Piedzima saule un pamodās vēji, iesākās diena,kam gala vairs nav, apjausma pārņēma mani tik spēji , šodien tā diena,es būšu Tavs Acis kad staro un lūpas tad smaida, savijas rokas un paliek arvien, skūpstus un glāstus augums Tavs gaida, maigākās jūtas kopā mūs sien Un tāpēc piekļaujies tuvāk,un paliec tā ilgi, neaizej projām,kaut vakars jau tumst, vienmēr,kad aizej Tu no manis, liekas pat zvaigznes pēc Tevis skumst (2x)
Pļavā ziedu varu saprast, varu arī nesaprast, putekļus un zeltu gūstot, varu arī neiegūt Dziesmai vārdus varu atrast, varu neatrast neko, varu būt gan nīsts,gan saprasts, varu būt par it neko Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, vai tas nav daudz,ja Tavās skropstās, es varu šūpoties par to Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, jo redzu Tavas zilās acis, un vairāk nevēlos neko Tālu nu kas šķir var saprast, Dažkārt tuvu nesaprast, zvaigznes nevar dienā iegūt, naktīs arī nevar gūt Meklējot var citus atrast, reizēm sevi zaudējot, mīlot palikt īsts un saprasts, aprakts tikt par it neko Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, vai tas nav daudz,ja Tavās skropstās, es varu šūpoties par to Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, jo redzu Tavas zilās acis, un vairāk nevēlos neko jo redzu Tavas zilās acis, un vairāk nevēlos neko (2x)
Kamēr vakars un kamēr nav rīts, kamēr plaukstās nav novītis zieds, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Kamēr vizbuļiem acīs vēl sniegs, kamēr cīruļi debesīs skrien, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Un kamēr es būšu ceļā, sarunā vēju,lai manai gaitai svētību dod, jo kamēr Tu mani gaidi,ceļš pretī smaida, un Tavam slieksnim cerība zied Kamēr zvaigznes un dvēsele mirdz, kamēr sauli var ieraudzīt sirds, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Kamēr negribu palikt es viens, kamēr nekļūsti pasaulē lieks, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Un kamēr es būšu ceļā, sarunā vēju,lai manai gaitai svētību dod, jo kamēr Tu mani gaidi,ceļš pretī smaida, un Tavam slieksnim cerība zied
Kad darba diena galā sen, ceļš mani mājup ved, es dodos cauri pilsētai viens pats Tur ielas malā krodziņš mazs, un draugi uzsauc -Nāc! Nāc iekšā,dzīvi baudīsim, lai priecīgāks Tev prāts Trīs lati ir vēl kabatā, tie mani sasildīs, lai iet Man garšo skoču viskijs,un dziesma,lai skan, ne džins,ne rums,ne kalvadoss, bet viskijs garšo man (2x) Rīts pienācis ir nemanot, un visa mazliet žēl, jau krodzinieks slēdz durvis, ir tik vēls Es zinu ,mājās būsim drīz, vēl rīta zvaigzne spīd, šī zvaigzne un vēl viskijs mans, tie ceļu parādīs Tad atvadoties iedzeram, un jautri uzdziedam Mums visiem garšo skoču viskijs un dziesma,lai skan, ne džins,ne rums,ne kalvadoss, bet viskijs garšo gan (4x)
Mēs, meklējam, kur tā vieta ir. Kur naktī saule nenoriet, un kur var Basām kājām vēl, līdz jūrai skriet. Ir labi te Ir labi tur Bet šodien mēs vairs neiesim nekur Ir labi te Ir labi tur Ir labi te - trakajā pasaulē! Ir labi te Mēs atradām, to ko meklējām, Tas katras upes straumē rīb, Mēs jau sen, abi dzirdējām kā sirdis sit. Ir labi te Ir labi tur Bet šodien mēs vairs neiesim nekur Ir labi te Ir labi tur Ir labi te - trakajā pasaulē! Ir labi te Ir labi te Ir labi tur Bet šodien mēs vairs neiesim nekur Ir labi te Ir labi tur Ir labi te - trakajā pasaulē!
1. Dzīve ir kā loterija, Neviens nezin, kad veiksme pāri ieskaito Ko vēlies Tu, bet ko vēlies Tu. Mīlestību īstu, retām lēnām dzīstot, Piedodot un nīstot pasaulei, Bet ko vēlies Tu, ko vēlies Tu. P. Saki, saki, saki Vai mēs esam traki, ja gribam nodzīvot šo dzīvi tā kā saka sirds x 2 AAAAA – atvērtī un dzīvi ĒĒĒĒĒĒ – emocījam brīvi 2. Man tik labi ir ar Tevi, Ka es sevi gandrīz nepazīstu vairs, Gaiss ir tik svaigs, gaiss ir tik svaigs Ovovovovov Jūtoties tik brīvi, neuzspiežot dzīvi, Nerunājot stīvi, neizliekoties Tu esi brīvs, Tu esi brīvs! P. Saki, saki, saki Vai mēs esam traki, ja gribam nodzīvot šo dzīvi tā kā saka sirds x 2 AAAAA – atvērtī un dzīvi ĒĒĒĒĒĒ – emocījam brīvi
Ir debess vaļā Un pīne zaļā Pār gaisu vasarai jau krīt Pār uguns melēm kā zelta spēlēm Iet Jāņu nakts kā brīnums dzīvs. Piedz.: Dod roku draugs, Lai straujā dejā Mēs griežamies Līdz spēki dziest. Hei, heijā, hej! Viss tavā ziņā, Tavs skats tik maigs Man pretī skrej. (x2) Zem bērza vecā, Kur saulei lecot, Šķiet vakar sēdējām vēl mēs. Nu, dzestrā gaisā Jau lapas kaisās, Raud vēji koku galotnēs. Piedz.: Dod roku draugs, Lai straujā dejā Mēs griežamies Līdz spēki dziest. Hei, heijā, hej! Viss tavā ziņā, Tavs skats tik maigs Man pretī skrej. Hei, heijā, hej! Jūs, vēji brīvie, Jau pierimstiet, Kur gan jums skriet? (x3) Jau pierimstiet, Kur gan jums skriet? (x2)
Lietus, sniegs un sastrēgumu pulss Silti smiekli pasargās mūs Vēl kilometriem tālu Lielceļi un klejojumu dienas Rītos silta Saule, bet naktī sarunas Vēl kilometriem tālu tu Vēl kilometriem tālu tu Zeme griežas un es tveros tai klāt ikreiz kad atveru acis Zeme griežas un es veros tai klāt Rindā stājas dienas, bet kopā neturas Vienmēr un vienmēr Tie paši pagriezieni slīd Atkal aizved citur mani tur Kilometriem tālu Īsto kadru meklējumi Izgaismoti filmās, bet dzīvo atmiņās Vēl kilometriem tālu tu Vēl kilometriem tālu tu Vēl kilometriem tālu tu Vēl kilometriem tālu tu Zeme griežas un es tveros tai klāt ikreiz kad atveru acis Zeme griežas un es veros tai klāt Rindā stājas dienas, bet kopā neturas Zeme griežas Zeme griežas Zeme griežas
Katrai dienai, kas aust, līdz balts mākonis trauc, Un tik viegli tas debešos slīd. Cik gan ceļš tāls ir tam, gaistošam brīnumam, Līdz izzūd tas, apvārsnī tīts. Ja Tu zini, tad teic, kādēļ, laime tā steidz Kaut kur mākoņos izgaist tik drīz, Vai to vēlreiz varbūt varam atgriezties lūgt, Ja ne šodien, tad varbūt jau rīt. Sārtas rozes es Tev sniegšu, Tās kā mūsu mīla kvēl, Un, ja kādreiz es projām iešu, Lai tās zied Tev vēl un vēl. Sārtas rozes kā sārtas liesmas Kurās sadegt ilgo sirds… Apstājies, mirkli, un ļauj saskatīt, Gadiem pāri rozes nenovīst. Vari ticēt man, draugs, mūsu dienas vēl būs, Kā šis vīns – brīžam salds, brīžam rūgts, Bet, lai rozes vēl tvan, lai tās zied Tev un man, Karsti kvēlas kā skurbinošs skūpsts. Sārtas rozes es Tev sniegšu, Tās kā mūsu mīla kvēl, Un, ja kādreiz es projām iešu, Lai tās zied Tev vēl un vēl. ...šovakar kopā mums vēlreiz ļauts izsmaržot, noreibt un plaukt – tas ir tik daudz.
Uz jūru straume laivu nes, Uz dienvidiem ved putnu ceļš. Kurp aizpeld cerības? Laika jautājums. Ko svešām acīm aizmālēs, No sirdsapziņas nenoslēps. Vai var vēl nobremzēt? Laika jautājums. Ieskaties, jau priekšnojautas lodā Pamosties un aizsvied brilles rozā. Šodien par to nerunā, bet rīt, Kas būs tavs pavadonis? Tukšums krūtīs sapinies kā tīklā. Varbūt kāds no tiltiem ir vēl dzīvs, Varbūt tev ir ko teikt, Un laika jautājums vairs nebūs spēkā. Beidzot laika jautājums vairs nebūs spēkā. Prom no acīm, prom no sirds, Kur tā mana zvaigzne mirdz? Kad tā dziest, kas to lai zin` Laika jautājums. Antarktīdā sastrēgums Tāpat gadās arī mums. Īstā brīdī pielikts punkts, Laika jautājums.