpat kā aizvakar Ar kreiso roku par, ar labo roku par Es abas rokas paceļu gaisā,tāpat kā aizvakar

Lai klimata kontrole dūc Mohito un vieglāk kļūs Vasara klāt, nezinu kā jūs Bet es uz Liepāju, kur vējiņš pūš Man neinteresē laika ziņas, jo man ir klimata kontrole Es kontrolēju kruīzu, nevis kruīza kontrole Man nevajag GPS, jo visi zina kur es esmu Ja dzirdi basu, tātad esmu blakus Beidzot karsts, mana āda sauli prasa Un ja ir slāpes Colas vietā kvasu Laukā tveice, debess arī tīras Pilsēta gaida, kad beidzot līs Lai klimata kontrole dūc Mohito un vieglāk kļūs Vasara klāt, nezinu kā jūs Bet es uz Liepāju, kur vējiņš pūš No Liepājas uz Rīgu, no Rīgas atpakaļ Es braucu lēnām, bet toties skaļi (2x) Un tagad visi no mājām ārā uz viens, divi Tici vai nē, bet vasara ir par brīvu Tāpēc, ja tu baudi to, tad uz pilnu klapi Kā sīkie – no ūdens izlien, kad jau zobi klab Lūpas zilas, pārklājies ar zoss ādu Vot to es saprotu – mazie plosās Starp medūzām un viļņiem, tie tver brīdi Viņi vienkārši bauda dzīvi Pēc V seko A, tad S un atkal A Galā vēl saules dievs RA Jūnijs, jūlijs, augusts – temperatūras augstas Paiet dienas pie pilnas jaudas Pludmalē, ceļā vai uz mola Viss ir lieliski ja mūzika tev ir fonā No Liepājas uz Rīgu, no Rīgas atpakaļ Ja vēlies lēnām, bet noteikti skaļi

Tā kā ceļš tik tālu tālu Līkumots un vīteņots Aizies man garām ātri Katra diena viss mans mūžs Tā kā saule tu man uzlec Tā kā lietus sāpes dzēs Lai kur tu būtu Manas domas tavu ēnu plēš Es tev lūdzu Klausies manī vēl Es tev lūdzu Klausies manī vēl Un nekad vairs neaizej Uzlec man kā saule vēl Visi mākoņi reiz aizpeld Mežu galiem pāri prom Katra mana doma tevī Tevī dzīves spēku rod Kā lai zinu kuru ceļu Tu man tagad rādi vēl Tā kā saule tu man uzlec Tā kā lietus sāpes dzēs Es tev lūdzu Klausies manī vēl Es tev lūdzu Klausies manī vēl Un nekad vairs neaizej Uzlec man kā saule vēl 3x Es tev lūdzu Klausies manī vēl Un nekad vairs neaizej Uzlec man kā saule vēl

Acīs zilajās Acīs brūnajās Acīs dedzīgās Un pievilcīgās Ieraudzīju jūs Mieru zaudēju es 2x Visu pasaulīti Jūsu dēļ aizmirsu Daudz reiz sapņoju Par jums pusnaktī Manā priekšā stāv Acīs zilajās Bet kad pamodos Tumsā atrodos 2x Nav ne vienas sirds Kas, mani aplaimo Jūsu actiņas Liesmas dedzīgās Ak cik daudz upuru Jūs esat jau ņēmušas Mani pievildams Aizmirstat jūs man 2x Bet bez jums es dzīvot Dzīvot vairs nevaru.

Lūgums Mīļi lūdzu īsu brīdi Tavu roku paturēt, Manā nosalušā rītā Lakstīgalas sameklēt. Pāri upēm aizsviest skumjas, Bērzu sulās veldzēties Un tad rasas klātā dienā Tavās acīs patverties. Mēness gaismos mūsu ceļu, Saule ziedus izkaisīs, Gaujas malā klusas ilgas Savus spārnus ieraudzīs. Un mēs nebūsim vairs vieni, Bites stropos medu vāks, Atmiņās uz mūžiem paliks Mūsu mīlestības stāsts.

Kād’ mīlestīb’ stāst’ Reņķedārze es uz dančiem saspazines ar vien skuķ Bij no Ķīšgal, ne no sprančem, aber smuk kā Havajs puķ. Ziede lieps un mēness smaide, sierds sāk mutul mest kā grāps, Šī man apsoles ka gaides rītvakar pie dižes kāps. Oi, oi, oi, oi ... Pulksteņam es groze ceijers, piers no gaidīšans jo slapš, Pēdig met pie mals es veijers, melle dungriņ kar iekš skap. Pūgcaurume iesprauž pojen, šlipsē ielej kliedēr smārž, Komandaj es uzsauc – mojens, laimīgs nokāp nost no bārž. Oi, oi, oi ... Tukšem rokem nav jau mode iet uz satikšnes ar brūt Sagrabinā kapiķs – bode nopērk stiklens – vesel tūt. Iet un doms kā rudens migel tur uz čikstiņ bulvār stūr, Tur nāks outobus, kas žigel vedīs man pie skuķ un jūr. Oi, oi, oi ... Nenok, Soul aiz jumtem riete, pacietībai izsprāgst spund, Outiš pienāk pieturs viete nosebojs ve turpat stund. Šturm sāk tie, kas joun un plecig un es kliedz „pie jūr man brūt” Nogrūž četrāps papuc vecig, uzkāp šim uz brūngan hūt. Oi, oi, oi ... Cīnijes par kater meter – stiklens zemē birst kā kruss Pēkšņi atskrien milič četer, otrouj man no outobus. Šitas joks man iznāk sālīt – tiesness piešķir desant sutk. Nu no bruģstārp knierē zālīt un uz tirgplac mālē butk. Vai, vai, vai ......

Sen kaklu asaru kamols skrāpē, Pār pleciem pelēkas ēnas slīd. Tādi mēs visi apkārt klīstam, Arī tu, mana Sniegbaltīt! Tā katru dienu mīlam un nīstam, Un solām sev to vairs nedarīt. Ieradums stiprāks par solījumu, Arī tev, mana Sniegbaltīt. Katram pa skatam un katram pa dejai, Tā visu dzīvi var izkaisīt. Cik tas ir viegli un cik pa īstam, Vai vari man atbildēt, Sniegbaltīt? Piedz. Ne visiem stāstiem laimīgas beigas, Reizēm der sirdij paklausīt. Mēs katrs no kādas pasakas nākam, Arī tu, mana Sniegbaltīt! Tu atstāj kroni baltajā sniegā, Lai visas ēnas rimstas un dzīst. Nevaru solīt, ka tas būs viegli, Bet tu to spēsi, Sniegbaltīt!