Kurš no mums Būs pirmais, kas aizskries līdz tam žogam Un pirmais pieskarsies tam kokam? Kurš no mums Būs pirmais, kas uzkāps šajā kalnā Un pirmais pacels rokas gaisā? Kurš no mums Var tālāk aizmest sniega piku Un trāpīt tramvajam pa stiklu? Pirmais būt Vēlos pirmais būt Pirmais, pirmais!
Milimetru papīrā rasētie dvēseles zobrati Tvīkst pēc eļļas lāses uz mehānismiem. Robotiem ūdeņraža pasaulē dzīvot ir neērti, Pasaule kastē ir vienlaikus dzīva un mirusi. Smējīgi aiztrauc garām vakari, Raud matemātiķis ciparu asaras, Un fiziķis, spogulī raugoties, Atklājis melno caurumu pierē. Kāpēc fiziskā pasaule mani tā biedē? Vienalga, ar kādu ātrumu brauc divi vilcieni, Kad tie satiksies, notiks traģēdija. Robotiem ūdeņraža pasaulē dzīvot ir neērti, Pasaule kastē ir vienlaikus dzīva un mirusi....
Stāsts nav garš, stāstam jau beigas, Viņa vēl smaida un balzāms pie tējas, klusējam abi, bija skūpsts uz trepēm, dūmos no mūs cigaretēm Krēsli ar kājām mākslīgām ādas, spuldzes pie griestiem, smiekli aiz bāra,mēs pielēcām kājās un metāmies dejā, tu kliedzi un smējies, smējies man sejā viņa grib, viņa grib tik daudz viņa grib, viņa grib tik daudz meklēju izeju, acīs spīd gaisma, sieviete dejā, starp mums ir plaisa, smalki veidotas jēgpilnas krāsas, kāpēc ar mani, kāpēc tu drāzies viņa grib, viņa grib tik daudz viņa grib, viņa grib tik daudz Laika ziņās solīts šonakt nepastāvīgs laiks, sildi mani man auksti, man bez tevis salst....
es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs pie pulksteņa pie Laimas pie Rīgas dvēseles tur puķu tirgū vēlā ar asmeni cērt vējš un apgāž skārda bundžas un rozēm klēpī sēž es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs pie pulksteņa pie Laimas pie Rīgas dvēseles tik kvēlas nodziest astras kā sievietes ko vairs nedz zelta riņķis gūstīs nedz grieķa deguns kairs jau rīt mēs roku rokā kā bultas ritēsim pa sauli ciparnīcā un viss būs kā līdz šim vien roku rokā šķirti jau iesim mūžs ir īss un tv tornis kaislais slies alkas debesīs es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs pie pulksteņa pie Laimas pie Rīgas dvēseles jau rīt mēs roku rokā kā bultas ritēsim pa sauli ciparnīcā un viss būs kā līdz šim vien roku rokā šķirti jau iesim mūžs ir īss un tv tornis kaislais slies alkas debesīs es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs pie pulksteņa pie Laimas pie Rīgas dvēseles es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs un tas ir viss
Tik daudz man ko teikt Bet jēgas tam nav Kaut sienā tu skrien Tāpat vien Un šķiet ne par ko Nav jāpārdzīvo Kaut mēdz par mums smiet Tāpat vien Mēs varam noticēt tam Ka mums tikai jāmeklē Jo ir jābūt kaut kam No saules un no smiekliem Un kaut kur starp planētām Ar desmit kapeikām Var mākoņus pirkt Un ja vēlies varbūt laiks pat apstāsies Un kad brīžiem kaut kas trūkst Viss liekas tik rūgts Ka pat sienas sāk spiest Tāpat vien Bet pie visa pierast var Kaut uz pieredz rakstīts man Ka vairs neticu nekam Tāpat vien
Ir brīžiem tā, ka vieglāk nesaprast neko Un nedomāt kāpēc būs tālu jāiet Pat diennaktis, lai kādreiz tiktu galā mēs Var gadīties, ka viss būs pārāk tālu vai pārāk daudz Nu, tā, ka paliek baisi, Bet nebaidies, es ticu brīnumiem mazliet Un varbūt, ka nav nemaz tik grūti izlikties Par klauniem, kuriem visu laiku jāsmejās Tikai žēl, ja kādam beigās paliek sevis žēl Un mana sirds, tā skrien un dauzās tagad kā nekad Bet cauri smiekliem var izskatīties nedaudz savādāk Tikai žēl, ja kādam beigās paliek sevis žēl Un tā vien šķiet, ka laiks ir nedaudz pasteidzies Pat tik daudz, ka no tā būs ko aizņemties Bet kāpēc nē, ja tā ir vieglāk kā pret sienu atsisties
Un ja tu prasītu kā, es atbildētu vienkārši: labāk, šķiet, ka nevar vēlēties vien lieki piebisltu gan, ka ja par visiem varētu , par brīvu velti laiku nopirktu Bet ja neskaita to, šķiet, ka viss ir kārtībā Un man nav laika domāt kā citu skaļi lamāt es tveru ,šo mirkli, ko nekad neatgūšu, ar abām rokām cieši, kaut nesanāk tā bieži, bet tā notiek , tā notiek,tā notiek biežāk nekā varētu likties Un ja tu prasītu kā, es atbildētu tikai tad, ja no sirds tas būtu nācis, un lai cik dīvaini skan, bet par laimi tikai man mazliet ir no zvaigžņu radiem bail Bet, ja neskaita to, šķiet, ka viss ir kārtībā, Un man nav laika domāt kā citu skaļi lamāt es tveru ,šo mirkli,ko nekad neatgūšu, ar abām rokām cieši kaut nesanāk tā bieži bet tā notiek , tā notiek,tā notiek biežāk nekā varētu likties bet tā notiek , tā notiek,tā notiek biežāk nekā varētu likties Un man nav laika domāt kā citu skaļi lamāt es tveru ,šo mirkli,ko nekad neatgūšu, ar abām rokām cieši kaut nesanāk tā bieži, bet tā notiek , tā notiek,tā notiek biežāk nekā varētu likties Tev
Sals dur man sejā nažiem asiem Tā dur man sirdī vārdi tavi pateiktie Tie nelaiž mani, tie pārņem mani Tie aprok mani zem kupenām Kurš ieraudzīs mani, kurš atradīs, sasildīs? Kurš ieraudzīs mani, kurš piecels mani? Vārdi, kas kauj, vārdi kas grauj Nenogaliniet! Vārdi, kas dziedē, vārdi, kas ceļ Pieceliet! Trīs simti labu vārdu vajadzēs Lai dzēstu vienu, tik vienu Jo viegli postīt, bet grūti, cik grūti celt Vai vajag to tev?...
Vieglāk krist kā piecelties Necīnoties padoties No neveiksmēm neviens nav pasargāts Vai īsto ceļu pateiks kāds Ej vien Tev izdosies Ej droši nebaidies Kad krīti piecelies No kļūdām mācīsies Aizej tālāk - Nepadodies! Pateikt sliktu aprunāt Ir vieglāk kā iedrošināt Tev izdosies! Ej tālāk - pacīnies Uz to ir grūti saņemties Un reizēm Tev sacīs kāds Tu nespēj, padodies! Tad nāc man līdz Sirds parādīs
Man reiz jautāja māsa Kāda ir vējam krāsa? Sarkana, zila vai balta Samtaini silta vai salta? Man reiz jautāja brālis Cik tie vēji ir tāli Vai tie no kaimiņiem nāca Kā viņi pūta un šņāca Tas taču sen ir zināms Tas taču nav vairs minams Vējiņš ir nenosverams Vējiņš ir nenoķerams Tas taču sen ir zināms Tas taču nav vairs minams Zina to brālis un māsa Vējam ir sapņu krāsa Kas par dīvainu lietu Notiek ar saules rietu Ko viņa jūrā tur dara Kam pār sauli ir vara Tur to aizpūta vēji Kas pa krastmalu skrēja Tur to redzēja māsa Saulei ir vēja krāsa