(1) Es braucu pa svešu ceļu Nakts vidū Ķerot šīs sajūts It kā tu būtu man blakus (2) Visu nakti Visu šo laiku Dzirdot manu vārdu Vējā (piedz) Es dodos pie tevis Tas ir viss ko vēlos Es skrienu pie tevis Lai parādītu manu mīlestību (mazs solo) (3) Tu vienmēr Saproti manu gājienu Tu esi Noslēpumaina (4) Tagad Šī ēnotā nakts Tura manu elpu Cieši ciet (5) Jo man vajag nokļūt Pie tevis Cik vien ātri varu (2 pants) (piedz) (solo) (no 3 panta līdz piedz)
Vēl viens rīts Vēl viens rīts nakti šķeļ, būs jauna diena, Saules ceļš sev līdzi aizvedīs, Tavus matus savos staros vīs, Skumjas aizdzenot prom. Kā ikreiz atkal atstāju Tevi es Vienu pašu, kā vēlējies, Sapņu burvības pasaulē, Diviem vietas kur nav. Piedz. Savus sapņus plaukstās sveram, Vai tie kādreiz nāks, Vēl ik mirkli kāri tveram cerībās, Reizēm izjūk viss, ko ņemam, Vai gan brīnums kāds, Ja no jauna pilis ceļam krāsmatās? Klāt jau nakts, Mēness slīd pa Piena ceļu, Skumja zvaigzne Tavā logā krīt. Nezinu, kas sagaida mūs rīt - Cerības vai vilšanās?
Aizveru acis, sāku sapņot par Tevi Atceros es nakti, kad pati Tu man stimulu devi Dzīvot un elpot, tāpēc es ar roku neatmetu. Tāpēc, zin, ka viss ko daru, ir tikai Tevis labad Tāpēc šo dziesmu taisu tagad, Ir vieglāk mirt nekā klausīties nāves skaņā, Bet es nemiršu, jo tavas lūpas izskatās saldākas par cukuru. Naktī man nevajadzēs lukturus, jo es Tevi sajūtīšu, Sapratīšu, ka esi mana vienīgā un, Kad Tavās acīs ieskatīšos - nogrimšu, Nonesīšu Tev sauli un mēnesi no debesīm Izrakšu dimantus tīrus no zemes, Pārdroši teikt, ka trūkst Tevis. Ir dienas, kad es nespēju celties, Bet paskatoties uz Tavas sejas, spēku sāku smelties Tu man esi mūza, tā nav kļūda. Zini, viss, ko es tagad varu pateikšu Tev acīs, Pasmaidīšu, gaidīšu, ko Tu sacīsi, Pa Tavu sirdi ejot es paslīdu, nokrītu un trīcu, Bet tik pat ātri pieceļos, jo Tu esi princese. Ar laiku Tu sapratīsi par ko es runāju, Es gāju par to pašu ceļu, par kuru tu gāji. Apkārt ir vieni vienīgi sapņi, kurus piepildīt es nespēju Necerēju, ka Tu man pievērsīsi uzmanību, Uzmanīgi tagad man jāizturās pret Tevi, Jo Tu esi trausla, es ar plaukstu pieskaros Tavai sejai Un gaismu, sauli atpazīstu Tevi, jo tādu kā Tu nav daudz Ar Tevi kaut uz pasaules galu otru brauktu, Lai tikai pateiktu, ka Tu man nozīmē daudz. Es neesmu, ļaudis, varbūt mīļākais cilvēks pasaulē, Tāpēc turi mani cieši pie sevis un pasaudzē, Jo mani iemīlēt spēt vari tikai Tu. Man ir sajūta, ka esmu atguvies no kritiena Tāpēc Tavas sirds sitieni mani uztur pie dzīves. Atslābinies un klausies šīs rīmes.
Kastaņkoks Man ielīkst istabā kāds zars, Kāds koks pa logu sniedz man roku. Es skatos: baltu dūju bars Ir pielidojis kastaņkoku. Viņš naktī izplaucis un zied – Šis vecais koks ar mieru rēnu, Ko tikai mūža galā vied, Kad mazāk saules, vairāk ēnu. Nav apses vieglprātības tam, Nav viņam dziļās egļu smeldzes, Bet skatiens gaišs līdz vakaram, Kad atplaukst gars no dienas deldzes. Viņš – domātājs starp kokiem tiem, Kas likteni sev jūt kā brāli Un kas zem griežņa asmeņiem Ne kliedz, ne zarus svaida tāli. Draugs, kastaņkokam roku sniedz, Viņš ir kā sirdsapziņa tava. Uz galda viņa ziedu liec – Tur viltības un glaimu nava, Glaimu nava.
2x Puikas no rajončika, Ikdiena nesteidzīga, Dzīvīte bezmērīga. o-o-o o-o-o Mūsu rajonā neredzēs venteni Tāpat kā neredzēs Reinika meiteni Mūsu rajonam kreisie iet sencen Tāpat kā Reiniks Eirovīzijai Gribi ko saldu? Uzliec Lauri Vai arī nē nezāles ir jāizkauj 2x Puikas no rajončika, Ikdiena nesteidzīga, Dzīvīte bezmērīga. o-o-o o-o-o 2x Puikas no rajončika, Ikdiena nesteidzīga, Dzīvīte bezmērīga. o-o-o o-o-o Lai deglis deg, lai tas deg, lai rajonā ir gaišs. Lai deglis deg, lai tas deg, lai būtu gaišs. Lai deglis deg, lai tas deg, lai rajonā ir gaišs. Lai deglis deg, lai tas deg, lai būtu gaišs.
Es gribu redzēt laimi vietā, kur to nenākas redzēt, Ja es kristu, es celtos, es esmu gatavs pat derēt Bieži sanāk palaist garām svarīgas lietas, ko neman. Es gribu paveikt to, ko patiesībā nemaz nevaru Par mani smejās un runā, bet es tieku tam garām, Ja Tu ticēsi, tad tici, viss ko darīsi Tev sanāks. Daudz darbi studijā un daudz bezmiega naktis Sarkanas acis un mana ikdiena ir sēdēt un rakstīt. Es esmu pieradis iet viens un neko netaisos mainīt, Man nepatīk atbildēt par to, pie kā es neesmu vainīgs. Es savos piecpadsmit gados esmu redzējis daudz Man ir nācies izciest sāpes un justies kā samīts ļaudis. Bieži nezinu, ko gribu, sanāk samelot sev Man nekad nav par daudz, tāpēc gribu es vēl. Man ir ģimene, kuru es mīlu, kuru vēl vairāk man vajag Es neesmu gatavs zaudēt, es esmu gatavs iet līdz galam. Tikai nebaidies pateikt un es Tev ticēšu, Nenolaid rokas, labāk ej un riskē Pacel galvu, tur ir debesis, brāl. Skrien tā, lai neviens nestāv Tev klāt, jā. x2 Dažreiz domāju par to, kas notiks, kur diez es nonākšu Un tā turpinu iet neskatoties uz to, kas mani nomāc. Es gribu sajust motivāciju, kuru diemžēl es nejūtu Man nevajag palīdzību, es cīnos itkā neviens šeit nebūtu. Es esmu gājis cauri ellei, lai tiktu tuvāk paradīzei Es esmu izcietis daudz, lai tikai kāds mani pamanītu. Un nestāvi uz vietas, ja durvis vaļā, tad ej, Tad izciet, tā kā pats teici, Līdzi laikam, vai laikam pa priekšu. Mani nevajag uzklausīt, tici man, Man pietiek ar to, kas man ir Es tikai priecājos, ja kāds mani ienīst, Un, ja kāds dzird, es esmu pateicis daudz, Bet vai kāds to vispār ņem vērā. Dūres nesit, tā attieksme, tas ir kā vērpt salmus ratā Ja Tev kādam jāsaka paldies, tad tikai vienīgi dzīvei, Jo viņa deva Tev iespēju smaidīt, elpot un mīlēt. Bieži nolaižas rokas un gribas pamest šo visu, Bet jau atkal paceļ galvu un joprojām sev ticu. Tikai nebaidies pateikt un es Tev ticēšu, Nenolaid rokas, labāk ej un riskē Pacel galvu, tur ir debesis, brāl. Skrien tā, lai neviens nestāv Tev klāt, jā. x2 Un es skriešu kā vējš, mani panākt būs grūti Es dzīvoju šodien, man vienalga kā būs. Es uzticos tikai un vienīgi sev, to man piespieda dzīve Gribu sajust pilnīgu laimi kaut uz neilgu brīdi. x2 Tikai nebaidies pateikt un es Tev ticēšu, Nenolaid rokas, labāk ej un riskē Pacel galvu, tur ir debesis, brāl. Skrien tā, lai neviens nestāv Tev klāt, jā. x2
1.pants Pāri ielai skan skaļa mūzika Bet tas tomēr nav nav itnekas Lai mana bazģitāra skan Bet tā skan tikai man Piedz. Trakojam,spēlējam Arī visu izārdam Sasitam,nositam Saplēšamun noplēšam 2.pants Jūs darat nepareizi Un pie tam ļoti greizi Jāspēlē ir skaļāks roks Un lai apklust stulbais pops.(pops) piedz.*6
Tavas acis ir kā mēness! Kas liek zilajām debesīm spīdēt un tumst. Siltais vējš Liek plīvot taviem Rudzu krāsas matiem Nakts klusums Liek man dzirdēt tavus čukstus! Tavs pieskāriens Nakts melnumā Liekas tik maigs Mēness gaisma rāda mums ceļu Rāda ceļu uz mūsu sirdīm Vējš mūs apskauj Klusums mūs klausās Tava dvaša Tavas acis Tavs pieskāriens Mūsu siltums Nakts melnumā, melnumā
Piedod man, Jūra! Mierīga rītos un saulaina dienās Tu smaidi, un acis tev zaļgani zvīl, Bet brīdi, kad vētraini vakari pienāk, Tu gribi, lai tevi vēl vētraināk mīl. Tu proti, gan čalot, gan dziedoša stāstīt Un matus kā viļņus pie krūtīm glaust. Tu vari līdz skurbumam glāstīt Un priedes lauzt. Kas liedagā vēl dzintaru meklē, Tam smieklus kā šļakatas sejā tu svied, Bet sirdij, ko nebaida dzīle un pekle, Tu atklāj, kur skaistākie koraļļi zied. Tu izdzist liec kvēlākām saulrieta lāpām, Jo diena ir īsa, bet šķiršanās sāp, Un veldzi vairs neatrast dīvainām slāpēm – Dzer tevi cik dzerdams, vēl vairāk slāps ... Kam dziļumu savu tik ilgi tu slēpi? Bez tevis uz zemes vairs nespēju nīkt, Kaut zinu, ka zaigajā klēpī Var arī slīkt. Ai, jūra, jūra! Kam šalkas man devi? Nav selgā vētra, bet sirds mana šalc! Jel piedod, jūra, ka dziedu par tevi, Bet lūpās deg vārdi, ko pateikt nav ļauts.
Tev,tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev,tev mani vajag Tev tev mani vajag kad manis,manis vairs nav Tev arī ir ko sacīt,par acīm kas raudāja Stāvi kluss,tu izmet,tev vienmēr būs taisnība Nē,nē nav vairs nav Jo sevi manis nozīmes nav Tev,tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad mani vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Tevis nav man arī ir ko sacīt Par lūpām kas klusēja Bet kur kluss,tu teici ka labākas nav Nē,nē nav vairs nav sevi manis nozīme nav Tev,tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad mani vairs nav Jo tev tev mani vajag Tev mani vajag kad manis vairs nav