Kas tā tāda liela lanka Bez bēriem kumeļiem; Kas tā tāda liela muiža Bez jauniem puisēniem? Kalniņā stāvēdama Lejā laidu gredzentiņu: Lai uzņem tas puisītis, Kam nevaidi līgaviņas. Sajukuši man matiņi, Aizsmakusi valodiņa; Šķir, Dieviņi, man matiņus, Raisi manu valodiņu. Ko līdz rudzi garumā, Kad nebija briedumā; Ko līdz puiši daiļumā, Kad nevaidi tikumā?
Parkū rūžis šūvosor Cyk sorkonis nazīdē? Varbyut juos paredzē, Ka es īšu tauteņuos? Pa vuortim rūžis sieju, Pa vuortim maganenis; Pa vuortim nūleiguoju Pate rūžu siejējeņa.
Nu rudiņa, da rudiņa Moza muna ļaudaveņa. Jemsi mani šūrudini, Nasavērsi mozumeņa. Mozu jēmu da boguotu Buolelenim ļaudaveņu. Vadaklomi bruoli juoja, Maņ atjuoja sveši ļauds. Svešu ļaužu gaideidama Zīdus bēru pogolmā. Slauku nomu, ustabeņu, Slauku vysu pagaļmeņu.
Palākaisi vanadzeņš, Kuo augš’ lidinieji? Kuo tu skrieji por jiureites Da tai munai briutei? Kaidu viesti maņ atnezi Nu tuos munas briut’s? Taidu viesti tev atnežu: Briute sadarāta. Divi mani pošu veda, Trešais pakaļ guoj’, Caturtajam sirds suopēja, Pīktīs jau nūgeiba. Suop muna gaļveņa, Kai gunis sorkst, Buoļ muni vaidzeni Kai rudiņs zuole.
Trīs putan dižan dzied Sīk lazdiņ krūmiņe; Šo vasar trīs puišeļ Ap manimi luncanjes. Viens grib mān ražen pūr`, Otrs daiļ ōgumiņ. Tik tuo vien, es nezin, Ko grib trešes tōtiņ dēls. Duod šim ruok - nozpūšes, Vārdiņ tēc - kōnig sārkst. Ko tu dārs, tōtiņ dēls, Ka es grībs tev mutiņ duot?
Šūreit agri sauļe lēce, Leituteņu gaideidama; Šūreit agri muote cēle, Dyžus vīsus gaideidama. Ar puškīmi nomu slauka, Ar īlūkim ustobeņu: Nomā guoja tautu dāls, Ustobā bruolileni.
Diezin, diezin, vai būs tiesa, Ko tie ļaudis izrunāja? Mana jauna līgaviņa Tiek ar citu saderēta. Svētu rītu, rītiņā, Sedloš’ savu kumeliņu, Sedloš’ savu kumeliņu, Jāšu viņas apraudzīt. Ne iz vārtiem neizjāju, Sāk ciemiņu suņi riet; Iznāk mana līgaviņa, Baltas rokas plātīdama, Baltas rokas plātīdama, Asariņas slaucīdama. Ko tu raudi, kas tev kaita, Mana jauna līgaviņa? Ja tev tika - dzīvosim, Ja netika - šķirsimies. Gulbis gula ezerā, Es gul’ ļaužu valodās; Celies, gulbīt, no ezera, Es no ļaužu valodām.
Moza beju, gonūs guoju, Īt pī veira nadūmovu. Ka izaugu lela meita, Svuoti skrēja maņ gar suodu. Pasvuotēja vīni svuoti, Pasvuotēja ūtri svuoti. Treši brauca pogolmā, As ībāgu klēteņā. Boltu muti nūmozgovu, Gludu golvu sasukovu. Kā īguoju ustobā, Tā izdzierdu slyktu vuordu: Vīns soka, kab jaunuoka, Ūtrs soka, kab vacuoka. Jas tuo vuorda jam naļuovu, Pylnu buorzdu jam pīšpļuovu; A jis tū najēme par ļaunu, Ka darēju as jam kauna.
Teice mani piedzērušu, Kad es biju nosarkuse. Man pašai sārts vaidziņis No tā liela sīvumiņa, No tā liela sīvumiņa, No tā liela dzedrumiņa. Labāk augu sīva, dzedra Nekā augu netikusi: Sīvu, dzedru tautas veda, Netikušu niecināja.
Seši jauni bandineiki Juoj pa ceļu dzīduodami. Vysim sešim siermi zyrgi, Vysim cauņu capureitys. Vīni divi lac nū zyrga, Dūd maņ zalta gradzynteņu. Nāsoj gudra, tāva maita, Napasaki māmeņai. Kab vaicuosīs tāvs, māmeņa, Sok bōleni nūpierkuši. Kab vaicuosīs buoleleni, Sok zemēi atroduse. Sok zemēi atroduse, Maganenis ravādama. Maganenis ravādama, Dailu pušku puškuodama.