Bez Akordiem

Rudenī, debesu dārza Debesu dārzā Rudenī, debesu dārza Debesu dārzā Uzzied asteroīds Rudenī atgriežas tumsa un klusums, un aukstums Kaili kā nāve koki Kaulaini koki Kaili kā nāve koki Kaulaini koki Tas ir novembris No mutēm izveļas tvaiki. Un es tajos klausos. Un nav vairs rudens Un ir jau ziema Un nav vairs ceļa Ir tikai sniegi Un plaisā vadi Un aizsalst ēters Mēs esam vieni Pavisam vieni Un nav vairs rudens Un ir jau ziema Es dzeru šņabi Es kauju cūku Un asinssarkans Kūp sniega baltums Tu jūti bailes Un es tās jūtu. Un nav vairs rudens Un ir jau ziema Tu kļūsti auksta kā naža smaile Es redzu ledu uz putna knābja Es neatceros vairs tevi kailu Un nav vairs rudens Un beidzas meli Tev vajag jaunus, tev vajag labus Jo vairs nav rudens un ir jau ziema Un ir jau ziema jau četrus gadus Rudenī, debesu dārza Debesu dārzā Rudenī, debesu dārza Debesu dārzā Uzzied asteroīds Rudenī atgriežas tumsa un klusums, un aukstums Kaili kā nāve koki Kaulaini koki Kaili kā nāve koki Kaulaini koki Tas ir novembris No mutēm izveļas tvaiki Un es tajos klausos klausos klausos klausos

Climb on board Let me follow Through the storm Summer sorrow On goes the river Way down the mountain Blood in veins Silence surrounding Stay with me Stay with me Stay with me Stay with me Why love's so high as summer sky Why love's so high as summer sky Go! It's a waterfall Go! Let it flow through you Go! It's a waterfall Go! Let it flow Stay with me Stay with me Stay with me Stay with me

Kas vienam dārgs, to otrs met pret zemi Te cilvēki domā tik un vienīgi par sevi Ja uzticies kādam, tad tikai sev vienam Jo citu patiesība bieži vien ir meli Tad, kad iekurī, dzīve šķiet labāka Jūti, pie skaidra prāta tādas domas ātri zūd, Jo dzīve sūra, itkā saka, grūtības zūd, bet ne sūda Ar katru dienu, arvien grūtāk kļūst Negribīgi dzīvot dzīvi, tas ir daudziem raksturīgi Tie uzskata, ka prieks un laime slēpjās naudā Arī bez tās, dzīve var būt baudāma Bet tā, to ir daudz grūtāk pamanīt, Tā tas ir bez šaubām Tikai retajam nav mērķis tikt pie bagātības Ir jārīkojas, nevis jāgaida kāda zīmes Nauda, vai tas ir viss ko Tu gribi no dzīves? Ja atbilde ir Jā, tad Tu nebūsi laimīgs Ja es būtu Dievs, es nebūtu sevi radījis Tāpat, kā šo vietu, kur jūtos, kā samīts Te visu nosaka nauda, te labā mazāk, nekā ļauna Maza pasaule, bet pilna dirsa klaunu Bieži saka, ka uz visu un visiem uzspļaut Slīcina bēdas alkaholā, bet tās uzpeld Grūti brīži nekad netrūkst uz šīs pasaules Bet zinu, pēc negaisa vienmēr spīdēs saule Ja Tev ir ģimene, tad priecājies par to Par to uz zemes nav nekā svarīgāka Daudzi cilvēki to apjēdz par vēlu Te jums būs piemērs - māte zaudē dēlu Un tagad ikdienas problēmas šķiet niecīgas Nav vairs viņa, ne bēdīga, ne priecīga Bilde rāmī, viss kas pāri palicis Nav vairs mātei spēka, kaut dzīvot vēl atlicis Par vienu cilvēku mazāk, par vienu vairāk Tā šī pasaule tik nedaudz ar mainās Viena vietā nāk kāds cits, cita vietā atkal cits Tas ka ir tas nemirstīgs ir mīts Ja es būtu Dievs, es nebūtu sevi radījis Tāpat, kā šo vietu, kur jūtos, kā samīts Te visu nosaka nauda, te labā mazāk, nekā ļauna Maza pasaule, bet pilna dirsa klaunu Slēpjos no problēmām, bet tās mani atrod Reizēm sajūta tāda, ka ik uz soļa tās seko Biežāk sanāk krist, nekā celties Ja nebūtu mūzikas, man nebūtu kur spēku smelties Bet ja Tevi nepiemeklē nelaime, uzskati to kā laimi Jūtas, un to ko mīli, ne par ko nemaini Jo tas ir tavs, jo tas ir svēts Un tici man, tas nav nekādas naudas vērts /Daudzi cilvēki par vēlu novērtē, to kas viņiem ir dots, un par to aizdomājas un atceras, tikai tad, kad tā vairs nav. Nepieļauj arī Tu tādu kļūdu./ Tā ikdienas rutīna, kas velkas līdzi kā piekabe No kuras neaizmuku, bet pie tās pieradu Es tiešām ticu, ka katram šeit ir sava vieta Bet grūti to atrast, kad zem jautājuma ir rītdiena Nepeldi pretī straumei, tā vieglāk aizrīties Ja esi kaut ko sa*isis, reiz nāksies atzīties Veido dzīvi viens pats, jo reiz Tu tāds paliksi Mātes, Tēva rokas, visu pa plauktiem nesaliksi

Šis novakars man prātā paliks, kad aizmirsts būs jau daudz kas cits, kam tagad mana vientiesīgā un stūrgalvīgā dvēsele tic Šī jasmīn smaržas priekšnojauta, un aizkars logā plandošais, šī saruna par tālām lietām, un.... šī saruna par tālām lietām, un.... Un Jūsu atmaigusī seja, un sveces izgaismotais smaids, tāds vieglums dvēselē un miesā, kā dzērves spārna vēziens slaids Un vienlaikus tas karstais smagums. kas acis augšup pacelt liedz, un piesātināts,nenovēršams, un neatgriežams saules riets un piesātināts,nenovēršams, un neatgriežams saules riets Šis novakars man prātā paliks, kā upes gultnē akmens triekts, uz galda vāzē,vāzē roze un jūsu rokā mana sirds uz galda vāzē,vāzē roze un jūsu rokā mana sirds (2x)

Smaržo siens vakar pļauts, vēji atkal mākoņus jauc, tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz Atkal projām Tu brauc, manu sirds raižu skauts, tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz Jūra plosās un kauc, un Tu uzačus rauc, tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz Un kā neizteikts drauds, sirdi aizdomas žņaudz, tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz

Es sarunāšos šovakar ar Tevi, un manas acis klusi Tevi lūgs, Lai esi Tu,lai esi man,lai esi tas izplaukušo ievu baltais stāsts Es sarunāšos šovakar ar Tevi vai brīnums tāds,ka tas man ļoti tīk, jo esi Tu,jo esi man,jo esi, starp jā un nē tas prieks,kas nenovīst vēl nav aiz rītiem,maz kas atmodina bet ir aiz ritiem atkal negulēta nakts, un liktenīgi baltā diena atkal aust, un ceļš pie Tevis atkal jāturpina man Man mūžam neapniks pie Tevis iet.. Man šķiet Tu manī esi ierakstīta, jo Tavu ievu baltums man ir svēts, vēl esi Tu,vēl esi man,vēl esi tik mīlēta,ka reizēm elpas trūkst Būs manas plaukstas aizdegtas kā lāpas, un sirds bez tiltiem upēm pāri skries, jo esi Tu,jo esi man,jo esi no tūkstoš varavīksnēm skaistākā vēl nav aiz rītiem,maz kas atmodina bet ir aiz ritiem atkal negulēta nakts, un liktenīgi baltā diena atkal aust, un ceļš pie Tevis atkal jāturpina man Man mūžam neapniks pie Tevis iet..

Atnāc kā rasa,kas rīta agrumā mirdz, paliec vēl mirkli ar mani,vēl tālu ir rīts paliksim kopā šim mirklim,kas apsolīts mums, paliec vēl mirkli,lai noauju kājas, tavējās maigās,un manas dubļos,kas mirkst Neaizej tālāk par vasaru savu, Tevi mans liktenis uzgleznot ļauj, un ja Tu mana,tad apsolīt varu simts gaišus priekus,kas zelta pakavā mīt 2x Vai Tev nav skumji mazliet,ielausies vējā, Vai Tev nav auksti mazliet,pieglaudies man, Vai Tev nav bailes mazliet,atnāc un paliec Atnāc un paliec ar mani mazliet, paliec ar mani ,jo tālu vēl tālu ir rīts

es sevi mīlu tu mani arī ja tu mani gribi es sevi nē ē-e-ē-eeee-e ha hahaha haha ha kā tu jutīsies kad visi tavi draugi būs pārdozēti miruši un katrai tavai draudzenei pa šālim pie pleca ē-e-ē-eeee-e ha hahaha haha ha es sevi mīlu un tu mani arī ja tu mani gribi es sevi nē ē-e-ē-eeee-e ha hahaha haha ha kā tu jutīsies kad visi tavi draugi būs pārdozēti miruši un katrai tavai draudzenei pa šālim pie pleca ē-e-ē-eeee-e ha hahaha haha ha draudziņ tavs vēders tikai tevi mētā ī-u-i ī-u-i kra kra kra kra tavs vēders tikai tevi mētā ī-u-i ī-u-i kra kra kra kra ja tev gribas kādu griezt griez mani jo mani griezt ir diezgan diezgan labi tavs vēders tikai tevi mētā ī-u-i ī-u-i kra kra kra kra atceries uz jumta toreiz ļoti jauki bija ī-u-i ī-u-i kra kra kra kra mēs pat neaizgājām apskatīties vai jānis vēl dzīvs tavs vēders tikai tevi mētā jānis man iedeva ripu ar puna attēlu jānis man iedeva ripu putnu ripu putnu ripu jānis man iedeva ripu ar puna attēlu jānis man iedeva ripu putnu ripu tavs vēders tikai tevi mētā

Dzīvē mazinājies bardaks Brīvdienās Berlīne un Starbucks Zinu, ko es gribu un nešauju zvirbuļus Un vēsā mierā varu svinēt arī klus' Cauri gadiem tas ir liels pluss, ka Ar smiekliem un mīļumu Radi kādam brīnumu Kad proti nolikt visu maliņā Ar susuriņu aliņā 10 baļļu skaliņā ir labi, jā Arī ģimenē pie kopīga galda Un ar draugiem kopā būt ir bauda Viesībās un zaļumos Virsotnēs un klajumos Turies kopā itkā būtu sazin kas Jo tu zini, kam ir patiesa vērtība Un to, ka cilvēka sencis nav pērtiķis Ar laiku daudzas lietas vairs nav jāmin Un ir labi zināt, ka ne viss ir jāzin Piedz. Taisni asti luncina Varbūt, ka jā Kāpēc gan ne? Pāri tev Everestā kāpj Varbūt, ka jā Kāpēc gan ne? Pāri jums mīlestība dzel Varbūt, ka jā Kāpēc gan ne? Pāri mums viļņus jūrā šķel Varbūt, ka jā Kāpēc gan ne? Vien pateicība, kompānija, kustība Tas, kas vajadzīgs, lai prieku dzīvē uzradītu Laimes piepildās, tad ar kaudzīti No dzīves ņemt, dot pretī un baudīt Dzin, dzin - šodien visi svin Laiks arī tavā sirdī mosties taurenim Varbūt trim, pieciem vai piecsimts Ir gana lietu, par ko dzīvē iespringt Kad dienas paiet, kā uz pannas pīrādziņam Kad nevis dedz, bet citi tevi piededzina Par ko man tas? - var jautāt pierē sarauktā Bet te ir čalis, kas grib kaut ko citu pajautāt. Okey Kam ir patiesa vērtība Ar susuriņu aliņā Varbūt, ka jā Kāpēc gan ne? No dzīves ņemt, dot pretī un baudīt Labi jā Piedz. Taisni asti luncina Varbūt, ka jā Kāpēc gan ne? Pāri tev Everestā kāpj Varbūt, ka jā Kāpēc gan ne? Pāri jums mīlestība dzel Varbūt, ka jā Kāpēc gan ne? Pāri mums vilņus jūrā šķel Varbūt, ka jā Kāpēc gan ne?

Sēdēt pie putras, nemaz kad vairs negribas. Ielūdzu tos, kam ir labāka ēstgriba. Māmiņai prom esot, kas tik nav baroti Darbdienu rītos ar sudraba karoti. Pirmodien lupatu lāči un zaķīši, Otrdien kaimiņu suņi un kaķīši, Trešodien, ceturto māsiņas zīlītes, brālīši trusīši, pīlītes mīlītes, Piektodien lauvas un smaidoši tīģeri, roņi un ziloņi, sestodien tītari. Svētodien pamostos, māmiņai rājoties Kas ta par rindu, aiz loga tur stājoties? Paskatos - tie mani draugi, kas baroti Nedēļā šajā ar sudraba karoti. Sunīši, kaķīši, māsiņas zīlītes, brālīši trusīši, pīlītes mīlītes, Priecīgas lauvas un smaidoši tīģeri, roņi un ziloņi, zaļoņi tītari. Visi, kas māmiņ tev prom esot baroti, sapņos un arī pa īstam ar karoti. (x2)