Varbūt, ka beigās viss būs labi, Un it neviens tev nejautās Par to, kur tu šo laiku biji, Un noslēpumu neatklās. Varbūt, ka beigās viss būs labi, Un kauna stabā nesitīs. Bet atļaus tavai sirdij lidot Sen apsolītās debesīs. Piedziedājums: Manu asaru, Asaru nepietiek. Manu asaru nepietiek Šo pasauli izraudāt. Varbūt, ka viss reiz labi beigsies, Un it nevienu nesodīs Par to, ka ceļš, pa kuru ejam, Ir grūts un bezgalīgi īss....
Nesaki nekā, Nemaz nerunā. Man acīs paskaties Un vēl neatvadies. Gribu tev ko teikt, Gribu tev ko lūgt. Lai tu nāc man līdz` Šajā ceļojumā. Piedziedājums: Kur, mēness zelta staros vīts, Pāri upei liecas tilts. Mums jātiek pāri Vēl līdz rītam, Vēl līdz rītam Pāri jāpāriet. Vēl līdz rītam, Vēl līdz rītam, Kamēr mēness vēl riet. Nesaki nekā, Nemaz nerunā! Neatskaties! Vēl ir tālu ko iet. Gribu tev ko teikt, Gribu tev ko lūgt....
Es vaicāju mātei, Ko nozīmē būt Šai pasaulē vienam Un nesaprastam. Es vaicāju brālim, Ko nozīmē būt Šai pasaulē vienam Un neparastam. Piedziedājums: Neatbildēja neviens, Nepienāca tuvāk klāt. Tikai pačukstēja vējš: Tev ir labāk to nemaz neuzzināt. Es vaicāju upei, Ko nozīmē plūst Šai pasaulē vienai Un nebeidzamai. Es vaicāju sirdij, Ko nozīmē būt Šai pasaulē vienai Un nesaprastai. Piedziedājums: Neatbildēja neviens, Nepienāca tuvāk klāt. Tikai pačukstēja vējš: Tev ir labāk to nemaz neuzzināt....
Viņam dvēsele bija tik plaša, Ka jebkuram tas uzsmaidīja, Pliks un nabags, bez krekla, bez graša Sirdīs caurumus aizlāpīja. Kur tas adatu ņēma un diegus, To nekad neviens neprasīja - Varbūt vētras un migla, un lietus Tos ar vēju tam piegādāja. Bet Tu pūt, vējiņ, pūt, Vai plīst tur vai lūst, Tev vienmēr ir jāpagūst! Bet Tu pūt, vējiņ, pūt, Gan viņus, gan mūs Varbūt nāksies reiz aizlāpīt! Ja kāds jautāja, kā viņu sauca, Daudzi mulsa un atrunājās - Ļaudis vārdus un uzvārdus jauca, Knapi savējos atcerējās....
and you come then you go but maybe there is something you don't know and you go then you come but maybe there is something left undone but maybe it's the wrong number maybe it's another door i should forget about every thing go out and drink get drunk and sing born to be here born to be drunk like a psychedelic funk... can you give me some now can you give me some and you rise then you fall but maybe there's something out of control and you fall then you rise but maybe there is something wrong whith your eyes but maybe it's the wrong number....
Eju caur pilsētu Jūras krasta aicināts Meklējot tevi Pūlī Kopā ar paziņām Malkoju alu Un izbaudu Laicīgo mirkli Man gribas būt ar tevi kopā Ar tevi divatā jūras krastā Jūras krasts un vasara Tas ir viss ko vēlos es Balta smilts un saule Zilās jūras tāle Iekrist smiltīs acīm ciet Laimes pilns un apreibis Izstiept rokas pieskarties Taviem matiem tumšajiem matiem Katrs mirklis ko baudu es Tik vienreiz ir dots man Tāpēc es esmu šai Vietā Atnākam tevi Es gaidu kā puķe lietu Atnāc un Paliec ar mani Man gribas būt ar tevi kopā Ar tevi divatā jūras krastā Jūras krasts saule un vējš tu un es Es pateicos dievam par šo vietu Jūras krasts un vasara Tas ir viss ko vēlos es Balta smilts un saule Zilās jūras tāle Iekrist smiltīs acīm ciet Laimes pilnām krūtīm Liesmas tavās acīs deg Sildot manu sirdi karstu
Tieši tā kā nesaprast Tieši tā kā nenojaust Vairāk nevar būt uz pasaules Savādāk, savādāk Tieši tā kā maldīties Tieši tā kā kļūdīties Vairāk nevar būt uz pasaules Savādāk, savādāk Un piedzērušies rokās sadevušies Tagad klīstam mēs pa pamestām Dimensijām Tieši tā kā dzejniekiem Tieši tā kā pārgudrajiem Vairāk nevar būt uz pasaules Savādāk, savādāk Un iespļaujam saujās Un pieglaužam matus Jo mums vairs nevar būt šī pasaule Savādāk, savādāk
Pār mākoņiem un brīžiem zemāk par kaiju spārniem Katru otrdienu pie manis nolaižas rēgs Viņš uzspiež savas domas ar varu Viņš vada manas rokas bet savu vārdu vairs nezinu Un svētdienā viņš aizlido Un divas dienas spēku deficītā Bez mazākās kustības es guļu Bet šīs divas dienas ir mokošākas par tām piecām Jo es baidos no rēga kurš atkal, atkal nāks
Skatītāji zālē sauc "bravo!" Tiem visiem patīk daudzreiz redzēts joks Un lelles kustības ir tieši tādas Viņas tērps ir vecmodīgs un smieklīgs Kā buratino garais deguns Acu skatiens nekustīgs Lūpas spīta vadītās ir sakniebtas Tā viņa izskatās Pirms pašām beigām skatītāji novēršas Tie cenšas savus sejas vaibstus pilnveidot Un kustības pirms pamest zāli iestudēt "Lai visi redz!"- tā domā katrs Bet lelle kuru aiz auklām Pret pašas gribu rausta kaut kāds spēks "Uz redzēšanos!...
Viņa skrēja gar sētām un dziestošiem ugunskuriem Cilvēki nesaprata Un izbailēs kaut ko idiotisku iedomājās Viņa turpināja skriet Lecot pār peļķēm Un rokām gaisu airējot Viņai vajag ātrāk tikt Un mirkļa iedomu neaizmirst Viņai taču vajag noķert saules rietu Un aizlidot