Tu nemeklē mani, es neesmu vairs šeit… Šoreiz man gribas aiziet no visa prom, no Tevis, no sevis, caur abiem mums. Un šoreiz man gribas vienkārši paslēpties, un neatrast pašai sevi vairs. Tu nemeklē mani, es nepiederu Tev, Tu nemeklē mani, es neesmu vairs šeit. Un nemeklē mani, es nepiederu Tev, Tu nemeklē mani, es neesmu vairs šeit, es neesmu šeit… Aiz pelēkām sienām, lai paliek noslēpums, aiz Tevis, aiz manis, pār abiem mums....
Man dziesma par tevi, pusbalsī aiznesta vējā skan. Sekundes lēni tālāk rit, bet stundas skrien neprātā. Tu nesauc vēl mani, nemeklē glāstus, kas maigi līst. Es atrodu tevi pusnaktī un paņemu līdz rītausmā. Tev glāsti lēni, kā stundas tālāk vēl rit, un aiznes vējā mani, pār nakti lēnām, kas krīt. Tev glāsti lēni, kā stundas tālāk vēl rit un aiznes vējā mani, pār nakti lēnām, kas krīt. Tu nejautā man, kas notiks rīt, tu nejautā man neko....
Reiz kādā vientuļā vietā, Kur nedzīvo neviens. Kur tikai ēnas mīt barā, Es stāvu bāls un viens. Pie manis meitene pienāk, Naudu lūdz,laimi lūdz. Nāc man līdz,un tev Šī vieta piederēs. Nāc man līdz un te Tu būsi brīvs Nāc man līdz Nāc man līdz Nāc man līdz Nāc ! Tik nereāli tas bija, Es neatgriezīšos. Un ir vienalga ja kādreiz Man kāds to nepiedos. Neviens man nepateiks kāpēc, Naudas nav,laika nav....
Ejam tālāk, Mēness augšā mirgo arvien bālāk. Ejot tālāk Jūtos savādāk un nereālāk. Ulala,ulala, ulala, Mēs dzīvojam tā. Ulala,ulala, ulala, Mēs tagad dziedāsim tā. Man ir grūti, Nezinu vai tu to arī jūti. Ejot tālāk, Jūtos savādāk un nereālāk, Ulala,ulala, ulala, Mēs dzīvojam tā. Ulala,ulala, ulala, Mēs tagad dziedāsim tā. Esam galā, Stāvam bezdibeņa pašā malā. Ja ejam tālāk, Nevarēs nekas būt nereālāk. Ulala,ulala, ulala, Mēs dzīvojam tā. Ulala,ulala, ulala, Mēs tagad dziedāsim tā....
Gaidi mani mājās, mīļā, gan jau būšu drīz. Bet ja būšu, kaut kur tālu, varbūt aizparīt. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss. Es pārnākšu jau drīz. Sekundes kā dienas velkas, minūtes kā gads Gaidi, mīļā, drīz es nākšu, esmu jau te pat. Spurdz vēji debesīs un skumjas aiznes līdz Un paies laiciņš īss....
Es nakti savās sāpēs Kā avots atveros, Lai tu pār mani slāpēs Kā saule noliektos. Piedz. Kad nāc pie manis tu, Tad tavas lūpas saldi skūpstīšu. (2 r.) Bet tumsas es tev ceļu, Tik veltas cerības Kā vēsas zvaigznes atnāk Un manī lūkojas. Piedz.
Ja tev naktī piepeši kāds zvana, Runāt nerunā, vien miegu jauc, Nedomā tad tūdaļ tu par mani Varbūt cits pēc tevis, tevis sauc. Piedz. Nesaki neko un tikai elpo, Tikai nenoliec tu klausuli tūlīt, Droši vien, ka naksnīgajā telpā Kādam grūti rītu sagaidīt. (2 r.) Ieklausies, kā bites balsī smalkā Klusums zvaigznēm garām skrien un dūc. Varbūt tikai elpas vieglo šalku Šonakt kāds no tevis bikli lūdz. Piedz. Elpo, it kā mīļumā tu trīsas, Tu pie vaiga varētu sev liekt, Varbūt kāds tev par šo brīdi īso Vairāk kā par dzīvi pateiksies....
Pelēka un nežēlīga Dienas gaisma nāk, gaisma nāk . Gaiļi dzied, šļakst upē airi, Acis sūrstēt sāk, sūrstēt sāk. Piedz. Velti tu uz maniem plakstiem Savu roku sedz: Nežēlīgo dienas gaismu Delnai cauri redz. (2 r.) Ļoti tālu, ļoti dziļi Tevī skatos es, skatos es. Visas manas zilās zvaigznes Upe projām nes, projām nes. Piedz. Tikai plāna mēness šķēle Mākoņos vēl reiz, vēl reiz, Lai man nebūtu uzreizi Tukšas debesis, debesis....
Lai jau trako kļavu lapas Un, kā aizdegušās, svilst, Lai jau bērzu gaišās lāpas Nes caur mežu vakars zils. Dubļi visās malās būs, Trauslie, sārtie saules stari Miglai cauri neizkļūs. Bet pēc tam ik ziemas rievu Apsegs palags, balts un tīrs, Un pie savas sniega sievas Atgriezīsies sniegavīrs. (2 r.)
Tu atstāji mani vienu, Kā toreiz, kad dārzā bijām abi mēs, Tu atstāji mani vienu, Un vēl joprojām zied dārzā ābeles. Piedz. Par vēlu tu pie manis nāc, Par vēlu tagad smaidīt sāc, Par vēlu asaras nu lej. (2 r.)