Nadūd, Dīvs(i), nadūd, Dīvs, Puišim mērt bez lauleibom: Pīci godi veļni stoiguoj’ Apleik kopu rauduodami, Asareņas slauceidami Pokulenu lakatiņā. Dūd, Dīveņ(i), dūd, Dīveņ(i), Meitai mērt bez lauleibom: Pīci godi puiši stoiguoj’ Apleik kopu rauduodami, Asareņas slauceidami Boltā zīda lakatiņā.
Dzeivuoj’ jauna meiteņa Pi tāva jar muoti: Dzeivuoj’ jei bez bādys, Vysod lobys drābys. Jei izauga lela, skaiška, Jū tautīts precāja, Jū tautīts precāja, Pravdys nasacāja. Ej, muoseņ, pi maņa, Dzeivoisim labi: Byus tev taidi svuorki - Čyukstāt čyukstāj’. Byus mums lobi zyrgi Un lobas lineikas; Paklausāja tāvs ar muoti, Jatdūd dzāruojam.
Meitas mani melli sauca, Kad man melnis kumeliņš. Es pasviedu zelta niedri Pa meitiņu kājiņām: Pirmā nāca, garām gāja, To vēlēju dzērājam; Otra nāca, tā pacēla, To vēlēju brālītim; Trešā nāca, sniedz rociņu, Tā būs mana līgaviņa.
tas ruksis būs rikšotājs manā laukā dārzs pa pliko tas ruksis būs rikšotājs savai draudzenei pa pliko tas ruksis būs rikšotājs kas dabūs arī pats pa pliko ū ū ū lai skan garais ū mana māsa ir sēņotājs mežā viegli brien pa pliko mana māsa nav rikšotājs apmaldās pa pliko māsa atkal būs sēņotājs kopā iesim bekot pa pliko ū ū ū lai skan garais ū
Vakars nāk, mani šausmas māc, Jo sāksies kārtējā trakā nakts. Sīkums it visi rūķi un pūķi - Lai paklausās, kā mana mīļā krāc: Trīc loga rūtis, krīt gleznas no sienām, Negribas gluži jau dzīvot vienam, Bet laikam gan nāksies doties pie citas, Kaut viņa ir no Mozambikas. Jo tikai Jūs, Cienījamā kundze, Spējat dāvāt man Skaistus mirkļus atmiņām.
gribi dancot visas dejas sievai patīk manas dejas sievai patīk prieki arī tā nav nekas ko negribēja nav nekas ko nemanīja nav nekas ko nedomāja sieva danco visas dejas man ar patīk sievas dejas man ar patīk prieki šā vai tā netiek it nekā kas tev tu paturi to visu sev un atsakies kaut daļu man dot satverts rokās pavediens tik pietrūkst viens mazs pieskāriens un kāds šai lietai pavērsiens uzzied baltas akācijas nomainījās pozīcijas kas tik vēl tur negadījās atceries kā lietū skrējām meklējām ko pazaudējām atrast tomēr nevarējām joprojām dodoties vēl turp tu tomēr gaidi mani tur kā toreiz tajā vakarā šis vakars meža zaļo koku zaļo vakars šis vakars kaili sniegto roku loku vakars
Manai meitenei ir divas ausis, Manai meitenei ir divas nāsis, Manai meitenei ir divas krūtis, Manai meitenei ir daudzi mati. Manai meitenei ir divas rokas, Manai meitenei ir divas kājas, Manai meitenei ir četri vaigi Un acis - augstas baigi. Piedziedājums: Māmiņ, kādēļ nedzemdēji mani Āfrikā, Māmiņ, tādēļ man joprojām salst. Manai meitenei nekad nav laika, Manai meitenei nav zilas maikas, Manai meitenei nav ziemā tvaika, Manai meitenei nav balalaika. Manai meitenei nav jaunas lelles, Manai meitenei nav spožas krelles, Manai meitenei nav sārti vaigi, Tik acis aukstas baigi. Piedziedājums: Māmiņ, kādēļ nedzemdēji mani Āfrikā, Māmiņ, tādēļ man joprojām salst.
Tu, tumsā kliedz, Tu tumsā raudi. Vai tev ir bail no gaismas, ja nu kāds redz? Tu tumsā kliedz, un tumsā raudi. Tev pazaudēt sirdi ir bail, ja nu tas sāp? Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts. Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts. Tu nejūties lieks, bet nav vairs neviena, kas uzklausīt spētu un saprast, kad Tev ir kauns. Par to, kas ir bijis, par to, kas vēl būs. Par lietām, kas pāriet nav taisnoties vērts. Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts. Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts. Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts!
Tu nesmejies, ja dzirdi mani raudam Un neaizej, ja sirds man sāpēs kliedz Aizver durvis un paliec, kaut uz brīdi kavējies, neaizej! Aizver durvis un paliec, kaut uz brīdi kavējies. Es, vēlos saprast ik katru vārdu, ik katru domu savās tīt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail pazaudēt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail pazaudēt. Un Tavu sirdi sajust cauri manai un atļaut sev noticēt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail pazaudēt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail pazaudēt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail...
Tu nemeklē mani, es neesmu vairs šeit… Šoreiz man gribas aiziet no visa prom, no Tevis, no sevis, caur abiem mums. Un šoreiz man gribas vienkārši paslēpties, un neatrast pašai sevi vairs. Tu nemeklē mani, es nepiederu Tev, Tu nemeklē mani, es neesmu vairs šeit. Un nemeklē mani, es nepiederu Tev, Tu nemeklē mani, es neesmu vairs šeit, es neesmu šeit… Aiz pelēkām sienām, lai paliek noslēpums, aiz Tevis, aiz manis, pār abiem mums. Tu nenāc man līdzi un nesoli man neko, vien dzirdi, cik klusu aiziet var Tu nemeklē mani, es nepiederu Tev, Tu nemeklē mani, es neesmu vairs šeit. Tu nemeklē mani, es nepiederu Tev, Tu nemeklē mani, es neesmu vairs šeit, es neesmu šeit… Tu nemeklē mani, es nepiederu Tev, Tu nemeklē mani es neesmu vairs šeit. Tu nemeklē mani, es nepiederu Tev, Tu nemeklē mani es neesmu vairs šeit, es neesmu šeit…