Bez Akordiem

Mums ir tik nevienlīdzīgs pieprasījums-piedāvājums Mums ir tik nevienlīdzīgs pieprasījums-piedāvājums Kā var sacensties mans vājums un tavs vilinājums? Pastaigājos, ne ar vienu nerunājos Cigeretes ir, bet uguns nav un būtu jāiet mājās. Uz tavas ādas krējums, saldējums un tetovējums. Uz tavas ādas krējums, saldējums un tetovējums. Ar tevi tevi palieku, kaut sen jau beidzies komandējums. Pastaigājos, ne ar vienu nerunājos Cigeretes ir, bet uguns nav un būtu jāiet mājās. Pastaigājos, ne ar vienu nerunājos Cigeretes ir, bet uguns nav un būtu jāiet mājās....

“Šāvēji bijuši trīs,” lietpratīgi noteica detektīvs. Jādabū rokā tas, kurš ir palicis dzīvs. Sekojiet cauri purviem, neuzķerieties uz malduguņiem Un sledziet vaļā būrus, dzīsim ar suņiem. Suņi seko, tevi atrast ir viegli, tev ir tik smaržīgi smiekli, tik viegli. Tu smejies, sakošļā tabakas ziedu, nospļaujies savās pēdās: “Ar Dievu.” Septiņos atsāka gāzt, sajaucās kopā asins un māls. Nodzisa lāpas, izsekotāji padevās. Robeža pienāca drīz, tabakas ceļu tu izgāji nemanīts Vientuļa bēgļa vienīgais draugs ir nikotīns....

Bandu bērni sabraukuši, ritenīšus atstājuši savvaļā Nopirkuši mācītāju, salikuši krustus visa pagastā. Kaklus gludi noskuvuši, savilkuši cūku ādas mugurā Gaļu ēda, gaļu dzēra, savu bēdu slīcināja atekā Kā tu domā, kā es te izskatos? Kā tu domā, kā es te iederos? Vai zini deju “ četvereņķi”? Varbūt man vajag citas asinis? Viva Voleros, Viva Voleros, Viva Voleros, Viva Voleros, Kad būs sniegi nokusuši, tos kas ilgi gulējuši, atradīs, Atnāks divi liecinieki, uzmanīgi apskatīs un nepazīs....

Akmens krīt ezerā, Izgaist laiks no nekā. Sasildīs mani tā diena, Kad paliksim divatā. Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims. Viens pakāpiens pretī tām, Sen aizmirstām cerībām. Kad sitīs pulkstenis mūžību, Tad ceļi nešķirsies mums. Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims....

Ripo, naudiņ, Tu zem galda, Ripo taisni Daugavā - Zaļais ūdens lai savalda Manu bēdu rītausmā ! Tie, kas kala, neizkala Tādu sieku rāvienā, Ko man nenotriekt līdz galam Vienā vēja brāzienā ! Tā, kas sauca, nesasauca Manu sirdi nomodā, Citas nāca, kārtis jauca Katra savā valodā ! Ko es rēju, to mīlēju, Kam negāju apraudzīt !? Pats sev acis aizmālēju, Ka ne vella saskatīt ! Tie, kas rāja nezināja Kādu sodu pieprasīt, Tādiem vārdiem nozākāja, Ka pat bail ir atstāstīt !...

Jūra izskaloja zvaigznes. Ne tās saskaitīt, ne aiznest, Ne uz mājām, ne uz krogu, Ne pie krūtīm spraust par godu! Vēja māte aizslaucīja F/Dm Visas pēdas, kas vēl bija, F/Dm Gan uz zemes, gan uz prātiem, Dm/Am Gan pie Paradīzes vārtiem. C/G Pajautā man, (F)/Dm/F Kur es biju tik ilgi prom! Dm/G/C/G Pajautā man, (F)/Dm/F Lai man iemesls būtu Dm/G/ Par to padomāt Dm/G Un atbildēt arī sev! Dm/G/C/G Tumša nakte piemānija, Citu ceļu iestāstīja, Kur pa labi, kur pa kreisi, Kur pār strīpu gaužām greizi!...

Ak cik labi Ka tu klabi Drīz mēs abi Grabēsim Ceļa stabi Nedzer šņabi Bet mēs dzersim Dziedāsim Un kad saule kāps no gultas Abi grāvi sildīsim Ak cik velniš - Ķīgi labi Ka tu klabi Tikai tad Kad ielej Vienu šņabi Ka tu nekla- Bi tāpat.

Baigi drūmo Bēdu stāstu Stāstīšu tev Klusu klusu Apkrāvies Ar kaķa lāstu Nenoķēru Zelta blusu Nezinu Ko tagad darīt Laikam nāksies Bekot iet AUGSTU AUGSTU KĀDĀ ZARĀ ZELTA BLUSA DAIĻI DZIED

No rīta piecos, kad atvēru acis , mana meitene sacīja tā: -Tu izskaties tā kā ekrāna zvaigzne un tu būsi slavā reiz vīts! Es biju laimīgs un teicu-ak mīļā, man dzīvē nav vairāk nekā! Nekas nav tā kā to parāda Viva, dzīve tā nav Viva, dzīve nav Viva . Viva! Šīs planētas dīva. Viva! Ir pasaule brīva. Viva! Ir mana cerība dzīva! Viva , Viva ! Es zinu kādreiz tu redzēsi mani savā lielajā ekrānā, Un tā būs dziesma par tevi un mani, tā kā pasaka, tā kā mīts....

Nav nekā vairs Nav nekā. Pulkstenis jau lēni iet Atpakaļ… Nodziedājis dziesmu pēdējo vējš, Lēni bezgalībā krīt. Nav nekā vairs, Nav nekā. Laimes kalējs pēdējo Laimi kaļ. Saule norietēja pēdējo reiz, Lai te neatgrieztos rīt. Vairāk nekā nav, Viss ir bijis jau. Vairāk nekā nav, Viss ir bijis vairāk nekā nav. Nav nekā vairs, Nav nekā. Tikai upe kalnā tek, Atpakaļ. Tikai smagi lejā mākoņi krīt, Lietus tukšām lāsēm lej ....