Bez Akordiem

Svētdiensrīta agrumā, Kad viss dziļā klusumā, Mājās, kur mīt latvieši, Sākas troksnis piepeši. Māte skraida kā bez prāta: Skolā virtuvē tai kārta, Brīžiem histēriski smejas, Mīkla šodien lēni ceļas. Šķidrums līst un biezums šķīst, Krējums šļakst un olas plīst, Stundas laikā, ak vai vai, Tortei jābūt gatavai. Kamēr māte apkārt bizo, Papus raudot sīpol`s mizo, Nav pat laiks tam nošņaukties, Gan sviestmaizēs drīz iesūksies. Nost no ceļa, māte sauc, Latviešsieva mīklu jauc, Tai pa kājām nemaisies, Citādi tev slikti ies. Paps ar bateriju meklē, Kur tās mantas, kādā peklē, Bazāram no garāžas Viņš atrod jaunas grabažas. Bērni gandrīz nesamaņā Drēbes rauj no pakaramā, Bet tad drīzi iestājas Kāds mazā mājā ieslēdzas. Tad lai nomierināt` prātus, Runcis visiem noglauž kātus, Kriksis ienes zobos glīti Siekalainu avīzīti. Kad steigši, ātri visi iekšā, Māte sauc: Kas sēž jau priekšā! Uzman` torti, pasarg dievs, Bet Kriksis tai jau uzsēdies. Nost no ceļa, visi sauc: Šinī auto latvieš` brauc. Riepas kauc un taures pūš, Trakā steigā paiet mūžs. Tā kā nacionāla ēde Kaut kur atkal valdes sēde, Iesākumu nokavēs, Amatā tevi neievēlēs. Vēlāk draudzes bazārs notiek Arī mantām vietas pietiek, Kaudzēm svečturi un Vāzes, Dažiem kāposti no gāzes. Papus lozes pērk kā traks, Kamēr iztukšots ir maks, Laime nesmaid` vinnē tas, Savas mantas ziedotās. Kad sabiedriskie darbi veikti, Bērni mašīnā tup veikli, Bet lai šofers neaizmieg, Māte visiem dziedāt liek. Nost no ceļa, visi sauc: Šinī auto latvieš` brauc, Riepas kauc un taures pūš, Trakā steigā paiet mūžs.

Tik tiešām tā ir Kad vārdi nenāk viegli.. Kad rokas, kā naglas Duras cita rokās! Tik tiešām tā ir Kad lūpas trīc.. Kad ēna neslīd Tev līdz` Bet krīt tavā priekšā… Kur lai skrien? Kā lai elpo? Ja pat gaiss šķiet par tīru Un ķermenis par stīvu… Kā lai paliek? Ko lai domā? Ja nekas nav īsts…. Tikai Tu un varbūt es! Tik tiešām tā ir.. Tik tiešām tā ir… Gaiss par tīru… Ķermenis par stīvu…

Šie bezrūpīgie vārdu plūdi Aiz varbūtības īstenību meklē! Un sadzirdēti vēlas būt – Starp neskaitāmām minūtēm un stundām! Šie bezrūpīgie vārdu plūdi Aiz varbūtības īstenību meklē! Un sadzirdēti vēlas būt – Starp skatieniem un jautājumu zīmēm Par tagadni un nākotni grib kļūt! Kā straumes saplūst kopā Kā avoti un strauti satek vienā! Aiz vārda vārds tiek teikts, Un nu top skaidra dzīves jēga! Kas piedzimusi, atradusi skaņu! Ar to nu darbs beidzot ir beigts! Kur robeža ir upēm, Kad tās aiz pārpilnības pārplūst! Tās pārtop nevaldāmās jūrās Un patiesība slēpta smej! Aiz vārdu plūsmas sūrās!

Kāpēc kādam jārunā Ja visa patiesība skan tā – Ej vai neej! Dari vai nē! Visam vienmēr būs kāds JĀ un NĒ! Tu un es Kā divas Dvēseles, rāmī ierāmētas Mēs divatā Vienmēr nomodā… Pieskaries, varbūt iemīlies! Kāpēc gan nē? Vaicā tie, kam tas neinteresē! Acis vēro, bet tik un tā Kāds aklais teiks ka visu redz Citādāk! Tu un es Kā divas Dvēseles, rāmī ierāmētas Mēs divatā Vienmēr nemainīgā lidojumā…

Sapņi lido tālu prom Kaut kur debesīs pie tevis Tik svešas sajūtas man Par tevi šovakar ir šeit Es stāvu nobijies zem Zem klajām debesīm kur līst Kur mēs ar siltām lāsēm Kas tūdaļ mani sasildīs Es zinu to ka mīli Bet nevari to pateikt man Tu slēpies savā zemē Uz kuras netieku tev klāt Tik savāda ka mīli Ir tava brīvā pasaule Kā baznīcā ar spokiem Es cīnos šeit ar lietu Piedz. Lūdzu, ludzu nāc man līdz Lūdzu nāc man mīļā līdz Lūdzu, ludzu nāc man līdz Lai es varu sasildīt Es ļoti ticu Ka Dieviņš sasildīs mūs šeit Ar siltiem saules stariem Un siltām lietus lāsēm Ar basām kājām dzīv] Mēs katrs ieraugām ikreiz Es zino to ka mīli Bet nevari to pateikt man Piedz.

Viņa nāk, Bet šoreiz savādāk. Kaut kā pietrūkst Tās sejā. Prieka nav, ir tikai smaids, Akmens salts un nepakļauts. Netrāpies ceļā, ja vien var. Viņa nu zin, kā ir Sapņot par to, kā tev vairs nav. Viņai nav bail un Tev jāzina, ka Melot tā neļaus vairs nekad. Varbūt tā jautās tev: Saki, vai tu esi tāds pats, Tāds, kuram bail nu.. Iemīlēties. Viņa nāks Un šoreiz tieši klāt. Klusi pasmaidīs Kā haizivs. Tieši šoreiz viņa ir tā, Kura dodas medībās. Patrāpies ceļā, ja vien var. Viņa nāk, Bet šoreiz savādāk. Kaut kā pietrūkst Tās sejā. Prieka nav, ir tikai smaids, Akmens salts un nepakļauts. Netrāpies ceļā, ja vien var. Viņa nu zin, kā ir Sapņot par to, kā tev vairs nav. Viņai nav bail un Tev jāzina, ka Melot tā neļaus vairs nekad. Varbūt tā jautās tev: Saki, vai tu esi tāds pats, Tāds, kuram bail nu.. Iemīlēties.

Pa piekto intersteitu uz LA Es dzenos pakaļ karotei. Glāžu kurpi piemērīt, Lai nepieder tā tev. Pifpaf un vienradzis ir nomedīts Uz grīdas noslīd siltais zīds. Dabūt teritorijas ir zaudētāju mīts. Mātes, tēvi, brāļi, Māsas, omītes. Slēpiet rožu dārzus, jo tuvojamies mēs. Ai Rīgas ielā mājā nummur trīs, Kur dzīvo makarons un rīss. Bēres rīko sakaram, tas izrādījies īss. Mātes, tēvi, brāļi, Māsas, omītes. Slepiet rožu dārzus, jo tuvojamies mēs. Slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. Tāpēc slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. O-o-oo. Slēpiet, slēpiet, slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. Tāpēc slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. Vēlreiz slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. Tāpēc slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš.

Kā pasakā! Jā, tiešām, pasakā es mītu, Man ābeli ik katru rītu Redz pamatīgi aplasītu, pamatīgi aplasītu Nu, protams, Brīnumputns vien tos rijis cik tik guzā lien, Un nevis kaimiņi, kas kāri, Uz to, kas kāda sētai pāri. Nu, protams, brīnumputns vien. (Piedziedājums) Kā pasakā man dzīvē gājies, Ne reizes galdiņš gan nav klājies, Bet toties runga, tā iz maisa, It bieži mani stīvu taisa, Un tiešām ragana man blakus Iet, pasakai nav mūža taku, Un zaļais pūķis, arīdzan, Kā albatross slīd pāri man, Kā albatross slīd pāri man. Kā pasakā! Jūs reizēm redzat mani raudam, Jā, tiešām, īstenībā skaudrā man gadās reizēm atgriezties, Man gadās reizēm atgriezties Nu kurš gan tur asaras nelies, Kurš gan tur asaras nelies? Jā, tiešām, īstenībā skaudrā man gadās reizēm atgriezties, Nu kurš gan tur asaras nelies? Piedziedājums 2 x Kā pasakā!

Tik viegli pa pelniem, pa pelniem bij staigāt Nezinot, ka tajos slēpjas ogles Tik viegli caur uguni, tik viegli bij staigāt Nezinot, ka neesam nemirstīgi Mūsu pelniem būtu jāguļ tik viegli Kā ūdens guļ pulksteņmeistara rokās Mūsu pelniem būtu jāguļ tik viegli, Bet tie elpo asaru gaisu Un tu redzi kā es cenšos, tu redzi kā es cenšos Atgriezt savus histēriski laimīgos sapņus Tu redzi kā es cenšos, tu redzi kā es cenšos Atrast savām domām jaunas galvas un rokas Un tu redzi kā es skrienu, tu redzi kā es skrienu Pakaļ vilcienam, kas aizved visas atbildes prom Tu redzi kā es skrienu, tu redzi kā es skrienu Tik tālu tik prom, tik tālu tik prom...................

Meža malā Berģu ciemā Autoserviss saredzams Vasarā vai dziļā ziemā Garām nepabrauksi tam Piedz. Autoserviss, autoserviss Tevi visās bēdās glābs Nokrīt riten`s, čupā nervi Šķaudīdamies motors slāpst Meistari te smaidīt smaida Nekad nepasacīs nē Ne tie dzeramnaudu gaida Ne tie cenu uzskrūvē Piedz. Prožektorus noregulēs Nepazudīs pat ne krāms Mazgās, piekrāsos un pulēs Kad pat inspektors kļūs rāms 1.pants