Āfrikā zem palmu zariem jautra dzīve rit Begimoti zvēriem lasa, kokosrieksti krīt Āfrikā zem palmu zariem šodien svētkus svin Ļaudis lūdzas svētiem gariem, tie jau visu zin. Ziemas dienas Āfrikā it ļoti siltas Izrotātas palmas koši mirdz. Ziemas dienas Āfrikā ir ļoti siltas Un vienalga kādā krāsā sirds. Āfrikā, tur palmu ēnā dāvā dāvanas Melodjia klusa, lēna viss kā pasakā. Āfrikā ir ziemas siltas, nesnieg baltais sniegs Zemi rotā karstas smiltis un visapkārt prieks.
Tā situsies sirds nav vēl nekad, Un kā acis tev mirdz, kaut vienmēr būtu tā, Un dvēsele kliedz no prieka un gavilē, Tu jau zini cik daudz tavs pieskāriens man nozīmē. Tu jau to zini, šī diena pieder mums, Un ceļam nav gala, ir tikai iesākums. Tu jau to zini, šī diena pieder mums, Un ceļam gala nav, ir tikai iesākums.
Tik klusi kā sapņa spārns, Kā asara rit, Tā šonakt man snigt un snigt, Un neaizsnigt. Tik viegli, kā zirneklis auž, Kā aizlūgums kluss, Tā labākie vārdi vēl dus, Viss kluss. Tā noklāties pāri tam bijušam Kā eņģeļa spārns. Un tas nav pašapmāns, Tikai vakars rāms. Tik klusi, kā elpa dzimst, Kāds atver vārtus Tam priekam, kas būs Kad asaras žūs. Piedz. Viss vēl būs, viss vēl būs, kad asaras žūs 2x Tik klusi kā sapņa spārns, Kā asara rit, Tā šonakt man snigt un snigt, Un neaizsnigt. Tik viegli, kā zirneklis auž, Kā aizlūgums kluss, Tā labākie vārdi vēl dus, Viss kluss. Piedz. Viss ir kluss, viss ir kluss, viss ir kluss, jo vārdi vēl dus 4x
Soli pa solītim dejodams nāk, Vasaras skaistākais laiks. Sniegbaltā kupenā pārvērsties sāk, Jasmīns tik smaržīgs un maigs. Alutiņš puto un dziesmas jau skan, Līgo nakts kopā mūs sauc. Brīnumiem ticēt, kad jāņuzāles tvan, Šonakt it visiem ir jauns. Viens, div, trīs, vieglītēm tuvāk tu steidz, Viens, div, trīs, pretī tev es. Viens, div, trīs, ļausimies valsim un reibsim No alus un prieka tad mēs. Viens, div, trīs, mirklis skrien steidzīgi prom, Viens, div, trīs, īsa šī nakts Viens, div, trīs, izbaudi burvīgo valsi, Līdz izskan tā pēdējā takts. Valsis tik brīnumjauks skanēs vien mums, Sirdīs to jutīsim mēs Pasaule plašā un debesu jums, Diviem tad mums piederēs. Līgo nakts vieno un līgo nakts šķir, Līgo nakts vedina prom, Tomēr tik satraucošs brīnums šis ir, Pusnakts un valsis ko dod. 2x Viens, div, trīs, vieglītēm tuvāk tu steidz, Viens, div, trīs, pretī tev es. Viens, div, trīs, ļausimies valsim un reibsim No alus un prieka tad mēs. Viens, div, trīs, mirklis skrien steidzīgi prom, Viens, div, trīs, īsa šī nakts Viens, div, trīs, izbaudi burvīgo valsi, Līdz izskan tā pēdējā takts.
Šogad putni aizlido kā vienmēr Ar savu mīlas dziesmu rudenī, Lai rudens vēji aiznes melodiju Uz pavasari nākošo, kas nāks. Es nevaru tik ilgi, ilgi gaidīt Kā putns līdz pavasarim nākošam, Man vajag tagad karsto mīlestību, Lai silti ziemas garumā. Man vajag tavu silto roku glāstu Un tavu lūpu mīlas pilno stāstu, Man ļoti vajag tavu mīlestību Un smaidu saulaino, kas tavā vaigā ir. Es nevaru tik ilgi, ilgi gaidīt Kā putns līdz pavasarim nākošam, Man vajag tagad karsto mīlestību, Lai silti ziemas garumā.
SONETS Spīd ceļa olis, lietos nomazgāts. Ko atminies? Ko tajā atpazīsti? Tu netraucies vairs, dziņu skubināts, Tu sen vairs nealksti un neienīsti. Viss atmests, kas reiz lūgts un aicināts, Un vai maz lūgts – tu neatceries īsti. Kas lolots, mīlēts, saudzēts, apraudāts, Par zemi top. Un tu kā zeme dzīsti. Viss izdēnējis, ilgu lietu skalots, Viss izbalojis, daudzu sauļu balots. Pār kurmja cēlumu klūp stomīgs solis. No tevis stāstus kaismīgus vēl prasa, Bet nožuvusi spožo rītu rasa. Snauž valgās smiltīs plakans ceļa olis.
Tas ir tā, kā spēlēt ģitāru bez stīgām Zinot, ka Tu centies, bet nesanāk. Tāpat kā vēlēties krītot zvaigznēm bezmērķīgām Bet roku sniedzot pret tām - tāpat tās nepanāksi. Tas ir tā kā redzēt kādu, kuru mīli raudam Un saprast to, ka palīdzēt nevar, pat ja gribās. Tāpat kā skaitīt stundas un minūtes, kuras baudam Un neteikt, kad tās beigsies, pat ja zinātu. Tas ir tā kā dziedāt dziesmu, kurai zini vārdus Un meklēt sevi rindās starp notīm. Tāpat kā brīdis, kad sirds cīnās ar prātu, Līdz ķermenis ir bezspēcīgs un nokrīt. Tas ir tā kā skriet pa ceļu, kuram izejas nav Un meklēt savu pieturu, lai atpūstos. Tapat kā putnam bez spārniem lidot nav ļauts Krist un sadegt ar zemi, ja vārdi aptrūktos. Tas ir tā kā redzēt otru pusi sevis mirušu Un mēgināt to elpināt, un glābt Tāpat kā atcerēties brīdi redzot sevi dzimušu Un pasmaidīt kamerai pirms nāves. Mēs salīdzinam sevi ar šo pasauli Mūsu pasaule ir lielākā skatuve Tad, kad izskanēs dziesmas beigās aplausi, Tad tu būsi tas, kas laiku šodien aptur. x2 Tas ir tā kā sapņot atvērtām acīm Un redzēt acu priekšā to pašu - neko. Tāpat kā draugs Tev saka: Tu man patīc, Bet nedod Tev ne sirdi, ne roku. Tas ir tā kā dzirdēt balsi, bet neatsaukties Zinot, ka tevi dzird, bet nesaprot. Tāpat kā priecāties, kā bērnam un neatrauties Mēģināt līdz galam, pat ja nepadodas. Tas ir tā kā saņemt skūpstu pirmo reizi Ar trīcošiem ceļgaliem stāvot lietū. Tāpat kā viss, ko Tu iesāc ar laiku beidzas Un nepaspēj, ko gribēdams iegūt. Tas ir tā kā rakstīt domrakstu par dzīvi Un klades vidū aptrūkstās tintes. Tāpat kā dziesmu svētkos dejot līdz Vienā kustībā te apvienojās simti. Mēs salīdzinam sevi ar šo pasauli Mūsu pasaule ir lielākā skatuve Tad, kad izskanēs dziesmas beigās aplausi, Tad tu būsi tas, kas laiku šodien aptur. x2
Zied sarmotā Rīga pār kupenām dārzos, Un tramvaju dziesma caur rītausmu skan. Es eju pa ielām, un modusies Rīga Man steidzās pa priekšu un līdzi nāk man. Es eju pa ielām, un modusies Rīga Man steidzās pa priekšu un līdzi nāk man. Kad trolejbuss pietur zem ziedošām liepām Es dzirdu kā bites no pazarēm san. Ak, liepziedu Rīga, kā kupena balta Zem debesu zilgmes tu uzsmaidi man. Ak, liepziedu Rīga, kā kupena balta Zem debesu zilgmes tu uzsmaidi man. Kad ziema bēg projām ar ledu uz jūru, Aug kupenas miglā un Daugava tvan. Bet ziedoņa dziesmu man trolejbuss žūžo, Par saulainu Rīgu dzied tramvaji man. Bet ziedoņa dziesmu man trolejbuss žūžo, Par saulainu Rīgu dzied tramvaji man.
"Larē - Mazā" Mazā, es laikam Tevi mīlu, Saproti vienu, satiekot tevi, man garīgais kāpjas uz augšu - viens, divi, trīs un uz desmit, ja ne simts, Nepietiek man ar kaut kādiem draugiem.lv, gribu tevi uz vietas satikt tevi maziņā, Aiziet uz ķinīti, varbūt uz jūru, Ietusēt kopā ar draugiem un Tevi, Būtu tu mana, nestu tevi uz rokām, jo tu esi vissvarīgākā šajā pasaulē, mazā... Šī dziesma visām latviešu meitenēm!
Meitene un lauku zēns. Es un tu, nezināmas planētas, Nenosauktas vārdā vēl mēs kaut ko izmisīgi meklējam, Es un tu, pazaudētas atslēgas, Nodeguši tilti un trīs vārdiņi pēc tām. Es un tu, meitene un lauku zēns, Cerības un sapņu pilis šonakt nesola nekā, nekā, Es un tu, mīlestības leģenda, Nepareizi uzrakstītais teikums dzīves grāmatā. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Es un tu, paralēlas līnijas, Paralēlas pasaules un daudzi vārdi, kuros nav nekā, Es un tu, meitene no pilsētas, Nepareizi uzrakstītais teikums dzīves grāmatā. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. STARPSPĒLE Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta.