Man gribējās Tev pateikt vārdus, Bet klusums bija pārāk skaļš Un, nekaunīgi vēris vārtus, Spīd logā mēness pusapaļš. Es ļāvu rokām skaut un vīties, Jo zināju - tas nevar zust, tas nevar zust 2x Cik skaisti ir tā noraudzīties - Caur pirkstu galiem Tevi just. Sirds mīlestībā lija pāri, Man gribējās tās gaismu dot Kā pārpildītu medus kāri - Pa lāsei, lēni izgaršot. Es klausījos vien Tavā elpā, Kas mierīga un silta plūst....
1.Te upes ir vistraujākās Te pļavās viskošākie taureņi dej. Te rozes zied vissārtākās un suņi visdrosmigāk pagalmos rej Piedz. Te koki aug,staltākie un mākoņi baltākie Te putni visskanīgāk dziesmas dzied. Vai saule spīd,vai sniegi krīt Es palikšu Te Jo nekur nav tik labi kā dzimtenē 2.Te zvaigznes mirdz visspožākās Te kalēji laimes pakavus kaļ Te mammas ir vismīļākās Te vienmēr gribu atgriezties atpakaļ. Piedz. Te koki aug,staltākie un mākoņi baltākie Te putni visskanīgāk dziesmas dzied....
Skat,tavas acis lēni krīt ciet Paliec mierīgs tev nav kur skriet Tavās domās krāsas pašas rodas Nav ne zīmuļa,ne otas Gadu simtiem noslēpums kas glabāts Mainīs visu kas prāta mūrī sargāts Gadu simtiem glabātais jums pauž Katrā sirdī noslēpums šis snauž Tu kļūsi bagāts,brīžiem savāds Lielām acīm tevi vedīs citi Tas nav slikti,tik vēlies dikti Pat ja pikti kļūst tie,tie,tie kas tevi skauž tie kas tevi skauž Skat,tas nemaz nav grūti Viss ko vēlies apdomā un sūti Kosmos dzirdēs pat ja teiksi klusi Sapņi rādīs ceļš uz kuru pusi Gadu simtiem noslēpums kas glabāts Mainīs visu, kas prāt mūrī sargāts Gadu simtiem glabātais jums pauž Katrā sirdī noslēpums šis snauž Tu kļūsi bagāts,brīžiem savāds Lielām acīm vedīs tevi citi Tas nav slikti,tik vēlies dikti Pat ja pikti kļūst tie,tie, tie kas tevi skauž 2x Skat,tavas acis lēni veras vaļā No manas zemes,tagad zāle zaļa Tavas domas reālas kļūst dzīvē Tik esi paties pat ja grēku mīlēt Gadu simtiem noslēpums, kas glabāts Mainīs visu kas prātu mūrī sargāts Gadu simtiem glabātais jums pauž Katrā sirdī noslēpums šis snauž Tu kļūsi bagāts,brīžiem savāds Lielām acīm vedīs tevi citi Tas nav slikti,tik vēlies dikti Pat ja pikti kļūst tie,tie,tie kas tevi skauž 2x
Mazais princi Atrodi man vulkānu Tādu kādu nevienam citam nebūtu Ap koka asi es griežu savu globusu Bet tevi tajā atrast nespēju Zeme stāsti savu brīnumu Es tevi tik ļoti dievinu Skaties, cik savādi mums saule riet Negribās man nekur projām iet Varētu vēl pasēdēt te mazliet Un tevi apskaut, tikai tā pat vien Zeme stāsti savu brīnumu Es tevi tik ļoti dievinu Uz kurieni lai savu sirdi aizvedu Mājup,mājup kur tad vēl citur Zeme stāsti savu brīnumu Es tevi tik ļoti Zeme stāsti savu brīnumu Es tevi tik ļoti dievinu
Es ar astoto tramvaju Tevi, uz Nepālu aizvedīšu. Es ar bites sanoņu atmiņas piepildīšu. Un citus? Es apsolu aizmirsīšu. Es zvaigžņu vietā visas debesis tev nonesīšu. Es visos akmeņos tavu smaidu ierakstīšu. Un citus? Es apsolu aizmirsīšu piedz: Tevi, vienu man sapņot tevi domāt un neatlaist. Sarunas kopā sasiet, lai steigā tās neaizgaist. 2x Es ar astoto tramvaju tevi, uz Nepālu aizvedīšu Es ar bites sanoņu, atmiņas piepildīšu. Un citus? Es apsolu aizmirsīšu....
Ar vienu glāstu tā var noburt Ar vienu kļūdu sabojāt Un pat par atklātību reizēm Nākas maksāt Kad visi čuksti reizēm noklust Un rozā brilles saplaisā Tu tagad mani vēlies atstāt Nosalt vējā Piedz. Skatiens tavs, kļuvis sauss kā smiltis tuksnesī Te nu es esmu, patiešām, gaidu kad sauksi iekšā Un vai sniegsi roku man Pasaki priekšā, tiešām Nav vairs nekas palicis Vai tavā sirdī man vietas vairāk nav Par visu vairāk vēlos nokļūt Kur nav vietas asarām Tad būtu nešķirami vienmēr Visur līdzās Vaitad tu nejūti to pašu Vai tagad tev ir jāslēpjas Kā vēl nekad es jūtu tevi Plūstam dzīslās Skatiens tavs, kļuvis sauss kā smiltis tuksnesī Te nu es esmu, patiešām, gaidu kad sauksi iekšā Un vai sniegsi roku man Pasaki priekšā, tiešām Nav vairs nekas palicis Vai tavā sirdī man vietas vairāk nav....
Kailām kājām es ietu un ietu, ja sajustu asfalts vai liedags tas, Kailām rokām vēju es sietu, ja redzētu kur tam sākums, kur gals. Vanags pārlido ceļu taisnāko. Kvēlām acīm pret nakti es ietu, ja sajustu Saule vai Mēness tas, Kvēliem vārdiem es tevi sietu, ja tu būtu diena un es būtu nakts. Vanags pārlido ceļu taisnāko. Piedz. It kā viss man bijis jau, It kā velns lai mani rauj, It kā Dievs lai mani ceļ, Manai zemei, dvēseli....
Es zinu, kaut kur līst, Bet nekas neizsīkst. Es zinu, kaut kur nīst, Bet nekas nenovīst. Piedz. Es varu sasisties krītot Un varu neraudāt mīlot. Nē, tā nav [ 3x] Es vēlos iestāstīt to sev, Es vēlos iemācīt to sev. Es zinu, kādam sāp Un nekad nepāriet, Es zinu, ir kas māk Ticēt nepārstāt. Piedz. Es varu sasisties krītot Un varu neraudāt mīlot. Nē, tā nav [ 3x] Es vēlos iestāstīt to sev, Es vēlos iemācīt to sev,to sev,to sev....
Ja man būtu dota viena diena oh tikai viena diena,viena diena oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh kur dotos ja varētu samaksāt? Kur lektu ja nebītos nosisties? Bailēm skatoties acīs teiktu:’’mīli dzīvi’’ Kam paliktu parādā? Kam atdotu vairāk kā pieder? sev atstātu,jo neko vairāk kā pēdējo elpu. Ja man būtu dota viena diena oh tikai viena diena,viena diena oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh Kur paliktu ja varētu atļauties?...
Apvīlē nagus, lai neķeras viņas zeķēs Vakars nāk virsū un viņa tev iepretim Mūziku klausās, un labi, ka viņa smeķē, Aizver kad acis un... Piecelies, izņem to augli viņai no rokām, Lai tava pelēkā ķetna par glāstošu roku kļūst. Piecelies, izņem to augli viņai no rokām, Lai tava pelēkā ķetna par glāstošu roku kļūst. Apvīlē nagus, lai neķeras viņas zeķēs Vakars nāk virsū un viņa tev iepretim sēd... (iepretim sēd..) Lai biezākie dzelži starp taviem pirkstiem lokās, Lai atliecas tērauda āķi, celtņu ķēdes lai trūkst....