Bez Akordiem

Kad sirdī sāpes pāriet sāk, Drīz pārbaudījums jauns būs klāt – No kura stūra piezagsies, Vai līdīs, vai kā suns tas ries. Vai spēsi tu tam pretī stāt Vai nāksies galvu līdzi māt, Kā aizšauts zemē gāzīsies Un vējš tev pāri brāzīsies? Tur kluss un vientuļš gulēsi, Par bērnu dienām domāsi, Kad zāle bija zaļāka Un Tava balss tā skaļākā, Kad itin visu zināji Un visas mīklas minēji. Tas laiks, kur atgriezties un būt, Kad darīji vien sirds ko jūt. Bet ticu, vēlreiz celsies tu, Lai droši kājās stāvētu, Ko vētras nespēs vairs ne liekt, Ne aizpūst prom, ne sejā smiet, Jo spēkus sevī radi tu, Lai savas šaubas pieveiktu Un sirdī mieru atrastu.

1.pants Es skatos pa logu laukā un baidos no pilnmēness ietekmes Varbūt es pārvērtīšos par zivi varbūt par kaķi piedz. Es aizveru visas durvis ciet Es aizveru visus logus ciet 2* Es palienu zem gultas Kur man stāv loki un bultas 2.pants Bailes mani pārņem Arī aukstums pārņem Nešaubos es par to Jo jūtu pašlaik arī to piedz*3

Stāvot man uz ielas stūra Vējš viegli matus plivina Un domāju kur tagad doties Lai vakaram ir pilnība No tālienes es skaidri redzu Kā bariņš ļaužu šūpojas Cits citam droši sit uz pleca Un jautā "kā tad dzīvojas?" Piedz. Nāc vien iekšā piesēdi Kaut uz brīdi parunā Pacel augstu alus kausu Tikai nevelc garumā... Satieku es vecu draugu Sveicinos ar paziņām Dažu atceros es labi Citu miglas aizsegā Kurais kauss jau silda sirdi Man būtu laiks uz mājām iet Bet bārmenis man ielej alu Un uzsauc visiem IEDZERIET! Piedz.

Kāpēc ir jābeidzas tai pasakai, kas tikko sākās, Kāpēc sirds ilgojas pēc kādas dzīves savādākas? Kas atbildēt man spēs, kam debesīs ir tik daudz rētu? Es pats tās dziedātu, ja vien es spētu… Kāpēc man jāmeklē to, kas tepat vēl vakar bija, Kāpēc man jāzaudē šī mana skaistā ilūzija? Kas atbildēt man spēs, kāpēc tik daudz ir smieklu lētu? Bez tā es dzīvotu, ja vien es spētu… Piedz. Bet ja man būtu kaut mazliet, no tā kas nekad nepāriet. Es nopirktu sev debesis, man piederētu šeit it viss. Es dāvātu jums brīnumu, Būt kopā vēlreiz mirkli šo Un tādu vienu vienīgo Es nemainītu ne pret ko… Ja vien es spētu… Ja vien es spētu… Ja vien es spētu… Kāpēc tā mirgo zelts, bet vientulība ir tik baisa? Tāpēc ka prieks ir celts no cerībām un zila gaisa, Vai vēlme atgrieztos , ja es šo laiku apturētu? Es spārnos paceltos, ja vien es spētu… Piedz. Bet ja man būtu kaut mazliet, no tā kas nekad nepāriet. Es nopirktu sev debesis, man piederētu šeit it viss. 2x Es dāvātu jums brīnumu, Būt kopā vēlreiz mirkli šo Un tādu vienu vienīgo Es nemainītu ne pret ko… Ja vien es spētu… Ja vien es spētu… Ja vien es spētu, būt kopā mirkli svētu. Ja vien es spētu… Ja vien es spētu… 2x Ja vien es spētu…

Kā domu graudi miltos pārvēršas Tā laika plūsma smiltīs apstājas Kur prāts ar īstenību krustojas Tur pazūd visas šaubas neziņa Kungs es nezinu Bet es uzticos Kungs es neprotu Bet es paļaujos Vai esi aizmirsis kas tika teikts Kas neprāts jūsu acīm mums ir beigas Un arī sākums kas būs jauns vēlreiz Tad atceries cik ātri dienas steidzas Kā nevainīgi putni lidinās Bet dvēseli tie visu saplosa Kur prāts ar īstenību krustojas Tur acis atvērtas ir ticībā

Lauvas … Lauvas Visas zaudējušas galvas Stāv uz augstākās kraujas Lejā vēršas un klusē Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts. Lauvas manas Lauvas Visas spēcīgas un jaunas Stāv uz augstākās kraujas Un tām gribētos lejā lēkt Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts Lauvas … Lauvas Visas zaudējušas galvas Stāv uz augstākās kraujas Lejā vēršas un klusē Lauvas manas Lauvas Visas spēcīgas un jaunas Stāv uz augstākās kraujas Un tām gribētos lejā lēkt Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts Salna pēc salnas Nosarmo visas spalvas Šajā laikā stāvot laukā Visas raugās tās nogāzē Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts

Vai jūti Tu, kā naktī pļava tvan, Vai dzirdi Tu kā naktsvijoles skan, Un zilā debess pulkstenī Mums spožas zvaigznes laimes mirkļus skaita? Kādēļ tik naktī lūpas uzdrīkstas, Kādēļ tik naktī rokas uzdrīkstas, Un arī naktsvijoles šīs Sāk spēlēt maigu melodiju mums? Piedz. To dziesmā tik daudz skurba prieka, Daudz gaišu skumju to dziesmā skan, Bet jūtu es, ka arvien smeldzīgāks Šis motīvs kļūst , kā rekviēms. Vai zini Tu, kas naktsvijole ir - Tā mūsu abu pirmā mīla, draugs, Nakts viņas laiks, nakts mūsu laiks Un visi zin, ka ilgi nezied tā.

Kā skaistā pasakā es sapņu zemē raugos. Logos gaisma spīd no sveču liesmiņām, Balti sniegi pārklājuši visu zemi, Vien miega eņģeļi visapkārt lidinās. Ir balta nakts, tik mēness apspīd zemi, Un šajā sapņu zemē esam mēs. Tā mūsu mazā, mīļā Latvija, Gaišu sapņu, mirkļu, domu pildīta. Tu esi mana sapņu zeme, Latvija, Ietērpta kā baltā pasakā. Tur, debesīs, virs tevis zvaigznes mīt, Pār tevi viņu atspulgs dzidri spīd. Bet pienāks rīts, un pasaka būs galā, Lai vakarā tā atkal atsāktos. Tā bijis ir un vienmēr būs – Šī zeme ir kā mūža pasaka.

Kad pazaudēts ir tas ko neatgriezt Man gribas saulei pretī skriet Pa varavīksnes kāpnēm uzrāpties Un līdz ar viņiem pasmieties Bet pasaule ir tāda savāda Ka atpakaļ vairs negribas Kā redzi man ir labi arī tā Dzīvot pasakā Ļauj man Tevi noskūpstīt Uz atvadām lai paliek silti Gribu tagad un tūlīt Sajust to, ka esam brīvi Neaizmirst un apsolīt Ka atminēsimies šo brīdi Neatlaid vēl mani šodien Atmiņas kā šokolāde plūst Un pūdercukurs pāri kūst Vai kādreiz vēl tik saldi būs Jūtot pakrūtē kā sūrst Es zinu, ka būsi laimīga Tas mazliet traku padara Bet visas skumjas triekšu es Atvarā (2X) Ļauj man Tevi noskūpstīt Uz atvadām lai paliek silti Gribu tagad un tūlīt Sajust to, ka esam brīvi Neaizmirst un apsolīt Ka atminēsimies šo brīdi Neatlaid vēl mani šodien Neatlaid roku, mazliet vēl ir laiks Pāris stundas un man atiet reiss pēdējais Man tur viss kā parasti, koncerttūres, you know Daudz negulētas naktis, show after show Tāpēc viss ko vēlos tagad, vēl ar Tevi pabūt Apskaut, sajust, vēl dažas minūtes Un man jādodas, skūpsts uz atvadām, please Nevajag skumt, gaidi mani drīz (2X) Ļauj man Tevi noskūpstīt Uz atvadām lai paliek silti Gribu tagad un tūlīt Sajust to, ka esam brīvi Neaizmirst un apsolīt Ka atminēsimies šo brīdi Neatlaid vēl mani šodien

Ausīs jauns rīts, būs varbūt vieglāk, Par tevi nedomāt.... Līdzās vairs nav, un nekad nebūs! Tevis vairs ! Notraucu asaras, Kā pietrūkst tevis man! Nedzirdēt, neredzēt un nejust tevi klāt... Zvaigžņotās debesīs, nu spoži mirdzi tu... Ak Dievs, kā pietrūkst tevis līdzās man! Ko darīt man, vienai bez tevis Kā sirdī mieru, lai rod... Līdzās vairs nav, un nekad nebūs.. Tevis vairs.. Notraucu asaras, Kā pietrūkst tevis man! Nedzirdēt, neredzēt un nejust tevi klāt... Zvaigžņotās debesīs, nu spoži mirdzi tu... Ak Dievs, kā pietrūkst tevis līdzās man! Ausīs jauns rīts, būs varbūt vieglāk... Būs varbūt....